Par siltināšanu, ja atceraties, bija SaintGobain iecere būvēt minerālvates fabriku, kuru lepnie LV iedzīvotāji noraidīja. Tagad tos visus materiālus nāksies importēt. Otrkārt, vai par siltumtrasu izolāciju viņš ir iedomājies - mājas siltinās, turpretī zemi sildīs. Pie tam sliktākajā gadījumā brīvprātīgi piespiedu kārtā siltinās ,ko vajag un ko ne, un iedzīvotājus piespiedīs par to samaksāt.Bet kopumā ar valsts pasūtījumiem ekonomiku izglābt nevar, tad jau to sen būtu izdarījusi Zimbabve un līdzīgas valstis. 

Ja jau baņkieris akcentē ideju par ekonomikas sildīšanu (jāsaka origināls, ekonomiku stimulējošs un ekologiks priekšlikums), tad ko dara valdība (piemeram saeimas sēdē izskata jautājumu par brīvdienām pareizticīgo ziemassvētkos, un nodarbojas ar vēl pašreizējai situācijai aktuāliem jautājumiem), šadām kā Rimšēvica akcentētajai, un veel daudzām citām idejām publiskā telpā jau sen vajadzētu būt izskanējushām un izdiskutētām. Pašreiz godmanis vada koalīciju, kura pārstāv noteiktus interešu grupējumus ,var arī teikt mafiju, ar visiem no tās izrietošiem taustekļiem, bet tie kas grib pelnīt vai mēģina izdzīvot luncinās ap tiem, šhāda situācija arii stimulē korupciju. Ļoti labi to var redzēt ar valsts iepirkumiem, roka roku mazgā. Resursi ir gan bankām, gan koalīcijas pārstāvētajam grupējumam, tāpēc Latvijā nepiecieshams radīt vidi kas ierobežotu sho grupējumu ietekmi un būtu lieliski ja tiem patbūtu jācieš zaudējumi, jo tirgū parādītos jauni resursi, līdz ar to pārdale un konkurējoshas intreses, tad arī bankas dotu kredītus, JO BEIDZOT KAUT KAS SAKUSTĒTOS. 

"Domburšovu skatās arī 2 nopietni cilvēki. Tāpēc nevajag par bankām, runāsim par māju sildināšanu!"... - dieniņ, kas par idiotu! 

Ir viens ļoti būtisks aspekts, par kuru apzināti vai neapzināti neviens nerunā - cik no tiem hipo kredītu ņēmējiem, kas tagad nespēj atmaksāt savus kredītus, ir ņēmuši šos hipo kredītus vienam, savam mājoklim? Nojaušu, ka tikai kādi 10 līdz 15%. Pārējie varētu būt ar vairākām hipotēkām. Tad, sakiet, lūdzu, kāpēc valstij ir jāiejaucas ar likumdošanas izmaiņām, kāpēc uz to cilvēku pleciem, kas nav ņēmuši nekādus kredītus, ir jāpārliek prastu spekulantu tā sauktais bizness? Tām ģimenēm, kas ir nopirkušas mājokļus pa nesamērīgi augstām cenām, bet tas ir vienīgais mājoklis, tiešām varētu mēģināt palīdzēt ari likumdošanas ietvaros, piemēram, nosakot, ka neatņem īpašumu, ja maksā kaut daļēji kādu gadu, divus. 

Kad velc kājās zābakus apskati kur tie ražoti,kad kāp autiņā arī padomā kur tas ražots, kad lej degvielu tāpat u.t.t.Un 97% tu neatradīsi vārdu Latvija.Ja šī vate ražota citur,tad mūsu liktenis izlemts,mūžīga nabadzība,jo siltums tiks izkūpināts gaisā,tāpat kā līdz šim.Kādi 20-30%.Smejās zviedri un arī krievi.Krieviem vispār labi,nāk nauda no kārļveidīgiem.Saprotu korumpēta politiskā vide,bet šādi K...... 

Tas izskatās pēc apburtā loka=naudu dod bankām-bankas cilvēkiem- valsts palīdz cilvēkam segt to ko nevar....=VALSTS ATDOTA-IEĶĪLĀTA NAUDAS DRUKĀTĀJIEM.CILVĒKI VAI TAM TĀDĀ VEIDĀ GALS IR GRŪTI SAREDZAMS-OKUPĀCIJA ...? Šis mehānisms-bizness ir sevi izsmēlis,jo nu tas apdraud cilvēcīgu dzīvi arī LATVIJĀ,JA TĀ TURPINĀS.Cilvēki kredīts ir lamatas daudziem...Lauki kas veselīgu pārtiku ražo,veselīgus apģērbus ražo,sadzīves ilglaicīgas preces...tam ir nākotne,bet ne kas cilvēku apdraud,izputina...DOMĀJIET PAR MAZBĒRNIEM,PIRMS ŅEMAT KREDĪTUS LIELUS,UZ ILGĀKU LAIKU...!!!Rimšēvics,skaidri norāda ka bankām prioritāte,tātad cilvēkiem maz vērtības,galvenais lai DRUKĀTĀJIEM LABI. 

Tas izskatās pēc apburtā loka=naudu dod bankām-bankas cilvēkiem- valsts palīdz cilvēkam segt to ko nevar....=VALSTS ATDOTA-IEĶĪLĀTA NAUDAS DRUKĀTĀJIEM.CILVĒKI VAI TAM TĀDĀ VEIDĀ GALS IR GRŪTI SAREDZAMS-OKUPĀCIJA ...? Šis mehānisms-bizness ir sevi izsmēlis,jo nu tas apdraud cilvēcīgu dzīvi arī LATVIJĀ,JA TĀ TURPINĀS.Cilvēki kredīts ir lamatas daudziem...Lauki kas veselīgu pārtiku ražo,veselīgus apģērbus ražo,sadzīves ilglaicīgas preces...tam ir nākotne,bet ne kas cilvēku apdraud,izputina...DOMĀJIET PAR MAZBĒRNIEM,PIRMS ŅEMAT KREDĪTUS LIELUS,UZ ILGĀKU LAIKU...!!!Rimšēvics,skaidri norāda ka bankām prioritāte,tātad cilvēkiem maz vērtības,galvenais lai DRUKĀTĀJIEM LABI. 

Sorry bet Rimševics vai nu ir stulbs, vai arī izliekas. Kāds vēl mega projekts? Kreditēšanas bums jau bija mega projekts un sekas šobrīd ir redzamas. Vispirms ir jādomā kur ņemt naudu mega projektiem un tad domāt par to realizēšanu. No mega projekta ir labums līdz tam brīdi kad būs jāatdod aizņemtā nauda, jo pašiem ta naudas nav. Skumi ja valsts bankas prezidents zina tikai vienu frāzi „ekonomikas sildīšana”. Nesaprotu kāda no viņa jēga? Pilnīgi tukša vieta. 

Absoluti atbalstu Rimšēvica kungu. Ekonomikas izvešana no krīzes ir iespējama ar valsts pasūtījumiem. Siltināšanas projektiem ir paredzēti arī ES fondu nauda. Tātas, ir iespējasm renovēt mājas, iegūstot papildus līdzekļus. Renovāciju apmaksājot pa pusei no savas naudas, kas būs ņemtie kredīti. Līdz ar to atdzīvosies celtniecība, būvmateriālu ražošana, galdniecība, transporta pakalpojumi, uc. Vienīgi valdībai jāizdara saprotami pieejami šie ES fondu līdzekļi. Banku kungi diemžēl neatzina, kaut daļēji, savu vainu. Finansu speciālisti sniedza konsultāciju un atzina ka situācija valstī attīstīsies pozitīvi, atzina kredītņēmēju uzticamu un maksātspējīgu, tātad atbildiet par saviem vārdiem. Atbildiet ar savas peļņas zaudējumu. Valdība Kalvīša personā proklamē 7 treknos gadus. Uzņēmēji tiek mudināti ņemt kredītus un attīstītie. ES prasību pārākā pakāpē izpildīšana, kas sadārdzināja lauksaimniecību. Latvijā cilvēkiem nav rietumu cilvēku pieredze par tirgus ekonomiku, par kredītiem, līzingiem utt. Nevar prasīt no cilvēka būt speciālistam visās jomās. Latvijā, lai konkurētu rietumu tirgū, bija straujāk jāattīstās, līdz ar to lielāks kredītslogs. Ja es eju pie ķirurga, es nemācu viņam, ko darīt. Es uzklausu vienu, otru un pieņemu viņu slēdzienu. Kādēl man, NE kredītspeciālistam, ir jābūt gudrākam par baņķieriem un nu jaatbild vienīgi pašam, paliekot bankām parāda vergos un maksājot sakāpinātos kredītprocentus. 

Baņķierim ir izdevīgi ka mēs maz ko jēdzam...PADOMĀSIM ar ko kredītņēmējs atšķiras no narkomāna!Ja mazs kredīts,īslaicīgs=vieglā atkarība(kafija,saldumi...)jo lielāks kredīts,jo nopietnāka viela=tātad atkarība.KĀDAM TAS BIJ IZDEVĪGI...Pārāk sakārdināja mūs,bet neizglītoja,skrēja uz darbvietām,teritoriju iekaroja, ar savām kartēm un ieklārēja lai ņem,lai stāv maciņā ,nu tā nebaltai reizei(izsalkušam tās ir bieži...)un ņēma ,taču patīkami=reklāmas IEVELK...savos nagos NEIZGLĪTOTOS,nu jau par daudz to gudrīšu =apcērp izglītību,visus vienā maisā,bet vajadzētu šķirot ,reklamētajus un muļķotājus apcirpt,bet tehnikas ,inženierus...pielikt! Tā nu mēs esam palikuši par KREDĪTMĀNIEM!!!To mainīt mēs varam tikai katrs pats!!!UN TAD VALSTS BŪS BRĪVA UN BAGĀTA! Jautājums kas kuram bagāts...,prese jau skalo smadzenes=žurnālos skaistās villas...AIZDOMĀSIMIES kas ir patiesa bagātība! Putns ir brīvs un laimīgs,kaut viņam nav pilnu noliktavu, viņš zina ka rīt būs ko ēst... 

Nu paņemsim vēl kredītus (kaut ko Eiropa arī samaksās), nosiltināsim mājas. Dažiem celtniekiem būs darbs. Pēc dažiem gadiem būsim ar siltākām mājām un vēl ar papildus kredītu (par siltināšanu). Un ko tālāk? Atkal ņemsim kredītu lai pāris celtniekiem uz pus gadu sagādātu darbu. Vai tiešām nav skaidrs ka bez eksportspējīgu produktu (plaša nozīmē) ražošanas nekādas ekonomikas vispār nevar būt? 

Nostrādājis vairāk kā 50 gadu , Latvijas tautsaimniecības ražošanas uzņēmumos, deviņdesmito gadu beigās aizgāju pensijā. Redzot stāvokli pensiju sistēmā, pēdējos gadus dzīvoju visai taupīgi un iekrāju zināmu naudiņu., kuru noguldīju bankā. Banka, lai pelnītu, manu naudiņu par procentiem aizdeva kredītu veidā un saņēma par starpniecību zināmu peļņu. Viss bija normāli, bet apetīte auga ēdot. Gribējās peļņu arvien lielāku un lielāku. Depozītu naudiņas bija par maz , lai apmierinātu visus gribētājus, tāpēc paņēma kredītus no citām ārzemju bankām un ar augstākiem procentiem aizdeva mūsu kredīta ņēmējiem. Apetīte pieauga vēl vairāk Lai piesaistītu vēl vairāk kredītu ņēmējus, kredītus sāk izsniegt 80-110% no ieķīlājamā īpašuma vērtības , īpašumu vērtējot pēc nenormāli uzpūstajām tirgus cenām treknajos gados.Un daudz cilvēku redzot cik viegli var tikt pie nenopelnītas naudas, grābj kredītu naudiņu nedomājot kā varēs to atdot (varbūt būs Lata devalvācija....).Bet tagad uzpūstais burbulis ir pārsprādzis...Gudrie lielo depozītu ieguldītāji savu naudiņu klusi un ātri no Parex izņem un banka aiziet uz grunti.To visu kontrolē Latvijas Banka kura neko nav savlaicīgi redzējusi un nav spējusi kaut ko mainīt. Vienīgais ko atliek darīt- uz tautas t.i. mana rēķina aizņemties naudu un banku glābt. Bet iepriekšējie bankas valdītāji ( viss likuma robežās) ar nopelnītajiem miljoniem mierīgi dzīvos tālāk. Arī Latvijas bankas vadībai viss kā sunim pie piektās kājas. Aizņēmumu jau atdos tauta un ilgus gadus...Citas bankas savu noziedzīgi alkatīgo politiku (viss likuma robežās) turpina atprasot kredītus ne tikai pārņemot ķīlas pēc pašreizējās to tirgus vērtības, bet pieprasot atlīdzināt arī starpību cenā salīdzinot ar to kā ķīla tika novērtēta kredīta izsniegšanas brīdī. Tagad dažas pārdomas par kredīta ņēmējiem. Dzīvot uz kredīta ir dzīvošana uz nenopelnītu vērtību rēķina., nemaz nezinot vai Tu esi spējīgs šīs vērtības nopelnīt.Bet tā taču ārzemes daudzi dara? Jā ,daudzi tā dara un daudzi no tiem arī paliek pliki....Tieksme saņemt nenopelnīto ir kļuvusi visai modīga: gan ņemot kredītus, gan izbraucot uz ārzemēm pelnīt naudu zemēs, kuru labklājību un iespējas labāk dzīvot ir radījuši citi ,nevis tas izdarīts pašu spēkiem. 

Kamēr likumos nebūs ierakstīts, ka hipotekārā kredīta atdošanas prasījums nedrīkst pārsniegt ķīlu, tikmēr varam gaidīt jaunu NĪ burbuli un jaunus banku upurus. Vai mums to vajag? Kāpēc valsts grib glābt vienu no līgumslēdzējpusēm, ieguldot tur līdzekļus, ja pielnīgi pietiek tikai ar izmaiņām likumos. Ja kādam šķiet, ka kredītņēmēju atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī var kaitēt tikai pašiem kredītņēmējiem, tad rūgti maldās, jo tā būs visas sabiedrības problēma, kas izpaudīsies ar nesamaksātiem nodokļiem, papildus pieprasījumu pēc sociālajiem pabalstiem. Tāpēc es domāju, ka labāk šo putru lai strebj tie, kas to ievārīja, bez valsts līdzekļu ieguldīšanas, un vienīgais veids kā to var izdarīt ir ar likumu noteikt, ka kreditora prasījums nedrīkst pārsniegt ķīlu. 

Kamēr likumos nebūs ierakstīts, ka hipotekārā kredīta atdošanas prasījums nedrīkst pārsniegt ķīlu, tikmēr varam gaidīt jaunu NĪ burbuli un jaunus banku upurus. Vai mums to vajag? Kāpēc valsts grib glābt vienu no līgumslēdzējpusēm, ieguldot tur līdzekļus, ja pielnīgi pietiek tikai ar izmaiņām likumos. Ja kādam šķiet, ka kredītņēmēju atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī var kaitēt tikai pašiem kredītņēmējiem, tad rūgti maldās, jo tā būs visas sabiedrības problēma, kas izpaudīsies ar nesamaksātiem nodokļiem, papildus pieprasījumu pēc sociālajiem pabalstiem. Tāpēc es domāju, ka labāk šo putru lai strebj tie, kas to ievārīja, bez valsts līdzekļu ieguldīšanas, un vienīgais veids kā to var izdarīt ir ar likumu noteikt, ka kreditora prasījums nedrīkst pārsniegt ķīlu. 

1 konkrēts piemērs par dzīvojamo māju renovēšanu: Pierīgas pašvaldībā daži kādas mājas iedzīvotāji nolēma renovēt māju. Pasūtīja energoauditu, rezultāts - māja uz 60 dzīvokļiem 129 000 Eiro. Atrada kredīta galvotāju - apsaimniekotāju. Savāca iedzīvotāju sapulci, uz kuru ieradās ap 50 % iedzīvotāju, paklausījās un pateica, ka viņiem to nevajag. Un cienītais Rimšēviča kungs, iepūtiet viņiem, kur griebiet. Nav viņiem vajadzīga nekāda mājās renovēšana, viņiem tāpatās ir labi. Jūs nevarat piespiest cilvēkus rīkoties ar viņu privātīpašumiem kā Jums iepatīkas. Un tagad neliels info visiem renovētāju interesentiem - vai jūs zinājāt, ka renovējot māju, jūs katrs uzņematies kredītsaistības? Un uzņemoties šīs kredītsaistības jūsu īpašums (dzīvoklis) ir ieķīlāts un nesaņemot atļauju un kredītdevējas bankas, jūs šo īpašumu ieķīlāt atkārtoti nevarat? Primitīvā nozīmē tas ir, kad jūs izdomājat iegādāties televizoru, paņemot aizdevumu no bankas un par ķīlu nosakot dzīvokli, un jūs to nevarat izdarīt, jo jūsu īpašums ir jau ieķīlāts. Vēl trakāk, ja jūs izdomājat savu dzīvokli pārdot un nevarat bez bankas atļaujas to izdarīt. 

1 konkrēts piemērs par dzīvojamo māju renovēšanu: Pierīgas pašvaldībā daži kādas mājas iedzīvotāji nolēma renovēt māju. Pasūtīja energoauditu, rezultāts - māja uz 60 dzīvokļiem 129 000 Eiro. Atrada kredīta galvotāju - apsaimniekotāju. Savāca iedzīvotāju sapulci, uz kuru ieradās ap 50 % iedzīvotāju, paklausījās un pateica, ka viņiem to nevajag. Un cienītais Rimšēviča kungs, iepūtiet viņiem, kur griebiet. Jūs nevarat piespiest cilvēkus rīkoties ar viņu privātīpašumiem kā Jums iepatīkas. Un tagad neliels info visiem renovētāju interesentiem - vai jūs zinājāt, ka renovējot māju, jūs katrs uzņematies kredītsaistības? Un uzņemoties šīs kredītsaistības jūsu īpašums (dzīvoklis) ir ieķīlāts un nesaņemot atļauju un kredītdevējas bankas, jūs šo īpašumu ieķīlāt atkārtoti nevarat? Primitīvā nozīmē tas ir, kad jūs izdomājat iegādāties televizoru, paņemot aizdevumu no bankas un par ķīlu nosakot dzīvokli, un jūs to nevarat izdarīt, jo jūsu īpašums ir jau ieķīlāts. Vēl trakāk, ja jūs izdomājat savu dzīvokli pārdot un nevarat bez bankas atļaujas to izdarīt. Šī solās būt vēl lielāka kreditēšanas afēra, nekā hipotēku kreditēšana. Ar mūsu cilvēku pašreizējiem ienākumiem, nekāda renovēšana nevar būt, ja tikai kredītiestāde nav valsts. Diemžēl mūsu valsts to nekad nedarīs. 

Varu iepriecināt tos, kas domā, ka kredītņēmēji saņems no valsts atbalstu, tā tas gluži nebūs. Jau tagad viņi ir ieguldījuši savus līdzekļus NĪ iegādei, maksājuši bankai par kredīta piešķiršanu, īpašuma reģistrēšanu, % un pamatsummu, pie īpašuma piespiedu pārdošanas zaudē visus savus ieguldījumus, īpašumu un vēl ilgstoši, visticamāk uz mūžu, paliek bankai parādā. Reāli maksā dubultā par īpašumu, kura nav. Banka visu šo laiku ir saņēmusi naudu par kredīta izsniegšanu, %, maksu par konta apkalpošanu, visu naudu par īpašuma pārdošanu, vai pašu īpašumu un vēlas papildus saņemt valsts garantiju, tas ir arī pārējo nodokļu maksātāju naudu, kuriem nav sistību ar banku. Vai tiešām kādam šķiet, ka valsts pārstāvji nesaprot, ka banka šajā gadījumā nav cietušais. Bankas sen savu peļņu jau ir saņēmušas un grib saņemt vēl. Vai kādam vēl ir šaubas, ka šīs situācijas vienīgais risinājums ir valsts regulējums likumdošanā, kas ieviestu kaut nelielu samērību banku un kredītņēmēju attiecībās, kā arī nepieļautu, ka par to jāmaksā tiem, kas nav ņēmuši kredītus. Valstij nav jāsniedz bankām nekādas garantijas, tā ir lieka valsts līdzekļu izšķērdēšana. 

Būtu ļoti jauki ja cienījamais Kredītnēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs - AINĀRS GORENKO pildītu paša dotos solījumus, vienošanās un norunas un pēc 2 mēnešu "muļķa laišanas", ATDOTU parādu 100 LVL (viens simts latu) ,piezvanot celtu telefona klausuli,un ar to pierādītu ka IR GODĪGS UZŅĒMĒJS, nevis parasts "uzmetējs", kurš savas problēmas risina uz citu cilvēku rēķina. PS. Vai Aināram vajag norādi KAM parāds jāatdod?