Kredītu ņēmēji un devēji: kuru slīcēju kā jāglābj?
Kredītu atmaksas problēmas un valsts atbalsta iespējas kredītņēmēju atbalstīšanā, Latvijas komercbanku stāvoklis un starptautiskā aizdevuma izmantošana banku sistēmas atveseļošanā, kreditēšanas tirgus atjaunošanās scenāriji – tā ir šīvakara „Kas notiek Latvijā?”debašu tematika.
Vairs ne diena nepaiet bez masu medijos aprakstītiem dažādiem aspektiem par banku un kredītņēmēju attiecībām – kredītu atmaksas kavējumi, slikto kredītu skaita pieaugums, klientu un banku strīdi par kredītnosacījumu maiņām, draudi par izlikšanām un bankrotiem. Īpašu uzmanību izpelnījusies „Aizkraukles banka”, taču patērētāju tiesību sargu kontroles pastiprināšanās, iespējams, ir ceļa sākums vienotiem spēles noteikumiem visās bankās. Gan valsts, gan nevalstiskā sektorā izskan versijas par likumdošanas maiņām gan kredītņēmēju tiesību aizsardzībai, gan banku stāvokļa uzlabošanai, tomēr pagaidām atklāti ir jautājumi – kādi likumdošanas izmaiņu vai citi risinājumi ir pareizākie un ciktāl kuri ierosinājumi ir savstarpēji sabalansēti starp sociālām un ekonomiskām interesēm, kāda ir aizrobežu pieredze un, protams, kādi ir valsts resursi to īstenošanai?
Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas aizdevumu dokumentos atsevišķas sadaļas veltītas banku sektoram un tā atveseļošanai. Pirmkārt tur minēta „Parex banka”, par kuras atbalsta apjomu no valsts puses jautājums atkal aktualizējies pēc lemšanas vakar valdībā par sindicēto kredītu atdošanu vai valsts garantijām par to atdošanu. Vai ir un, ja ir, tad kādi ir valsts atbalsta limiti, vai atbalsts jāparedz arī citām bankām? Kādi ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas principi banku turpmākai kontrolei un darbības regulējumam? Vai pēc valsts atbalsta banku darbībai nepietrūks resursu pienācīgam valsts atbalstam grūtības nonākušo kredītņēmēju atbalstam?
Vienlaikus, attiecībā uz jaunu kredītu pieejamību un ekonomikas „sildīšanu” arvien biežāk izskan versijas gan par valsts lomas palielināšanu, gan līdzekļu izmantošanu bez komercbanku iesaistes. Ciktāl valdībai būtu pamats pārņemt daļu no slikto kredītu saistībām? Kāda būs valstij piederošo komercbanku loma kreditēšanas atjaunošanā?
Raidījumā piedalīsies: Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK), LPP/LC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis, Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa, Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis, „Swedbank” privātpersonu kreditēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš, SEB bankas valdes loceklis Roberts Bernis, Kredītnēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko un kredītņēmēju apvienības konsultante, zvērināta advokāte Ilme Duka.