1. Ļaujiet mums visu sākt no "0" un nodeklarēt personīgo bankrotu :) ! Apņemos kā Japāna neizmantot 7 gadus kredītkarti u.c. kredīt resursus. 2. variants lūdzu devalvēt nevis latu, bet Euro (varbūt lai mūsu stāri eiroparlamentā to ierosina)? 3. Vēl lūdzu samaziniet ienākuma nodokli, tāpat vienīgais pakalpojums, kas mums būtu nepieciešams no pašvaldības ir bērndārzs un mēs tajā netiekam, tā kā ja kāda pašvaldība dzird un ir gatava mums nodrošināt bērndārzu, reģistrēsimies pe jums garntējam Ls 5000 gadā IIN - nav slikti par bērndārzu, ko? 4. variants visreālakais, visu nacionalizējam (īpaši uzņēmumus kuri ir izmantojuši Valsts/publisko pasūtījumu un lai pierāda ka tas nav bijis koruptīvs darījums, līdz tam inkaso). Tāpat visi darbinieki drīz būs bezdarbnieki. 

..ja SVF aizdevumu ''sabāž'' komercbankās..kuras tad tālāk dalīs kredītus(ar aptuveno procetlikmi 15 %)..bet valsts aizņēmusies uz aptuveni 3%!!!!!!!!!!!..tad kam paliks šī starpība!!!!???? 

Mans pamatjautājums ir viens - kapēc mūsu ekonomiskā (naturālā) saimniecība tiek pakārtota augļotāju biznesam? Naudas lietas ir pietiekami komplicētas, bet pēdējo pāris gadu notikumi rāda, ka tiklīdz baņķieris atver pietiekami lielu "kredītlīniju" tautai (kas ar valsts - tai skaitā saimas un ministru - darbību nekādi nesaistās), tā iestājas "treknie" gadi! Līdzko šī bezskairās naudas ražošana tiek pārtraukta, tā uzreiz visas valdības ir "sliktās". Bet draugi mīļie! Augļošanas darbība nekādi nav saistāma ar valsts vadības pulti, tā attīstās savā nenosakāmā bioritmā, lai gan citreiz liekas, ka šo biorimu kāds zin, vai pat regulē. Vai kāds ir iedziļinājies jautājumā - kapēc valūtas kursi savā starpā "lēkā"? "Tirgus analītiķi" steidz stāstīt pseidoteorijas, ka to izraisa tas vai cits globāls notikums, bet varbūt tomēr to izraisa kāds tīšām, lai uz tā rēķina iegūtu kārtējo miljonu?!?!?! Kad beidzot naudas lietās "nezīdamības likums" nomainīs "nauda taisa naudu" likumu, kur ražotājs vairs vispār nav vajadzīgs (tapēc jau tie nīkuļo un iznīkst). 

par kaadu krediteeshanu te var runaat??? kursh no jums njems krediitu shajaa situaacijaa un pat peec taas?? kaada ticiiba bankaam?...ja nu atkal kaada banka uztaisiis "gaajienu par pieciiti"? 

Stāri no Tb - piemēram, Zīle, starp citu, pirms vēlēšanām nesājās apkārt ar pretkrīzes programmu :) 

1. Kāpēc daudzi runā par Lata devalvāciju! varbūt izdevīgāk būtu devalvēt eiro! Lats automātiski aizietu tai līdzi! 2.Kāpēc LHZB silda ekonomiku ar nesamērīgi lieliem kredītprocentiem(9% bankas interese + EURIBOR)? 

Kapeec bj jāaizņemas nauda , ja shveices bankās ir ap 4miljardiem eiro Latvijas naudas? Un kapēc uz aiznņemuma rēķina Latvijas iedzīvotājiem būtu jūztur komercbankas 

Vai un kādas papildus izmaksas rodas bankām, ja tās piešķir kredītbrīvdienas (atliekot vai samazinot pamatsummas atmaksu)? Kāpēc bieži bankas šādos gadījumos grib iekasēt lielu papildus maksu vai dara to tikai pārslēdzot līgumu par daudz neizdevīgākiem procentiem? 

Kapēcc bija jāizņemas nauda , ja Šveices bankās ir ap 4miljardiem eiro Latvijas naudas? Un kapēc uz aizņēmuma rēķina Latvijas iedzīvotājiem būtu jāuztur komercbankas 

PAREX bankas glābšanas kontekstā - kāpēc tās bijušie vadītāji, glābjot banku, tur neieskaitīja savus miljonus, lai nebūtu jālūdz valsts palīdzība? Tagad viņi mierīgi dzīvo, bauda savu bijušo darbu augļus un plāno nākošos biznesa plānus. Kāpēc man un citiem Latvijas iedzīvotājiem ir jāmaksā viņu vietā par viņu neveiksmīgajiem darījumiem? KĀPĒC!!!! 

šovakar atkal atteikšos no laba ķinīša Domburšova labā:) BET. pacietības mērs gandrīz pilns - nekur nav rakstīts ka raidījumam precīzi jāatspoguļo sabiedrības (valdības/saeimas/utt) struktūra. respektīvi, ja mums valdībā (kā arī dažādu prof-biz-apvienību, arodbiedrības ieskaitot, valdēs) ir 80/20 idioti/normāli cilvēki (Pareto princips), tad Domburšovā vajadzētu būt pretējām proporcijām. kāda jēga (ja tikai par to nav samaksāts) dod vārdu bezjēdzīgiem laika iznīcinatājiem (Tverijons - šodienas tēma; ZZS - visi ka viens; labējā opozīcija - visi; "kreisā" - 99%; TP - 99%; LC/LPP - visi; TB/DNNL - 80%; arodbiedrību bosi - visi; ...utt)?! kāda vella pēc jāsauc nulles ar pazīstamiem vārdiem kad, goda vārds, valstī ir diezgan daudz gudri professionāļi? mēs taču tjipa mēklējam izeju no strupceļa, svaigas idējas, taktiku un stratēģiju, - jebšu tikai "šovs", ko? piemērs: šovakar dr.vien būs Rimšēvics... varu galvot - kā vienmēr viņš nepateiks NEKO dažus momenta saukļus ("krājiet!" jeb "tērējiet!"). ---- vispār piedāvājums: derētu uztaisīt īsfilmiņas no raidījuma ierakstiem, kur apkopot viena cilvēka (jeb vienas partijas) uzstāšanos domburšovā, teiksim, gada laikā - uzreiz būs redzams, ka piem., pašpasludinātie "profesionāļi" SCP - ekonomikas pamatskolas bērnudārzs; komercapvienību bosi - absolute zeros; utt... ļoti būtu pamācoši video domburšova veidotājiem un arī skatītājiem. 

"glābjot" Latvijā strādājošās komercbankas , nevajag aizmirst, ka tās VISAS VĒL JOPROJĀM STRĀDĀ AR PEĻŅU, tikai, protams, mazāku !!!!! Kas tur ko glābt? Tas taču bizness, kā jebkurš cits - vienu gadu vairāk iegūst, citu - mazāk, citā - pavisam mīnusos. Mums jau tā ir nejēgā daudz ar valsti saistītu, miljonus pelnošu uzņēmumu - gāze, L.energo, siltums - kuri labi pelna un vēl regulāri ceļ tarifus, lai, pasarg Dies', peļņa nekristos. Pietiek ar to atbalstu. 

Kā bankas nosaka, kurš kredīts ir nedrošs un ka tam jāveido uzkrājums? Vai par nedrošu atzīst tikai to kredītu, kuram ir atmaksas kavējumi vai arī jau tādu, par kuru ir izteikta vēlme uz noteiktu laiku atlikt pamatsummas maksājumu? 

Labs jautājums varētu būt banku pārstāvjiem - cik miljardos ir mērāms nekustamo īpašumu pārvērtējums (nekustamo īpašumu spekulāciju uzdzītais) un atsevišķi - kāda ir to īpašumu, kas ir iegādāti uz kredīta mājsaimniecību (jo runa jau ir par mājsaimniecību atbalstu) vajadzībām, vērtība. To vajadzētu novērtēt pirms vispār ir runas par kaut kādiem atbalstiem, jo varētu būt kā tajā vāciešu teicienā, ka efektivitāte būs tāda pati kā "ūdens lāsei uz karsta akmens". Tāpat tas ir svarīgi, lai zinātu uz kurieni jau pašreiz aiziet visādi pabalsti - tajā skaitā mā'miņu, bezdarbnieku utt. 

Un vēl viens jautājums - par devalvāciju, kas ir nepieciešama, lai kaut ko darītu ekonomikas labā un agrāk vai vēlāk pie tā būs jāaiziet, jo deflāciju (IKP samazināšanu ar spēku) ilgi pavilkt nevarēs, ja ir vēlēšanās arī pēc gada izmaksāt pensijas - kādu iespaidu tā atstās uz mājsaimniecībām, jo šis jautājums beidzot ir jāskata, lai izvērtētu, kas ir svarīgāk. Par valsti kā uzņēmumu - Rimšēviča priekšlikumu un to piemērošanu šim gadījumam - teiktu, ka varbūt Ziemeļkorejā ir brīvs CB vadītāja amats. 

Kā LB izskaidro to, ka krīzes iespaidā EURIBOR likmes samazinās, bet RIGIBOR likmes nē? Un kāpēc vispār šīs likmes tik stipri atšķiras, ja reiz lats ir piesaistīts eiro? Principā jau šo likmju atšķirība bija tā, kas neļāva ņemt kredītus tajā valūtā, kurā ir ienākumi, kā tas kādreiz tika ieteikts. 

Es nesaprotu kāpēc ir jāglābj Parex banka? un kāpēc Karginam ne par ko nav jātbild? Valsts tagad bankā iepludina vairākus milijonus,bet liederīgāk to naudu būtu devuši zemniekiem...Karginam ir jātbild par bankas nogremdēšanu un no viņa vajadzētu atņemt visas mašinas un dārgos īpašumus un tos pārdot lai būtu bankai nauda...Karginam ir jabūt aiz restēm...Un valts naudu banka nevajag likt.... 

Es beidzot vēlos izprast situāciju ar Parex - kāpēc tik daudz mēs "ziedojāmies" šai bankai, salikām tur iekšā milzu līdzekļus, bet skolotājiem nevaram godam nopelnītās algas izmaksāt. Varbūt ir laiks tās naudas ņemt ārā un dot cilvēkiem, lai tie attīta savus biznesus un ceļ savu pirktspēju. 

Pretrunā ar Satversmi patreiz spēkā esošais 05.10.1995. likuma "Kredītiestāžu likums" ("LV", 163 (446), 24.10.1995. [spēkā ar 24.10.1995.] ar grozījumiem) 50.pants- Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības papildus noteikt vēl citas kredītiestāžu darbību regulējošas prasības, lai mazinātu kredītiestāžu darbības risku un aizsargātu kreditoru intereses (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2001. un 11.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 07.01.2004.) aizsargā tikai kreditoru intereses. Likumā nav iestrādāts neviens pants vai punkts, kas aizsargātu klienta — persona, kurai kredītiestāde sniedz finanšu pakalpojumus, intereses. „Kredītiestāžu likuma” 73.panta (Pieprasot kredītu vai stājoties citās līgumattiecībās ar kredītiestādi, vai sniedzot pārskatu par saistību izpildes gaitu, klientam ir pienākums pēc kredītiestādes pieprasījuma sniegt tai pilnu un patiesu informāciju par savu finanšu stāvokli un īpašumu, arī par visiem īpašuma apgrūtinājumiem, kā arī citu informāciju, kas nepieciešama, lai kredītiestāde varētu pārliecināties, vai klients ir saistīts ar kredītiestādi vai veido kredītiestādei savstarpēji saistītu klientu grupu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 07.01.2004.)) normas ir pretrunā arī ar EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 19.7.2005 COM(2005) 327 galīgā redakcija ZAĻĀ GRĀMATA Hipotekārais kredīts ES, PATĒRĒTĀJU AIZSARDZĪBA Informācija (15) Hipotekāro darījumu kontekstā informācijas sniegšana ir svarīgs jautājums, ņemot vērā šo darījumu sarežģītību, relatīvi lielās izmaksas un ilgumu. Informācijas asimetrijas pakāpe starp vidējo aizņēmēju un aizdevēju ir neizbēgama. Šajā sakarā ir svarīgi nodrošināt aizņēmēju ar attiecīga līmeņa informāciju, kas ir nepieciešama kompetenta lēmuma pieņemšanai, veidā un laikā, kad šādas informācijas sniegšana ir visefektīvākā. „Kredītiestāžu likuma” 73.pants paredz informācijas ieguvi tikai no klienta, bet neuzliek nekādus pienākumus kredītiestādei, neaizsargājot visu iesaistīto pušu intereses. 2007.gada 18. decembrī Komisija pieņēma Balto grāmatu “Par Eiropas Savienības hipotekāro kredītu tirgu integrāciju” ( 25 ). Apzinoties, cik svarīga nozīme ir hipotekāro kredītu tirgiem, Komisija veica visaptverošu šo tirgu darbības un integrācijas pakāpes izvērtēšanu. Baltajā grāmatā ir apkopoti vērtēšanas secinājumi un noteikta virkne samērīgu pasākumu, kas ir paredzēti Eiropas hipotekāro kredītu tirgu konkurētspējas un efektivitātes uzlabošanai, un šie pasākumi sniegs priekšrocības patērētājiem, aizdevējiem un ieguldītājiem. Patreizējā situācijā, kamēr spēkā ir 05.10.1995. likums "Kredītiestāžu likums" ("LV", 163 (446), 24.10.1995.) [spēkā ar 24.10.1995.] ar grozījumiem, kredītiestādes veic savu darbību izmantojot nepilnības šajā likumā un tādā veidā pārkāpjot klientu intereses un likumos noteiktās tiesības. Izsniedzot aizdevumus klientiem netiek sniegta informācija par iespējamām sekām, kādas iestāsies klientam nonākot materiālās grūtībās, netiek piedāvāta ar aizdevumu saistīto risku apdrošināšana. Parasti strīdu risināšana tiek noteikta šķīrējtiesā. Izsniegtie hipotekārie kredīti, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu, kuros arī klients ir ieguldījis ar savu līdzekļus, pie esošajiem nosacījumiem nes zaudējumus tikai klientam. Bieži vien īpašums piespiedu ceļā tiek pārdots izsolē par vērtību, kas nesedz nodrošinātā kreditora prasījumu, un klients arī pēc īpašuma pārdošanas paliek debitora (parādnieka) statusā, neskatoties uz to, ka pirms hipotekārā kredīta izsniegšanas ir veikts īpašuma novērtējums, kredītiestāde ir rūpīgi izanalizējusi kredīta pieteikumu un pievienotos dokumentus. Ņemot vēra, ka tieši kredītiestāde ir tā, kas nosaka iesniedzamās informācijas apjomu un pieņem lēmumu par hipotekārā kredīta piešķiršanu, uzskatam, ka bankai ir jāuzņemas līdzatbildība par iespējamiem zaudējumiem un, nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas gadījumā, tai nebūtu turpmāko prasījuma tiesību pret klientu. Vēlamies ieteikt izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23.nr.; 1996, 9., 14., 23.nr.; 1997, 23.nr.; 1998, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 10., 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2., 12., 23.nr.; 2005, 13., 14.nr.; 2006, 15.nr.; 2007, 7., 12.nr., 94 (3878), 18.06.2008.) šādu grozījumu: 1) Izteikt 34.pantu šādā redakcijā: "34. Banka kreditēšanu veic saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Latvijai saistošām starptautisko tiesību normām, šo likumu, citiem normatīviem aktiem, tās kredītpolitiku, kas nosaka kredītu piešķiršanas un atmaksāšanas kārtību, izsniegto kredītu uzraudzības kārtību un to kvalitātes novērtēšanas kritērijus." 2) Izteikt 50.pantu šādā redakcijā: "50. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības papildus noteikt vēl citas kredītiestāžu darbību regulējošas prasības, lai mazinātu kredītiestāžu darbības risku un aizsargātu kreditoru un klientu intereses." 3) Izteikt 52.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "52. (1) Banka pirms un pēc kredīta izsniegšanas pastāvīgi pārbauda, dokumentē kredīta ņēmēja spēju pildīt līgumā noteiktās saistības un informē klientu par iespējamiem riskiem." 4) Izteikt 54.pantu šādā redakcijā: "54. Banka, izsniedzot kredītu, slēdz līgumu, kurā norāda kredīta mērķi, apmēru, izsniegšanas un atmaksāšanas kārtību, procentu likmi un procentu aprēķināšanas kārtību, kredīta nodrošinājumu un citus nosacījumus. Bankas prasījumi par līguma izpildi nedrīkst pārsniegt kredīta nodrošinājumu." 5) Izteikt 73.pantu šādā redakcijā: "73. Pieprasot kredītu vai stājoties citās līgumattiecībās ar kredītiestādi, vai sniedzot pārskatu par saistību izpildes gaitu, klientam ir pienākums pēc kredītiestādes likumīgi pamatota pieprasījuma sniegt tai pilnu un patiesu informāciju par savu finanšu stāvokli un īpašumu, arī par visiem īpašuma apgrūtinājumiem, tikai tādā apjomā, cik tas saistīts ar bankas sniegto pakalpojumu, kā arī citu informāciju, kas nepieciešama, lai kredītiestāde varētu pārliecināties, vai klients ir saistīts ar kredītiestādi vai veido kredītiestādei savstarpēji saistītu klientu grupu. " 

Bet man interesants - Kāpēc kad peļņa, tad banka, bet kad parādi tad tautai un īpaši pašiem nabadzīgākajiem ļaudīm? Kāpēc līdz šim klusē prokuratūra un valsts kontrole pa faktu valsts naudas atdošanu privātai struktūrai? Kur pazuda sociālie iekrājumi? Arī nometa bankā?