Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 03.05.2024.
 
Kredītu atmaksas problēmas un valsts atbalsta iespējas kredītņēmēju atbalstīšanā, Latvijas komercbanku stāvoklis un starptautiskā aizdevuma izmantošana banku sistēmas atveseļošanā, kreditēšanas tirgus atjaunošanās scenāriji – tā ir šīvakara „Kas notiek Latvijā?”debašu tematika.
1-20 ; 21-40 ; 41-60 ; 61-80 ; 81-98 ;
māris  maaris37@inbox.lv  21:42  |  11.02.2009.

Nu ar"svētajām govīm"komercbankām pakalpīgie tautkalpi varturi skaidrs kāpēc ņemas trakāk kā nopļūtījies suns gar savu pēcpusi-pārsvarā jau savējiem kapitālus ručijot laukā,tas nu kā āmen baznīcā!no spekulāciju burbuļiem uzputotā lepnā,treknā dzīve tik ar i vērta cik pāri palikusī nelabi smirdošā pančka un notrīts padomju laika veļziepju nozieķis!priekš kam rauties gar govspakaļu pienu slaucot,vai pa biešu vagu?kad aiżklapēja pirmo cukureni pats kalvīts teicās ka neredz jēgu pabalstīt šito anštalti.tikai jautājums??lielos vilcienos ar ko c-fabrika atšķiras no pareksbankas,ka vienu bez vārda runas klapē ciet,a citu riskējot ar valsts bankrotu stum un stutē??lai karginonkuls tiek galā pats ar savām problēmām tāpat kā patlaban daudziem LV pilsoņiem ar nau viegli!un vispār jo tālāk jo trakāk tā vietā lai lemtu lēmumus un darītu darbus visas gudrās galvas plēšas kā sadalīt paretinātās karmuškas un vai likumīgi 15%no algas nomest vai nē,un ja partija liks tad jā ja nē ta ņē murgs kautkāds vājprātīgo sambas festivāls mēra laikā! 

Sanita    21:43  |  11.02.2009.

Izsniegtie hipotekārie kredīti, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu, kuros arī klients ir ieguldījis ar savu līdzekļus, pie esošajiem nosacījumiem nes zaudējumus tikai klientam. Bieži vien īpašums piespiedu ceļā tiek pārdots izsolē par vērtību, kas nesedz nodrošinātā kreditora prasījumu, un klients arī pēc īpašuma pārdošanas paliek debitora (parādnieka) statusā, neskatoties uz to, ka pirms hipotekārā kredīta izsniegšanas ir veikts īpašuma novērtējums, kredītiestāde ir rūpīgi izanalizējusi kredīta pieteikumu un pievienotos dokumentus. Ņemot vēra, ka tieši kredītiestāde ir tā, kas nosaka iesniedzamās informācijas apjomu un pieņem lēmumu par hipotekārā kredīta piešķiršanu, uzskatam, ka bankai ir jāuzņemas līdzatbildība par iespējamiem zaudējumiem un, nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas gadījumā, tai nebūtu turpmāko prasījuma tiesību pret klientu. 

seenice    21:51  |  11.02.2009.

Latvija - finansistu Lasvegasa! Komercbanku fantastiskās procentu likmes liecina par slepenu sadarbību reģionos, kur valsts neko nedara, lai pati gūtu drošu peļņu. Gluži tā pat, kā atteikšanās no monopola uz alkoholu un tabaku. Šķiet, notiek finansistu sacīkstes, kurš pirmais iegūs īpašumā šo zemīti, lai varētu pretendēt uz drošu finansējumu no eiropas fondiem. Teicams bizness- stabils bizness, nu gluži kā atkritumu apsaimniekošanas bizness. 

Ivo  saivo@one.lv  21:53  |  11.02.2009.

Šodien saņēmu vēstuli no swedbankas, kura mani aplaimoja, ka turpmāk man būs 18% vietā 23% overdraftam. Turklāt vēl pieminēja, ka man ka īpašās apkalpošanas klientam ir zemāka likme. (citiem esot 24%). Pats smieklīgākais bija pamatojums - tā, kā ir mainījusies situācija kreditēšanas sektorā Latvijā un ir mazinājusies naudas vērtiba, ir jāmaina procentu likme. Ja Jānim Domburam interesē vēstules oriģināls - varu ieskanēt un nosūtīt. 

Guntars  guntars@audemus.lv  22:01  |  11.02.2009.

Bankas līdz šim uzspieda līgumus, kuros noteikts, ka kredītņēmējs atbild ar visu savu mantu. Šobrīd strauji pieaug bezdarbs un līdz ar to strauji pieaugs nespēja atmaksāt kredītus. Nēkustamo īpašumu cenas strauji samazinās un līdz ar to samazīnās ķīlas segums. Bankas atņems ne tikai ieķīlāto īpašumu, bet arī pārējo mantu. Šos īpašumus nevarēs atpirkt Latvijas pilsoņi un bankas tos pārdos maksātspējīgiem ārzemniekiem vai varbūt pat valstīm piederošiem uzņēmumiem (Krievija paziņoja, ka atvēl līdzekļus, lai uzpirktu ārvalstu uzņēmumus un iespējams arī nekustamos īpašumus, kuriem kritusies vērtība). Vai kredītņēmēju un līdz ar to valsts resursu aizsardzība no izlaupīšanas nav mūsu valsts valdības uzdevums? Līdz šim man ir radies iespaids, ka bankas ir neaizskaramās svētās govis, kuru vārgais bizness valdībai ir nepārtraukti jālobē, jo savādāk bankas būtu bankrotējušas. 

andris  andris_li2@inbox.lv  22:04  |  11.02.2009.

Atbildību jauzņemas valstij, un bankam. Bankam par vieglpratīgo kredīt politiku, valstij par savlaicīgi nesakartoto kredīt politiku valstī. Sabiedrība uzticējās valdībai!!! Valdība nav ņemusi vera jau daudzu arvalsts praksi kredīt politikā, vai tīšām kreditori radījuši kopā ar politiskiem spekiem šadu situācīju!!! 

Inga    22:12  |  11.02.2009.

Rimševicam un Fuktukam vajadzētu samazināt algas līdz vidējai valstī, lai beidz demagoģiski vāvuļot zviedru banku interesēs un sāk strādāt. 

Valdis  valdisceics@inbox.lv  22:22  |  11.02.2009.

ĻOTI, ĻOTI ĻOTI PRINCIPIĀLS JAUTĀJUMS! Zviedrijā pirms apmēram 15 gadiem (un Rimšēviča kungs to ļoti labi zina), jau bija šī bēdīgā pieredze ar nepareizu klintu kreditēšanu PAŠĀ ZVIEDRIJĀ. Liekas, viena notā laika bankām, kas Zviedirjā bankrotēja , bija Handelsbanka,. Toreiz bija neprātīga, nepārdomāta privāto personu kreditēšana - caur sludinājumiem avīzēs. TĀTAD TOREIZ ZVIEDRIJĀ BANKAS DABŪJA ŠO NEGATĪVO PIEREDZI. Kāpēc tad pēc 15 gadiem SKANDINĀVU BANKAS TE LATVIJĀ atkārto to pašu Latvijā. Tas izskatās pēc apzinātas un tātad ļaunprātīgas rīcības. Mūsu kredītņēmējiem nebija šīs pieredzes, bet Zviedrijas bankām šī pieredze, un rūgta bija. Kāpēc SEB, Svedbanka unpārējās, kāpēc Rimšēviča kungs par to klusē. 

amsterdamm    22:23  |  11.02.2009.

kā iepriekšējais Fuktuka vadītājs Cērps pēc sava "darba"beigām ieguva atbildīgu un labi apmaksātu darbu Zviedrijas finanšu inspekcijā????? vai tas ir bonuss viņam par zviedru banku pasīvu atbalstīšanu- lobēšanu???? 

Māris  Ingai  22:36  |  11.02.2009.

Finansu un kapitāla tirgus komisijas likums "..2.pants. (1) Komisija ir pilntiesīga autonoma valsts iestāde, kas atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem regulē un pārrauga finansu un kapitāla tirgu un tā dalībnieku darbību. 4.pants. Finansu un kapitāla tirgus dalībnieki ir emitenti, ieguldītāji, kredītiestādes, apdrošinātāji, privātie pensiju fondi, apdrošināšanas starpnieki, biržas, depozitāriji, brokeru sabiedrības, brokeri, ieguldījumu sabiedrības, krājaizdevu sabiedrības un ieguldījumu konsultanti..." Acīmredzami, ka raidījumā klātesošais Fuktuka pārstāvis ir vien pārpratuma dēļ nonācis savā amatā un nesaprot, ka šīs valsts iestādes uzdevums ir ne stutēt komercbankas, kā tas viņam šķiet, bet gan regulējot banku sektoru, veicināt valsts un tās iedzīvotāju - gan noguldītāju, gan kredītņēmēju labklājību un drošumu. Rimševičs sevi izsmēla nepārtraukti uzsvērdams kredītu lielo pozitīvo lomu šodienas Latvijas ekonomikas sildīšanā. Lai ekonomiku varētu sildīt, tai ir jābūt. Latvijā tās nav. Papildus patēriņa, hipotekārie kredīti šodienas Latvijai ir nāvējoši. Ir jārod iespējas, samazinot bezdarbu un veicinot algu pieaugumu, nodrošināt gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju spēju atdot aizņēmumus. 

Martins  martins.paberzs@inbox.lv  22:42  |  11.02.2009.

Varētu man kāds gudrs valstsvīrs pateikt kā lai es samaksāju kredītu, ja kredīta ņēmējs ir palicis bez darba un viņam pat nepienākas bezdarbnieka pabalsts, un atrast darbu šjā situācijā ir neiespējami lai kā arī necenstos to izdarīt! 

Jānis    22:44  |  11.02.2009.

Kā nodokļu paaugstināšana sekmē ekonomikas sildīšanu? Vai Amerikā u.c. valstīs, kurās uzņēmējeim nodokļus pazemina, valdības cīnās pret ekonomikas sildīšanu? 

Pēteris  peteris_sirmais@delfi.lv  22:48  |  11.02.2009.

Jautājums ir ko darīt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem? Valdība atbalsta tikkai lielos bet ekonomiku Latvijā stiprina netikkai lielie uzņēmumi bet mazie un vidējie arī. Vai viņiem ir maz kādas iespējas vai cerības ka valdība arī tos atbalstīs? 

seenice    23:07  |  11.02.2009.

Feiferis trāpīja naglai uz galvas - mainās īpašuma tiesības (īpašuma tiesību turētājs), kāds paliek īrnieks. Kas arī bija jāpierāda! Saujiņai miljonārīšu jākļūs par miljardierīšiem. Bilam Geitam līdzīgos taču varam atļauties pārspļaut, ja csš! klusu! . Mūžam uzvar princips kupi-prodai 

Dūja  ...  23:07  |  11.02.2009.

Njā... pēc Fuktuka un vēl dažu "gudrinieku" domām, Latvijā zviedru bankām ir jājūtas kā mājās, bet kur mājas būs Latvijas pamatiedzīvotājiem? Kur lai mēs jūtamies kā mājās, ja šeit valda banku visatļautība un cilvēkiem jāiet kārties no savas bezspēcības apziņas un izmisuma... Kāpēc Latvija ir kā tāda ārpus likuma teritorija, kur nav jāievēro pat ES likumdošana? 

Vajag megaprojek    23:13  |  11.02.2009.

Ainārs Gorenko un Ilme Duka - citreiz varbut sos cilvekus neaiciniet, tomer TV nav tirgus laukums. Savukart Ilmāram Rimšēvičam piekritu par megaprojektu akuto nepieciesamibu. 

liberālis    23:22  |  11.02.2009.

Kaut kas traks - Jāni, vai Tu esi komunistiskajā partijā iestājies? Šķiet, ka Tu mēģināji vilkt uz to, ka valdībai (par manu naudu) būtu jāiejaucas vai jāpalīdz cilvēkiem, kas agrāk paņēmuši kredītus privātam patēriņam (māja, dzīvoklis, mašīna utt). Tas taču būtu neprāts! Katram ir jāatbild par savu rīcību, nevis tagad jāatdod mūsu visu līdzekļi tiem cilvēkiem, kas ticēja Skandināvu banku solījumiem un parakstīja (manuprāt) neprātīgus līgumus. Kāpēc tu nepajautāji - kāpēc cilvēks PARAKSTĪJA tik stulbu līgumu??? 

Einārs  Martins  23:24  |  11.02.2009.

Bet kāpēc tu ņēmi kredītu? 

Kārlis    23:29  |  11.02.2009.

Māju siltināšana ,solītis,saules stariņš mūsu labklājībai(kaut kas pareizā virzienā).Domburam biški tāda skepse,tas it kā tikai viens sektors.Bet šis ir svarīgākais sektors(skandināvi 70-jos ar to sāka)Ir jāņem vērā,ka mums ražošana nav.Nebūs mums rūpnīcu kā Bavārijā vai Japānā,ja mēs nedomāsim par energoefektivitāti.Siltināšanu var pielīdzināt ražošanai.Mēs neesam spējīgi ražot auto,kas būtu līdzvērtīgs BMW,bet sasildīt sevi mēs spējam.Normāli siltinātai mājai par 30%samazinās energoresursu patēriņš.Tā ir milzīga nauda,kas neaiziet Selecka korišiem uz krieviju,kur paliek mūžu mūžos,bet paliek šeit Latvijā.Dotā brīdī prioritēte ir tikai viena,spēt nodrošināt pašiem sevi ar saviem pieejamiem energoresursiem,kuru mums ir ļoti daudz.Tikai tad ir iespējama attīstība nākotnē.Un jāsāk siltināšana ,tieši ar tām mājām kuras apkurina ar gāzi,mazutu.Protams tas jādara ņemot vērā mūsu korumpētību , lai nebūtu kā ar Latvijas ceļiem.Pirmo reizi dzirdu kaut ko patiesi cerīgu no Godmaņa.Beidzot kaut kas tiks darīts,ļoti ceru, mūsu valsts labā.Un arī pārējais enerģijas patēriņš ir jācenšas ražot pašiem.Mūsu valstī pats svarīgākais ir ražošana.Skaidri zināms,nebūsim nekad ne Monako,ne Krievija.Bet uz tiem pašiem somiem vai kaut vai igauņiem varam vilkt. 

poohstick  Einārs  23:41  |  11.02.2009.

Kāpēc civēki ņēma kredītus? Tāds dīvains jautājums. Visa pēckara rietumu pasaule ir plaukusi, pateicoties kreditēšanai. Tieši tāpat cilvēki Latvijā ņema kredītus, jo arī ikmēneša hipotēka bieži vien tikai nedaudz pārsniedza mēneša īres maksu par adekvātu dzīvojamo platību. Par Rimšēvica siltināšanas megaplānu. Nu bišķi var pasmīnēt, jo izkausās pēc tāda GOERLO, vai BAMa. Lai gan doma, ka valdībai ir precīzāk jādefinē valsts prioritātes ir pareiza. bet, ja Rimšēvics ieiet tādā konkrētikā, tad ir jānokāpj no sava ziloņkaula troņa LB, jāiet politikā un jāpārliecina par to vēlētāji. Turklāt valstij nav naudas, ko šajā projektā ieguldīt. Turkāt atmksāsies tas pēc ntajiem gadiem. 



1-20 ; 21-40 ; 41-60 ; 61-80 ; 81-98 ;
Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: