Es domāju, ja likumdošanā būtu bijis noteikts, ka bankas prasījums hipotekārā kredīta neatdošanas gadījumā nedrīkst pārsniegt ķīlu, tad pirmkārt jau nebūtu uzpūstas NĪ cenas un otrkārt tagad daudzi nenonāktu kredītu verdzībā. Līdz ar to esmu pārliecināts, ka bankas kopā ar valdību mūs ir ievedušas šajā purvā, un nav nekāda pamata glābt un turpināt lobēt bankas. 

KARDINĀLS JAUTĀJUMS NELAIMĪGAJIEM KREDITA ŅĒMĒJIEM: Kāda iemesla pēc tiem laimīgajiem, kuri nav ņēmuši kreditus (vairumā maznodršinātie un pensionāri,kuriem kreditus nedeva, lai gan viņi ari grib dzīvot labāk ,tūlīt un tagad) vajadzētu piedlīties jūsu parādu dzēšanā? 

Cik reāli ir saukt pie atbildības amatpersonas (piedzenot no tām valstij radītos zaudējumus) kas pieņēma lēmumu par PAREX pārņemšanu? 

Vai ir zināms cik valstī ir pavisam kreditu ņēmuši cilvēki un kādām sociālajām grupām tie pieder? 

Vispirms ir jānosaka mērķi, ko vēlamies saniegt ar piešķirtajiem kredītiem, kādu ražošanas veidu vajadzētu atbalstīt, bet nekādā gadījumā nedrīkst šos līdzekļus akli pludināt privātbankās. 

Ne saprotu uz kāda pamata un no kurienes - Vai Saeima ir pilnvarojusi Ministru kabinetu rīkoties ar valsts budžetu - konkrēti noguldot milzīgus naudas līdzekļus Parex bankā un vai arī Saeima šo rīcību ir akceptējusi? Šo jautājumu es gribētu uzdot šajā diskusijā un ja var tad saņemt kaut daliņu patiesības šajā jautājumā jo te ir jēga tad kautko darīt.Vai arī labāk to visu slēpt no manis kā nodokļu masātāja. 

Daudzi speciālisti arvien vairāk izsakās, ka Parex banku nevajadzēja glābt. Piedevām tādā ātrumā,nakts melnumā, nemazinot naudas tālāku aizplūšanu. Tagad ar zobiem un nagiem turas pie varas, lai neatklātu noziedzīgos darījumus. 

Mans ieteikums kā iziet no šodienas sarežģītās situācijas, nepārkāpjot starptautisko aizdevēju nosacījumus un tiešām palīdzēt gan Latvijas valstij, gan uzņēmējiem, gan lielai daļai iedzīvotāju: 1) ievērojamu daļu no aizņemtās naudas ieguldīt ''Pareks bankā'',tad pārņemt no komercbankām Latvijas uzņēmēju un privātpersonu saistības, pārkreditējot tos uz mazākām likmēm(protams, ne jau visus), tādejādi izglābjot daudzus no bankrotēšanas un nonākšanas citu valstu īpašumā, 2) ja valdība gaidīs, kad palīdzību palūgs kāda no komercbankām un tad dāsni dāvās tai miljardus, tas nozīmēs tikai to, ka iedotā nauda tiks aizvesta aiz Latvijas robežām, bet šeit paliks ekonomiski izpostīta Latvijas zeme ar simtiem tūkstošu izpostītu mājsaimniecību kam viss jau būs noņemts ''likumīgā'',''tiesiskā'' ceļā, kas vēl būs palikušas parādā gan komercbankām, gan starptautiskajiem aizdevējiem, 3) steidzamības kārtā jāpiņem likums, kas regulētu banku darbību, 4) jāmaina lata kurss par 20%, lai sekmētu eksportu. 

KALVĪTI VAJADZĒJA UZAICINĀT! Tagad vienā mierā guļ, nenesot nekādu atbildību. 

ko darīt? nekavējoties nacionalizēt visas privātās bankas. tas dos valstī kautkādu stabilizāciju,naudu ,sakārtotību,garantiju.... FKTK nekavējoties arestēt par Parex banku, jo 2 miljardi nav 2 santīmi. nākošie vismaz strādās ne tikai skatīs skaitļos kā cūka uz zvaigznēm.... parādus ar izlikšanas brīdi dzēst, cilvēki mūža vergi,tas tikai latvijā tā ir?... 

Man gribētos, lai kāds no gudrajām galvām precizē-" ko nozīmē tas, ka neveiksmīgos mājsaimniecību kredītus nāksies atdot mums visiem...?!" ........................................................................ Es netaisos ne santīma maksāt par citu šaurajām pierēm, neapdomību un vēlmei dzīvot pāri saviem līdzekļiem!!! 

Vēl viens izvilkums no cit žurnālista (M.Zandera) teiktā: nekustamā īpašuma vērtētājiem ir jābūt licencei un lai saņemtu licenci, licencētās personas pienākums ir apdrošināt savas profesionālās darbības risku (civiltiesisko atbildību) visā licences darbības laikā atbilstoši riskiem, kuri saistīti ar nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanu. Jautājumi: VAI taisnība, ka vairs nav spēkā šīs prasības ? Vai ir iespējams pieprasīt atbildību no īpašuma vērtētājiem ? 

Tikko hipotēku banka kredīta ņēmējam palielināja nemainīgo procentu likmi no 1,0 % uz 6,5 %. Rezultātā ik mēneša maksājumi palileinās par 135 latiem, kurus praktiski nav iespējams samaksāt. Kredīta līgumā ir punkts, kurā teikts, ka bankai ir tiesības to darīt ikpēc 3 gadiem. No kredīta ņēmēja viedokļa tā ir laupīšana. Bet patiesībā tā ir bezizeja. Un to dara valsts banka. Līdz šim visi maksājumi ir kārtoti laikā, nav bijis neviens kredīta maksājuma kavējums.Ko darīt kredīta ņēmējam? Kārties? Jo samaksāt nav iespējams pat, ja mēģina pārtikt tikai no vājpiena biezpiena. Ar cieņu Dace 

Strādāju par soc. darbin. lauku pašvald. no 1995. gada-- bija grūti laiki, bet tos navar salīdzināt ar patreizējo nabadzību, jo par visu ir dārga samaksa-- par skolēnu ēdināšanu 1 LS dienā, bērnu dārza ēdināš. dienā 1 Ls 80 sant.un papildmaksa ap 10 Ls mēnesī, apkure dzīv. elektr., komun. pak. mēn. apm. 60Ls , Ikdienas pārtika ļoti dārga, vēl paņemtiekredīti jām. katru mēn.Vispār dzīve kā murgs, kuru mums sagādāja 100 gudrās galvas un "mīļotā valdība" Visapkārt valda izmisums, bezdarbs un bezcerība. Laucinieki prasa darbu, darbu un vēlreiz darbu???? Pat lielākajos murgos nerādījās šāda situācija, KAS PIE TĀ VAINĪGS??/ KAS ATRODAS ZEM BANKĀM??/ 

nevajadzēja glābt Parex banku 100% 

kāda ir Rimšēvica kga atbildība par Parex bankas uzraudzību, ja nav tad arī Latvijas Bankai nevajag tēlot ka kaut ko uzrauga, domāju ka Rimšēvica kgs ir 100% atbildīgs par Parex banku un ir JĀNOŅEM NO AMATA 

Mans jautājums!!!! Bankas savulaik aktīvi aicināja aizņemties, solīja visādus labumus, skaistu un pārticīgu dzīvi, sūtīja mums bukletus, zvanīja un piedāvāja aizņemties. Šobrīd ir redzams, ka sapņi nav piepildījušies un cilvēki ir nokļuvuši uz izmisuma sliekšņa, tuvu bankrotam. Vai bankas jūtas līdzatbildīgas par izveidojušos situāciju valsti? Vai bankas nejūtas vainīgas, ka daļa maijsaimniecību nespēj vairs samaksāt par savu mājokli? Vai bankas ir gatavas nākt pretī saviem klientiem un piedāvāt "kredītu brīvdienas", par kurām solīja pirms aizdevumu piešķiršanas? Paldies. 

Kāpēc visu laiku rēķina tikai banku zaudējumus, bet neviens nav parēķinājis, kādi zaudējumi ir kredītņēmējiem? 

2.pasaules karā Hitleram bija plāns – valstis sagraut ekonomiski iepludinot naudu bez seguma (lētu naudu) kas savukārt radītu inflāciju ar visām tās sekām, to viņš veica pret Lielbritāniju un ASV. Tīšām vai netīšām bankas to pašu veica arī Latvijā un kontrolējošās institūcijas atļāva. Varētu pat teikt – notika ekonomiskais karš, kurā valdības ierēdņi nemācēja vai negribēja (varbūt pat nedrīkstēja? – tiem kam patīk sazvērestības teorijas) cīnīties. Pie tam Latvijas likumdošana veicināja papildus inflācijas ātrumu ļaujot bankām pieprasīt papildus nodrošinājumu pie ķīlas vērtības samazinājuma, tātad – „spēle vienos vārtos”. Bankām nevajadzēja nodarboties ar SAVU risku analīzi, jo bankas zināja, ka varēs jebkurā mirklī pieprasīt papildu nodrošinājumu un klientu iedzīt parādos uz mūžu, līdz ar to nebija nepieciešamība pēc objektīviem ķīlas vērtējumiem. Latvijā ir ~500 000 kredītņēmēji. Daļa no viņiem ir apzināti ievilināti parādos. Kādēļ ievilināti – jo bija brīdinājumi par ekonomikas pārkāršanu, bet atbildīgās valsts institūcijas brīdinājumus noraidīja un pat apgalvoja, ka viss ir labi! Bija pat – „gāzi grīdā” aicinājums. Tātad ja pie 500 000 pieskaita radus un draugus, tad var iegūt vismaz 1mlj. – kuri referenduma ceļā var pieņemt likumu, ka bankas 5 gadus nevar atņemt ķīlas mantu, kredītņēmējs atbild tikai ar ķīlu, kā arī citus labus ieteikumus, kādus pašreiz pieņem citas valstis (piemēram ASV). Un referendumā pieņemtais likums ir stiprāks par Seima likumiem! 

Kādā no iepriekšējiem KNL raidījumiem Rimševica kungam bija tāds arguments pret lata devalvāciju - kas notiks ar tām 200'000 mājsaimniecībām, kas ņēmušas kredītu eiro. Ļoti gribētos dzirdēt komentāru par to, kas jau tagad notiiek ar tām mājsaimniecībām, kam kredīti ir latos - tajā pašā valūtā, kurā alga, LV nacionālajā valūtā. Latvijas Banka taču kaut kā regulē RIGIBOR, es tā domāju, kaut vai ar LVL daudzumu apgrozībā. Esence - kāpēc RIGIBOR's ir tāds, ka kredītņēmēji burtiski ar varu tiek spiesti pārkreditēties uz eiro?