Spriežot par grozījumiem Imigrācijas likumā, publiski visvairāk ir spriests par diviem aspektiem – vai termiņuzturēšanās atļauju piešķiršana investoriem veicinās ekonomikas atveseļošanos un vai tā radīs draudus valsts drošībai. Tas, ka debatētājiem ne par vienu no šiem aspektiem nav dziļas analīzes un pārliecinošu argumentu, atstāj vietu versijai, ka attieksmes pamatā varētu būt arī citi apsvērumi. „Baltijas Sociālo zinātņu institūta” valdes priekšsēdētāja, pētniece un Latvijas Universitātes profesore Brigita Zepa 10.marta publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” atklāja savus no pētījumiem gūtos secinājumus un apgalvoja, ka sabiedrībā kopumā pret imigrantiem ir milzu naids.

Vispretrunīgāk vērtētās izmaiņas pagaidām vēl neizsludinātajos Imigrācijas likuma grozījumos ir saistītas ar tiesībām iegūt termiņuzturēšanās atļauju par iegādātiem nekustamajiem īpašumiem (NĪ). 10.marta publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” nozares pārstāvis un dažādās frontes pusēs esošie politiķi „lauza šķēpus” par šādu izmaiņu sekām, versijām svārstoties no pozitīvi vērtējamas jaunu darbavietu izveides līdz negatīvi vērtējamam jaunam nozares „burbulim”.

Salīdzinājumā ar likumu attiecībā uz alkoholu 1.septembrī, par ko iepriekšējā reizē bija dilemma – izsludināt vai neizsludināt, Imigrācijas likuma grozījumu (ne)izsludināšana Valsts prezidentam ir daudz smagāks un fundamentālāks uzdevums. „Kas notiek Latvijā?” vakar ļāva gan svērt tos argumentus, kuri ir abās strīdnieku pusēs, gan ieraudzīt, ciktāl ir argumenti un ciktāl – pieņēmumi.