Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 17.07.2019.
 

Priekšvēlēšanu efekti un defekti „atlaižamajā” 10.Saeimā

11.Saeimas vēlēšanas

16.06.2011. Jānis Domburs  A A A Komentāri: 0
Sezonas noslēguma „Kas notiek Latvijā?” debates šonedēļ bija veltītas „atlaižamās” 10.Saeimas darba kārtībai līdz referendumam un pēc tā. Negaidītā un bezprecedenta priekšvēlēšanu situācija līdz ar Valda Zatlera pozicionēšanos politiskajos procesos rada priekšnoteikumus, lai Saeima mainītu savu darba kārtību un deputāti mainītu savas agrākās pozīcijas par daudziem jautājumiem. Tai pat laikā gan tas, gan prioritāšu maiņa rada arī riskus - to apliecināja arī politiķu izteikumi ēterā.

No vienas puses, jautājums par KNAB vadību, ja to salīdzina ar augoni, ir nonācis līdz „uzšķēršanai”. No otras puses, stils, kādā tas supersteidzamības un strīdīgas slepenības formā notiek, neizbēgami ir pamats kritikai, turklāt tam seko jautājumi par kritērijiem jaunam KNAB vadītājam un kandidātu atlases kārtību. Nekādi nevar teikt, ka jautājumu atrisina Valda Zatlera ierosinājums ierakstīt likumā labas reputācijas jēdzienu vai divu gadu pieredzi operatīvajā un izmeklēšanas darbā.

No vienas puses, vairāki jautājumi, piemēram, par aizklātajiem balsojumiem vai partiju finansēšanas „kriminalizēšanu” bijuši „karstais kartupelis” vai gadiem ilgi, un ir apsveicami, ka šobrīd situācija piespiež nonākt līdz galalēmumam. No otras puses, kā zināms, var gadīties - kas par daudz, tas par skādi. Daži ciniski priekšlikumi šodienas Saeimas darba kārtībā to jau ilustrēja. Lai gan šajā jautājumā tikai ilgāks laiks parādīs, ciktāl atklātība hroniskajai neuzticības diagnozei ir labākās zāles.

Savukārt saistībā ar finansēm politikā priekšvēlēšanu situācija nedod daudz laika vērtēšanai. No vienas puses, Valda Zatlera ierosinājums par reklāmas klipu aizliegšanu radio un televīzijās 30 dienas pirms vēlēšanām varētu mazināt „smadzeņu skalošanu”. No otras puses, tas vēl nemazina naudas būtisko lomu politikā, jo ir jau vēl daudzi citi saziņas kanāli, bet finanšu limitu samazinājumus prezidents neierosina, savukārt parlamentāriešu vairākums vēl arvien paliek pie iespaidīgiem mērogiem - vairāku simtu tūkstošu latu mērogos katrai partijai pat ārkārtas vēlēšanās ar saīsināto kampaņas laiku.

No vienas puses lozungs par cīņu pret negodīgu īpašumu slēpšanu ofšoros atklātības un godīguma vārdā ir atbalstāms. No otras puses, ne viens vien precedents jau ir pierādījis, ka laba ideja ar ne tik labu risinājumu var novest pie slikta rezultāta. Plašāk skatoties, šajā gadījumā nebūtu runa tikai par juridisko tehniku – to, kurā likumā ko un kā ierakstīt. Ja patiesi gribam mazināt gan neadekvātu īpašnieku slēpšanu, gan nesamērīgu nodokļu slēpšanu, tad, spriežot pēc lietpratēju komentāriem, izmaiņām būtu jābūt daudz plašākām, ietverot vēl citas tā sauktās pret-izvairīšanās normas. Taču par to, tāpat kā, piemēram, par sākumdeklarāciju un uzņēmumu nodokļu parādu jautājumu forsēšanu Saeimā nebūt nav tik lielas vienprātības kā, teiksim, par deputātu imunitātes mazināšanu.

Visbeidzot, pēdējo trīs nedēļu politiskie notikumi un publiskā rezonanse loģiski nosaka noteiktus akcentus politiskajā dienaskārtībā. Taču valsts sociālekonomiskās krīzes pārvarēšanas problemātika objektīvi liek domāt arī par dienaskārtību šajā virzienā. Politikas kvalitātes un politiskās atbildības palielināšanos nebūtu adekvāti vērtēt tikai pēc dažiem balsojumiem par Krimināllikuma, Saeimas Kārtības ruļļa vai priekšvēlēšanu aģitācijas normu grozījumiem, bet arī pēc tā, kurš ko ir vai nav darījis, lai neatliktu uz vēlu rudeni daudzus citus tautsaimniecības atveseļošanai un iedzīvotāju labklājībai nozīmīgus jautājumus.



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: