Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 23.09.2019.
 

Jaunie pensionāri saņem mazāk: vai slēpta pensiju griešana?

Labklājība, sociālā politika video_f table doc

04.03.2011. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 10
Kamēr nerimst aicinājumi pārskatīt sociālā budžeta izdevumus, bet labklājības ministre un viņas pārstāvētā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) turpina kategoriski to noraidīt, tikmēr pensiju aprēķinā izmantota indeksa dēļ šogad jaunajiem pensionāriem aprēķinātās pensijas būs par 20,2% mazākas, nekā tās būtu bijušas, pensionējoties pagājušogad, un par 23,2% mazākas, nekā pensionējoties 2009.gadā, ja aprēķinā neņem vērā pensiju piemaksas un divu gadu laikā papildus nopelnīto pensijas daļu. „Kas notiek Latvijā?” (KNL) analīze liecina – lai gan attiecīgais mehānisms nav jauns, politiķi, krīzes laikā to nepārskatot, ieguvuši konsolidācijai noderīgus miljonus budžetā, pieļaujot būtisku, bet šaubīgu jauno pensiju samazināšanu.
KNL aprēķini liecina, ka izdevumi pensijām krīzes laikā ir palielinājušies gan absolūtos skaitļos, gan relatīvā ziņā – ja 2008.gadā pensiju speciālā budžeta izdevumi veidoja 17% no visiem budžeta izdevumiem, tad šogad īpatsvars plānots jau 23% liels. Tomēr, salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad pensiju speciālā budžeta izdevumi plānoti par 57,5 miljoniem latu mazāki. Lai gan par konsolidācijas iespējām uz pensiju rēķina notiek tikai asas vārdu apmaiņas, faktiski kaut kas līdzīgs jau ir noticis. Līdz šim dažos plašsaziņas līdzekļos ir izskanējuši jautājumi par negaidīti mazu aprēķināto pensiju, taču notiekošais nav guvis pienācīgu publisku ievērību, un arī politiķi ir nevis plaši un skaļi skaidrojuši un pamatojuši esošo kārtību, bet par to klusējuši.

Divu gadu atšķirība – par ceturtdaļu mazāka pensija

Aprēķinātās vecuma pensijas apmērs ir atkarīgs no konkrētā cilvēka pensijas kapitāla un pensionēšanās vecuma, savukārt uzkrātais kapitāls katru gadu tiek aktualizēts ar īpašu apdrošināšanas iemaksu algas indeksu. To ik gadu rēķina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), izdalot viena perioda sociālās apdrošināšanas iemaksu algu summu ar iepriekšējā perioda attiecīgo summu. Tādējādi, ja valstī arvien vairāk cilvēku atrod darbu vai viņiem pieaug algas, šis indekss ir pozitīvs jeb lielāks par 1. Kopš pirmā indeksa, kas balstījās uz 1996. un 1997.gada datiem un ko aprēķinos izmantoja 1998.gadā, līdz krīzei tas bija pozitīvs. Dramatiski pieaugot bezdarbam un samazinoties algām, indekss gluži likumsakarīgi ir kļuvis negatīvs. Zem 1 tas nokrita jau pagājušajā gadā, bet no šī gada 1.janvāra pensiju kapitāls jāreizina ar indeksu 0,7978.

Faktiski tas nozīmē – ja diviem iedzīvotājiem ir vienādi visi citi nosacījumi, viņu darba mūžs bijis vienādi ilgs un saņemtās algas identiskas, tad tikai tāpēc vien, ka pirmais pensionējās 2009.gadā, bet otrais pensionēsies šogad, otrais saņems gandrīz par ceturtdaļu mazāku pensiju. Šis samazinājums ir aptuvens, jo neņem vērā pensiju piemaksu par stāžu līdz 1996.gadam, kas abiem var būt atšķirīga, turklāt divu gadu nobīde nozīmētu arī to, ka iepriekšējo gadu indeksi būtu piemēroti nedaudz atšķirīgam uzkrātajam kapitālam, taču atšķirības būtiskumu tas nemaina. Saskaņā ar esošo likumdošanu, ja cilvēks pēc pensijas piešķiršanas vairs nestrādā, „starta” pensija vēlāk netiek pārrēķināta. Protams, zināmas izmaiņas nākotnē var radīt pensiju indeksācija, kas ir iesaldēta līdz 2013.gada beigām, taču tā vienlīdz ietekmēs abus pensionārus un sākotnējo atšķirību nenovērsīs.



Sociālās nozares amatpersonas: mehānisms darbojas pareizi

„Tajā laikā, kad tas viss tika modelēts un ieviests, neviens neparedzēja ne tik strauju ekonomikas pieaugumu, ne tādu krīzi,” skaidro Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta pārstāve Sandra Stabiņa. Viņa stāsta, ka mehānisma mērķis ir ilgtermiņā pasargāt pensiju kapitālu no inflācijas ietekmes un nodrošināt kapitāla pieaugumu, vienlaikus sekmējot pensiju sistēmas ilgtspēju. Tiesa gan, oficiālu formulējumu mehānisma ieviešanas pamatojumam neizdodas atrast. 1995.gada februārī valdība akceptēja Pensiju reformas koncepciju, kurā par mehānismu nav runāts, bet tā paša gada novembrī, pieņemot likumu „Par valsts pensijām”, pensijas kapitāla aktualizēšana tajā jau bija ierakstīta.

S.Stabiņa pauž viedokli, ka indekss darbojas kā pensiju sistēmas automātisks stabilizators, un uzsver, ka tas nenodrošinātu sistēmas ilgtspēju, ja pēc „trekno” gadu lielajiem indeksiem arī „liesajos” gados izmantotu lielus indeksus bez seguma. Taču interesanti, ka 2011.gada budžeta paskaidrojumu Labklājības ministrijas sadaļā nav uzrakstīta jaunā indeksa ietekme, vēl vairāk – tas vispār nav pieminēts. S.Stabiņa skaidro – tas tāpēc, ka fiskālais efekts ir mazs. Viņa stāsta, ka jaunais indekss tika iemodelēts budžetā, taču atsevišķi tieši šī indeksa ietekme rēķināta nav. Veicot ļoti aptuvenus aprēķinus, ņemot vērā pagājušā gada jaunpiešķirto pensiju skaitu un vidējo apmēru, var aplēst, ka indeksa ietekme varētu būt ap 10 miljoniem latu. Turpmākajos gados tā būs lielāka, jo pensiju visu gadu saņems arī tie, kas pensionēsies šī gada beigās.

Pašreizējās sistēmas taisnīgumu pret 2009.gada un šī gada pensionāriem S.Stabiņa pamato ar argumentu, ka kopumā, indeksus skatot kopā, pensijas kapitāls ir palielinājies abiem šādiem pensionāriem, vienam tikai mazākā mērā nekā otram. „Iedomājieties privātos pensiju uzkrājumus – tur notiek tieši tas pats! Ja aiziet pensijā neizdevīgā brīdī, tad saņem mazāku pensiju. Kapitāls pieaug, bet pieaugumā ir svārstības,” norāda arī VSAA direktora vietniece Maija Groduma.
Tas, ka kopumā kopš 1996.gada pensiju kapitāls ir pieaudzis, nav apšaubāms, tomēr tas varētu būt vājš mierinājums tiem cilvēkiem, kuriem pensionēšanās laiks sakritis ar krīzi, tāpēc visu turpmāko laiku pensija paredzama būtiski mazāka nekā citiem tikpat daudz strādājušiem iedzīvotājiem.

Abas pārstāves stāsta, ka šobrīd neesot jūtams liels pensionāru sašutums par jauno indeksu – esot atbildēts uz vēstulēm, kurās prasīts skaidrojums. Taču vēl ir tikai gada sākums. Atbildīgajās iestādēs izmaiņas aktualizācijas kārtībā neplāno, taču atklāts ir jautājums, vai tās nevar panākt paši pensionāri. Pagātnē bijuši vairāki precedenti, kad pensionāriem labvēlīgus lēmumus pieņēmusi Satversmes tiesa (ST). Satversmes 105.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, un ST iepriekš ir atzinusi, ka tiesības uz pensijas izmaksu uzskatāmas par īpašumu 105.panta izpratnē. Bez tam Satversmes 91.pants nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. S.Stabiņa gan tiesvedības riskus nesaskata.

Eksperti: kļūdaini, varbūt neveiksmīgi, varbūt arī prettiesiski

Lielākais indekss – gandrīz 1,36 – bija aprēķināts 2007.gadam, bet arī 2008. un 2006.gadā indeksi bija ļoti augsti. Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Vjačeslavs Dombrovskis tam velta kritiku. „Par šiem „treknajiem” gadiem mēs tagad zinām, ka tas ir bijis burbulis, ka šīs lielās algas ir bijusi ilūzija,” skaidro ekonomists un apgalvo, ka lielāku pensiju piešķiršana, balstoties uz nereālām tā laika algām, ir bijusi kļūda.
Sociālās apdrošināšanas eksperts Edgars Voļskis savukārt norāda, ka pensiju kapitāls būtu jāaktualizē pēc inflācijas rādītāja, nevis algu pieauguma. „Tas ir absolūti nepareizi,” viņš novērtē pašreizējo mehānismu un salīdzina vidējo algu ar vidējo temperatūru slimnīcā. E.Voļskis uzsver, ka tad, ja konkrētajam cilvēkam paaugstinās alga, viņš ar lielākām iemaksām jau tāpat palielina savu pensijas kapitālu, bet, lai šis kapitāls saglabātu pirktspēju, aktualizācija jāsaista tieši ar inflāciju. Ja mehānisms būtu bijis šāds, būtu novērsti arī neadekvāti lielie „trekno” gadu indeksi – lai gan tobrīd arī inflācija bija augsta, tā tomēr nepārsniedza 16% slieksni, atšķirībā no vairāk nekā 30% pieauguma algām.

Par sistēmas taisnīgumu viedokļi nedaudz atšķiras. E.Voļskis skaidro, ka mēs katrs piedzimstam kaut kādā gadā, un vērtē – lai gan tas skan nežēlīgi, laikam tiem, kas pensionējas šogad, jāsamierinās, ka tāds šis gads ir. „Viņiem nepaveicās, ka viņi pensionējās tādā ekonomiskā cikla punktā. Tas, protams, ir netaisnīgi, un tam tā nebūtu jābūt,” citās domās ir V.Dombrovskis. Iepriekš kritizējis „trekno” gadu paaugstinātos indeksus, ekonomists par gluži godīgu neuzskata arī pašreiz samazināto indeksu, jo pie tā daļēji vainīgs augstais bezdarba līmenis, kas arī ir pārejošs. V.Dombrovskis skaidro, ka taisnīgums būtu ievērots tad, ja pensionāra ieguvums vai zaudējums būtu atkarīgs no viņa rīcības – darba gadiem, pelnītās algas –, bet, ja tas ir kādu ārēju faktoru dēļ, „tas nav taisnīgi”.

Bijušais ST priekšsēdētājs Aivars Endziņš nenoraida iespēju vērsties ST. „Iespaids tāds, ka to varētu vērtēt tālāk,” A.Endziņš atklāj pirmo reakciju pēc situācijas izklāsta noklausīšanās. Viņš pieļauj, ka iedzīvotāji varētu mēģināt apstrīdēt pašreizējo kārtību ST, tai skaitā atbilstību vienlīdzības aspektam, ja pensionāriem ir vienādi nosacījumi – vienāds apdrošināšanas stāžs, vienāda saņemtā alga –, bet aprēķināta atšķirīga pensija.

Politiķi pret mazākām pensijām – skaļi iebilst, klusi pieļauj?

Dažādi politiķi, bet jo īpaši par sociālo sfēru atbildīgie no ZZS, medijos, tostarp KNL studijā, ir atkal un atkal atkārtojuši, ka izdevumus sociālajā sfērā un īpaši pensijām mazināt nedrīkst. Pensiju indeksācija uz krīzes laiku tika iesaldēta skaļi, pamatojot to arī ar rūpēm, lai deflācijas dēļ pensijas nesamazinātu. Tikmēr pensiju kapitāls un pensijas kļūst mazākas bez plašas rezonanses un bez aktīvas ZZS iebilšanas.

Labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) februārī KNL studijā aicināja neskatīties uz sociālo izdevumu īpatsvaru, bet uz vidējās pensijas zemo apmēru. Precīzi prognozēt, kā samazinātais indekss reāli ietekmēs jaunos pensionārus, ir sarežģīti, jo katram pensionāram ir atšķirīgs darba stāžs, vecums, iemaksu lielums utt. Tomēr gana ilustratīvs ir piemērs ar „vidējo” pensionāru. Pieņemam, ka šāds cilvēks, pensionējoties 2009.gadā, būtu saņēmis 208 latus lielu pensiju (šāds bija jaunpiešķirto vecuma pensiju vidējais apmērs pagājušogad), un 25 gadi no viņa darba stāža ir aizvadīti līdz 1996.gadam, līdz ar to 17,5 latus no pensijas veido piemaksa, kuru indeksa izmaiņas neietekmē. Aptuveni rēķinot, ja uz šādu pensionāru attiecinātu pēdējos divus kapitāla aktualizācijas indeksus, viņa pensija samazinātos par veseliem 44 latiem un būtu vairs tikai 164 latus liela. Janvārī iztikas minimums Latvijā bija 171 lats – tas nozīmē, ka šādam pensionāram negatīvo indeksu piemērošana nozīmē pensijas samazināšanos zem iztikas minimuma līmeņa.

KNL uzdeva ministrei jautājumus par šo tematu. I.Jurševska KNL rakstiski atsūtītajā viedoklī norāda, ka par aktualizācijas mehānismu tika nolemts, jau veidojot pensiju sistēmu, un indekss pilda arī finanšu stabilizatora lomu. Viņa uzsver gan to, cik mazas šobrīd būtu pensijas, ja kapitāla aktualizācijas vispār nebūtu, gan to, ka valsts nav samazinājusi pensijas un ir iesaldējusi to indeksāciju. „Šobrīd indekss atspoguļo valsts nesabalansēto ekonomiku, jo gan 2009.gadā, gan pērn tas ir negatīvs. Savukārt, tiklīdz ekonomiskā situācija stabilizēsies un darbinieku algas sāks atkal pakāpeniski pieaugt, arī piemērojamais pensiju kapitāla indekss pieaugs un būs pozitīvs. Pensiju sistēma ir saistīta un būtībā atspoguļo reālo situāciju ekonomikā,” skaidro I.Jurševska.

Uz indeksa pieaugumu nākotnē, protams, ir pamats cerēt, taču, kā iepriekš minēts, jau piešķirtās pensijas netiek pārskatītas. Un uz KNL uzdotajiem jautājumiem – vai situācija pret pensionāriem ir taisnīga un vai jaunpiešķirtās pensijas faktiski netiek samazinātas, lai gan publiski ZZS iestājas pret to – tiešas atbildes I.Jurševska tā arī nesniedza.
Līdz ar to šie jautājumi paliek atklāti – protams, attiecībā ne tikai uz ministri, bet arī citiem politiķiem un sabiedrību.

Video: Uldis Augulis, Andrejs Staķis un Ilona Jurševska par sociālās sfēras izdevumiem. (Fragmenti no „Kas notiek Latvijā?”, 01.12.2010., 15.12.2010. un 09.02.2011.)

Labklājības ministres Ilonas Jurševskas atbilde uz KNL jautājumiem

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Statistikas daļas vadītājas ziņojums „Par apdrošināšanas iemaksu algas indeksu 2010. gadam”
Pielikums

Ministru kabineta noteikumi „Apdrošināšanas iemaksu algas indeksa aprēķināšanas un vecuma pensijas kapitāla aktualizācijas kārtība”

Likums „Par valsts pensijām”


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: