Viedokļus balsta uz pārliecību, nevis skaitļiem

Jau 9.februārī Ģ.Rungainis KNL studijā paziņoja, ka pensiju sistēma nav ilgtspējīga un pensionāri ir palikusi vienīgā priviliģētā sabiedrības daļa. Plašāku rezonansi viņa izteikumi izraisīja mēnesi vēlāk, un martā publiskajā telpā bija vērojama pretēju viedokļu cīņa, tai skaitā KNL, kur finanšu ministrs Andris Vilks apgalvoja, ka šādu sociālo budžetu mēs „nevaram ilgtermiņā uzturēt”, bet bijušais labklājības un tagadējais satiksmes ministrs Uldis Augulis sacīja, ka tie, kas ir iedziļinājušies sistēmā, domā citādi. Tomēr Ģ.Rungaiņa viedoklim publiski pievienojās virkne ekspertu, lietojot pat sistēmas sabrukuma jēdzienu, lai gan neviena puse savu pozīciju nepamatoja ar skaitliskiem argumentiem. Premjers vēstīja, ka attiecībā uz sociālā budžeta ilgtspēju LM vērtē dažādus priekšlikumus.

Taču KNL konstatēja, ka LM sociālā budžeta ilgtspējas prognozes negatavo; vēl vairāk – koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā, kas tika gatavota pagājušajā pavasarī un valdībā skatīta rudenī, iekļautais grafiks pēc šī gada budžeta pieņemšanas nemaz nav aktualizēts. Bet izmantojams tas vairs nav – gan novecojušu ekonomisko prognožu dēļ, gan tāpēc, ka modelējumā tika pieņemts, ka pensiju piemaksas un vecāku pabalstus no 2011.gada pārliks uz pamatbudžetu, kas netika izdarīts, un tajā nebija iekļauta sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes celšana, kas savukārt tika īstenota. KNL vērsās ministrijā ar lūgumu aktuālas prognozes tomēr sagatavot, ko LM arī piekrita izdarīt. Tiesa gan, ministrija rezultātus sniedza ar atrunu, ka pašlaik strādā pie bāzes datu atjaunošanas un drīzumā tiks saņemtas EUROSTAT jaunākās prognozes, līdz ar to, lai sabiedrībai sniegtu pēc iespējas aktuālāku un pamatotāku ilgtermiņa redzējumu, LM „pašlaik atturas no jaunu ilgtermiņa prognožu sniegšanas”.

Pirmoreiz parādās jaunās prognozes – „bedre” ilgs līdz 2024.gadam

Bāzes variants modelēts, pieņemot, ka tiks īstenoti visi valdības atbalstītie sistēmas stabilizēšanas pasākumi – to skaitā, piemēram, pakāpeniska pensionēšanās vecuma paaugstināšana –, bet piemaksas un vecāku pabalstus turpinās maksāt no sociālā budžeta kā līdz šim. Šajā bāzes scenārijā deficīts sociālajā budžetā parādās 2013.gadā – 184 miljoni latu. Arī turpmākajos gados budžetā paredzams deficīts, kas kopējo aizņēmumu 2018.gadā palielina līdz veseliem 853 miljoniem latu. Pēc tam budžetā katru gadu veidojas pārpalikums, kā rezultātā 2024.gadā izdodas sociālā budžeta aizņēmumu pilnībā atmaksāt un pēc tam jau sākt veidot uzkrājumu.

Tas liek izvirzīt jautājumu, kas ir kritēriji sistēmas ilgtspējas vērtēšanai un vai „bedres” pārvarēšana mazāk nekā 15 gadu laikā šo ilgtspēju liek vai neliek apšaubīt. Tāpat fakti rada jautājumu, vai sistēmu ir iespējams finansēt „bedres” laikā, pat ja tā ilgtermiņā ir ilgtspējīga. Ņemot vērā tuvākajos gados plānoto budžeta deficīta tālāku mazināšanu, ir skaidrs, ka sociālā budžeta deficīta pieļaušana nozīmēs izdevumu „griešanu” pamatbudžetā.

Bez deficīta – tikai divos scenārijos

Modelēšana veikta arī diviem atšķirīgiem ekonomiskās attīstības scenārijiem. LM aprēķini liecina – ja īstenosies optimistiskais scenārijs, problēmu sociālajā budžetā nebūs vispār, jo nevienā gadā līdz pat 2060.gadam deficīts tajā neveidosies. Pavisam citāda aina parādās pesimistiskajā ekonomiskās attīstības scenārijā – tad sociālais budžets „iebrauc mīnusos” jau 2012.gadā, lielākās problēmas tam ir 2020.gadā, kad kopējais aizņēmums sasniedz pat 1,78 miljardus latu – salīdzinājumam var minēt, ka šogad visi sociālā budžeta izdevumi ir 1,4 miljardus latu lieli. Pesimistiskajā scenārijā pilnībā no bedres izkārpīties izdodas tikai 2036.gadā.

Tiesa gan, arī pie bāzes ekonomiskās attīstības scenārija no „mīnusiem” izvairīties ir iespējams – tad, ja jau no nākamā gada gan pensiju piemaksas, gan vecāku pabalstus pārtrauc maksāt no sociālā budžeta, vai nu atrodot vajadzīgo naudu pamatbudžetā, vai arī šīs izmaksas vispār likvidējot. Aprēķini liecina – ja to pašu izdara nevis no 2012.gada, bet tikai no 2014.gada, deficīts sociālajā budžetā arvien izveidojas, tomēr ir mazāks, „pīķi” sasniedzot 2015.gadā 250 miljonu latu apjomā. Savukārt tad, ja no sociālā budžeta pārtrauc maksāt tikai pensiju piemaksas, bet to izdara jau 2012.gadā, kopējais aizņēmums gaidāms vēl mazāks, 2016.gadā sasniedzot 158 miljonus latu.

Pie šī vai cita scenārija, ja valdība grib kādas izmaiņas īstenot no nākamā gada, politiķiem par tām būtu konceptuāli jāpaziņo sabiedrībai jau nākamnedēļ, gatavojoties sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem. KNL aptaujātie eksperti gan modelēšanā izmantotos LM pieņēmumus vērtē dažādi.

Pieņēmumi par ēnu ekonomiku un algām – reālistiski

LM Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte ekonomiskās analīzes un prognozēšanas jautājumos Sandra Stabiņa skaidro, ka ilgtermiņa aprēķiniem bāzes scenārijā demogrāfijai par pamatu ņemti EUROSTAT 2004.un 2008.gada demogrāfiskie pieņēmumi, kas ir saskaņoti ar Latvijas vadošajiem demogrāfiem, savukārt makroekonomiskajiem pieņēmumiem līdz 2014.gadam izmantotas Finanšu ministrijas (FM) marta prognozes. LM izstrādātās tendences ilgtermiņam savukārt 2010.gada pavasarī, gatavojot koncepciju, bija nosūtītas saskaņošanai FM un Ekonomikas ministrijai (EM), kā arī ekonomikas ekspertiem, taču tagad tendences ir koriģētas, ņemot vērā FM makroekonomisko prognožu izmaiņas.

Viens no izmantotajiem rādītājiem ir saistīts ar ēnu ekonomiku – cik liels īpatsvars no nodarbinātajiem ir sociālo iemaksu veicēji. LM pieņēmums bāzes scenārijā ir tāds, ka šis īpatsvars līdz 2040.gadam palielinās no 70% līdz 80%. KNL lūdza Latvijas Bankas (LB) ekonomistu ātru novērtējumu LM izmantotajiem pieņēmumiem un par šo saņēma komentāru, ka „kopumā kritums nav nereāli liels, bet jāpatur prātā, ka pats par sevi tas automātiski nenotiks, to jānodrošina noteiktiem pasākumiem”. Attiecībā uz algas reālā pieauguma (tātad noņemot inflācijas ietekmi) pieņēmumiem ekonomistu vērtējums ir tāds, ka pieauguma samazināšanās no ap 4% tuvākajos gados līdz 2% ilgtermiņā ir reālistisks pieņēmums. „Vienīgi nav izprotama loģika optimistiskajam un pesimistiskajam scenārijam. Līknes šķiet samocītas – nav skaidrs, kādēļ tieši īstermiņā riski ir vairāk uz augšu nekā uz leju; kādēļ tik spējš izaugsmes tempa kritums pesimistiskā scenārija gadījumā ap trīsdesmitajiem gadiem un optimistiskā – ap piecdesmitajiem gadiem,” norādīts komentārā.

Bezdarba prognozēm „maza ticamība”

Lielāka skepse gan ir par reģistrētā bezdarba līmeņa prognozēm. Nodarbinātības valsts aģentūras Pakalpojumu departamenta direktores vietnieks Gundars Ignats pauž vērtējumu, ka bāzes scenārijs tuvākajiem gadiem „vērtējams kā ticams”, ņemot vērā FM izaugsmes prognozes un EM prognozi par 30 tūkstošiem jaunu darba vietu tuvāko trīs gadu laikā. G.Ignats pieļauj, ka ilgtermiņā bezdarba līmenis, iespējams, noteikts dabiskā bezdarba līmenī, taču viņš norāda, ka šobrīd Latvijā nav veikti pētījumi par dabiskā bezdarba līmeņa apmēru, tāpēc to ir grūti novērtēt. „Ekonomikas teorija liecina, ka dabiskais bezdarbs ir 5-6% līmenī, kas arī sakrīt ar pesimistisko scenāriju,” skaidro speciālists.

Bāzes scenārijs gan paredz, ka bezdarba līmenis 2020.gadā pazemināsies līdz 4,8% un tāds pats paliks līdz pat 2060.gadam. LB ekonomistu komentārā norādīts, ka līmenis pieņēmumos „noteikti ir pārāk zems”. „4,8% bija vēsturiski zemākais līmenis 2007./2008. gadu mijā un noturējās tikai dažus mēnešus. To noteica izteiktā ekonomikas pārkaršana, kas tādā mērogā diezin vai kādreiz vēl atkārtosies. Jāsaprot, ka Latvijā dabīgais jeb strukturālais bezdarba līmenis ir visai augsts, ap 12%, un pats par sevi tas tik būtiski nemazināsies – varētu nokristies līdz kādiem 8%, bet zemākam skaitlim ir maza ticamība,” uzsvērts vērtējumā. Tas liek jautāt, vai ir pamats par galveno versiju uzskatīt bāzes scenāriju, vai arī faktiski ir nopietni jāvērtē pesimistiskajā ekonomiskās attīstības scenārijā redzamie skaitļi.

Par to, kā LM skatījumā sociālo budžetu ilgtermiņā varētu ietekmēt atšķirīgi dzimstības un migrācijas scenāriji un ciktāl eksperti tam piekrīt, varēsiet lasīt nākamajā rakstā 4.aprīlī.





Video: Ģirts Rungainis, Andris Vilks un Uldis Augulis par sociālā budžeta izdevumiem un ilgtspēju. (Fragmenti no „Kas notiek Latvijā?”, 09.02.2011. un 09.03.2011.)

Labklājības ministrijas modelēšanas rezultāts
Labklājības ministrijas modelēšanā izmantotie pieņēmumi

Koncepcija par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā