Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 08.10.2024.
 
Rīgas Stradiņa universitātes lektors Uldis Mitenbergs 12.augusta publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” izteica viedokli, ka veselības aprūpes sistēmā esošā nauda diemžēl ne vienmēr tiek apsaimniekota efektīvi un racionāli, un aicināja vispirms veikt analīzi un izstrādāt plānu un tikai pēc tam censties veikt strukturālas izmaiņas.
Ieva  romuls@apollo.lv  19:33  |  13.08.2009.

Nu jā, ja strādātu fiksāk, tad pat pie esošajām kvotām izlaistu vairāk cilvēku. Tiesa ir šādās tādas problēmas pat neskaitot mītiskās tantiņas, kas slimnīcā stājas lai kliedētu garlaicību (ir arī tādas): 1) Ar diagnostiku ir ļoti švaki: kur aparātu trūkuma, kur kvotu trūkuma dēļ, taču Rozentāles stāsti par to, ka labās slimnīcās ārstē uzreiz, ir tīrā muldēšana (protams, ja neesi pie miršanas); 2) Mums ir štruntīgs sabiedriskais transports,un tas skar ne tikai tos, kas ierodas galvaspilsētā pēc kaut kā ekskluzīva; 3) Slimnieki ir ielaisti- cik pašu neapzinības, cik kvotu dēļ, bet kāda starpība; 4) Problēma ar to slimnieku aprūpi, kuriem ar to prātu ir- reiz, piemēram, pati redzēju, kā radi atved kundzi ar vecu insultu, kas it kā esot nokritusi. Tā kā zilumi ir, tad dakteriem vispirms jālikvidē asa psihoze un tad kaut kad pēc vairākām dienām jāmēģina tante iestumt dārgā aparātā, lai gan, ja tante gulētu pansionātā, nevis radiem uz kakla, tad viņa visticamāk, vai nu pūtu gultā savos sūdos, vai arī darbinieki zinātu: krita vai nekrita; 5) Nepieejamā sekundārā aprūpe, kā dēļ ne viens vien atbrauc ar pamatīgu saasinājumu, lai gan, ja būtu laicīgi dabūjis zāles par sev pieņemamu cenu, ticis pie speciālista, veicis izmeklējumus.... 

gunārs  gunis12@inbox.lv  14:50  |  14.08.2009.

Katrai ,sevi cienošai,veselības iestādei blakus ir firmele, kuru vada kāds savs čoms, caur kuru notiek iepirkumi.Tur arī paliek daļa no naudiņas.Vienkārši vajadzētu apskatīties visus iepirkumus un visa bilde būtu skaidra. 

smaka    09:16  |  16.08.2009.

Bet Mitenbergs tak pats ir no iepircēju blēžu kantora 

Ieva to smaka    16:05  |  16.08.2009.

A tu pasaki smirdoni: vai viņš teica ko nepareizu un kāds viņam no teiktā materiāls labums? 

Igors  igo@latnet.lv  19:59  |  16.08.2009.

Paradokss: ministru prezidents ar Rozentāles kdzi vienojas par papildu līdzekļu piešķiršanu Bērnu slimnīcai neatliekamām operācijām, savukārt Bērnu slimnīca izsludina konkursu par 500 000 Ls centrālās alejas labiekārtošanai un elektrotīkla darbības uzlabošanai. Kas svarīgāks: dzīvības vai aleja? Kā gan var runāt par līdzekļu efektīvu izlietošanu? 

Igors  igo@latnet.lv  20:12  |  16.08.2009.

Man nekad nav bijis skaidrs, kā aprēķina samaksu par ārstnieciskajiem pakalpojumiem. Piemēram, ja magnētiskās rezonanses izmeklējums, šķiet, neprasa nekādus resursus, izņemot pašu aparātu, kādēļ tāda cena? Tā taču diez vai ir, ka saņemtā nauda tiek glabāta bankā un krāta jauna aparāta iegādei? Aparātu šobrīd ir ievērojami vairāk nekā nepieciešams, tie netiek lietoti. Kādēļ? Pacienta iemaksai medicīnas personāla darba samaksas segšanai vajadzētu būt ievērojami mazākai. Ir patiesības grauds arī Rozentāles kdzes teiktajā: ne jau katram ministrijas solim ir jābūt publicētam laikrakstā, ne katra ierēdņu rīcība nespeciālistam var būt viegli saprotama. Katra ierēdņu soļa kontrole nerada apstākļus, kad var efektīvi strādāt. Tomēr diez vai tikai latviešiem tik raksturīgais aizdomīgums rada šaubas par veselības sistēmas finansējuma izlietojumu. 

Igors  igo@latnet.lv  20:18  |  16.08.2009.

Vēl viens līdzekļu īpaši neracionālas izmantošanas piemērs. Kompensējamie medikamenti. Ir tik daudz gadījumu, kad kompensēti tiek ievērojami dārgākie oriģinālie medikamenti, nevis ģeneriskie. Kādēļ??? Jebkuram mediķim, jebkuram farmaceitam ir skaidrs, ka tie neatšķiras ne pēc sastāva, ne pēc iedarbības. Ja kāds pacients var uzticēties tikai oriģinālā preparāta ražotājam, tā ir tikai subjektīva attieksme. Protams, jādod iespēja šim pacientam iegādāties šo medikamentu par paša līdzekļiem. Ja ārsti drīkstētu izrakstīt tikai lētākos ģeneriskos medikamentus, ja tie tiktu reģistrēti un iepirkti, izdevumi par kompensējamajiem medikamentiem varētu ievērojami samazināties. 

Ieva  Igors  10:24  |  17.08.2009.

Pirmkārt tā MRI aparāta apkope- to nevar noslaucīt ar slapju lupatu. Otrkārt tie aparāti ir baigi rijīgi. Treškārt izmeklēšana ir smalka padarīšana, jo nevar vienā režīmā izmeklēt visu pēc kārtas. Bet ierēdņiem ir jāatskaitās kaut vai tādēļ, lai beidzot būtu kaut kas, ko darīt. Jo, piemēram, kas šiem spieda pateikt, ka gadā apmaksājam izmeklējumus tik un tik cilvēkiem universitātes klīnikās un varbūt vēl kādiem ārkārtas apstākļos, kas tiek stingri definēti? 

Ieva  Igors  10:27  |  17.08.2009.

Būtu pateicis konkrēti, cik liels ir to oriģinālo īpatsvars. Otrkārt jau eksperti rakstīja, ka pie mums ģenēriskie neko lētāki par tiem oriģinālajiem nav. Treškārt atšķirība iedarbībā ir,lai arī ne visiem veidiem. Ceturtkārt sava loma ir arī nabaga nokontrolēto ierēdņu jociņiem no sērijas: konkurss par zāļu piegādi no viena ražotāja. Piektkārt kompensēts tiek pārāk maz.... 

Iva    16:14  |  19.08.2009.

VAI uz MR ir atlaides GMI saņēmējiem? 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
Veselības aprūpe  

     Kas notiek ar finansēm un reformām veselības aprūpē?

         Dalibnieki         


Autors: