Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 29.04.2024.
 
Finanšu apjoms un to sadale veselības aprūpes sistēmai, proporcijas starp dažādiem sistēmas līmeņiem, reformu varianti starp budžeta, pacientu un mediķu interesēm – tādi ir šīvakara „Kas notiek Latvijā?” debašu pamatjautājumi.
1-20 ; 21-40 ; 41-60 ; 61-77 ;
Timurovna  timurovna@inbox.lv  23:37  |  12.08.2009.

Nezinu ka ar to finansejumu. Bet pati vairs nevaru aiziet pat pie zobarsta. Menesa ienakums ir tikai 100Ls. Televizija vakardien skatijos ka puisis par atro palidzibu samaksaja 52 Ls!!! Es jau drosi atrak nomirsu, neka pie medikiem griezisos. 

helena    23:54  |  12.08.2009.

Pareizi bija teikts, ka valsts nosaka samazinātus izcenojumus par pakalpojumiem un mediķiem ir t'diem jāpiekrīt slēdzot līgumu, saprotot ka iedzīvotāji nevarēs maksāt paši. Matus nogriezt pie frizieta maksā - 5-25Ls?! Manikīrs 6-7 lati. Ārstam pēc VOAVA izcenojuma par profilaktisko apskati zīdainim samaksā ap Ls2,80 + pacienta maksa 1,00 un par vakcīnas iepotēšanu 0,34Ls. Tas ir taisnīgi? MANU PRĀT ABSURDS?? Bet ārstam jāmaksā par īrētām telpām (kā peļņas guvējam ar 3x tarifu), par citiem pakalpojumiem ar 21%PVN.Jāievēro noteiktas prasības - dators, aprīkojums, tā regulāra pārbaude un kaudze citu pienākumu. Ģimenes ārsts neliek sev kabatā naudu, ko saņem no valsts: viņam ir jānorēķinās ar viesiem prakses procesā iesaistītiem,kā arī šobrīd esoša likumdošana neparedz ģimenes prakses-ārstam algu. Viņš saņem starpību, kura paliek pēc saistību apmaksas. 

vārna    00:04  |  13.08.2009.

Es paskatījos raidījumu, vēroju notiekošo valstī, un beidzot patiesi priecājos, ka jau 1996. gadā sapratu, ka tā veselības aprūpes sistēmas reorganizācija reformējas uz auzām, ka piespiedu brīvprātīgā sertifikācija ir blefs un tīrā naudas kāšana no valsts puses. 2 gadus nocīnījos ar savi tiešo priekšnieci, kamēr viņa atrada it kā punktu, lai atlaistu mani no darba par nepietiekamu profesionalitāti (nebija sertifikāta...). Galvenais ārsts ieteica sūdzēt tiesā, es atmetu medicīnai ar roku, apguvu citu specialitāti. Un tagad esmu laimīga, ka man šis bardaks pa lielam iet secen. Padomājiet paši, nekas dižs tai medicīnā nav atklāts, ierindas ārstam tie paši ieroči vien ir, toties neviens nevar ne man, ne maniem tuviniekiem klaji melot par nepieciešamajiem maksas izmeklējumiem, ārstēšanas metodēm, dārgiem medikamentiem,zinu, ko reāli vajag, par ko un kam vērts maksāt. Līdz 2009. gada sākumam nebiju pierakstīta ne pie viena ģimenes ārsta, kamēr tik tālu sāka spiest pie sienas, ka bez šī diletanta paraksta vairs nekur ne soli. Līdz tam izmantoju darba devēja nopirkto apdrošināšanu, kura "nobeidzās" līdz ar krīzes atnākšanu. Tagad, cik spēju, ja vajag, apmeklēju pašas izvēlētus kvalificētus maksas ārstus, čekus krājot un no valsts pieprasot atpakaļ kaut daļu tā, ko esmu nomaksājusi nodokļos. Jo citādi šie nodokļi pazūd kaut kādā melnā caurumā... Un smieklīgi: kopš vairāk uzspļauju šīs valsts kārtībai, jo labāka veselība; tfu-tfu-tfu, nospļaujos pār kreiso plecu, ka nenoskauž. 

norocka  norocka@inbox.lv  01:16  |  13.08.2009.

I. Piekrītu, ka slimnīcās ārstējas arī gadījumos, kad tas nemaz nebūtu nepieciešams. Kādēļ? 1)Ambulatori ģimenes ārsts ne vienmēr ir gana kompetents, lai izvērtētu stāvokli 2)Ja ģ.ā. pat nosūta pie speciālista, tad tur jāgaida rindā 3)Speciālists nozīmēs izmeklējumus, uz kuriem atkal rinda, pat mēnešiem 4)pēc tam atkal jānokļūst atpakaļ pie speciālista, kurš, ja paveiksies, nozīmēs adekvātu ārstēšanu (pēc mēnešiem!!! kopš problēmas parādīšanās) Pie tam ambulatori ārstam nav nekādas iespējas šo procesu paātrināt, tikai piedāvājot izmeklējumus un speciālista konsultācijas par maksu 5)"Atrodot Ērgli" (citāts no Rozentāles, bet šeit domāju - atrodot zināmu ārstu, kas strādā slimnīcā), pacients tiek stacionēts un visi jautājumi atrisināti 1-2 dienu laikā. 6)Slimnīcās 2x gadā stacionējas hroniskie pacienti ar vai nosacīti ar slimības paasinājumiem, jo ambulatori viņi nevar saņemt ne injekcijas, ne fizioprocedūras, ne ārstu konsultācijas (iemesli dažādi - pārvietošanās grūtības, nav naudas zālēm, nevar izbraukāt uz procedūrām utt.) 7)Hiposociāli elementi - dzērāji, bomži, narkomāni, vienkārši vientuļi, neaprūpēti, veci, nevienam nevajadzīgi cilvēki 8)Perspektīvi (medicīniski!!!) pacienti tiek paturēti slimnīcā ilgāk, nekā tas būtu nepieciešams, ļaujot viņiem pēc iespējas vairāk saņemt tik ļoti nepieciešamo rehabilitāciju,fizioterapiju,logopēda palīdzību, jo pēc izrakstīšanās uz to vairāk cerību nav ("Vaivari"pēc 6 mēnešiem!!!)) Te nu būtu, kur ietaupīt, ja būt kāda cita alternatīva izņemot nonīkšanu vai nomiršanu mājās! Secinājumi (jau ilgu darba gadu gaitā izdarīti) - nepieciešams ievērojami attīstīt ambulatoro daļu,dodot iespēju pacientam visu nepieciešamo saņemt neguļot slimnīcas gultā, būtiski iesaistot arī sociālos dienestus, lai atbrīvotu slimnīcas no bomžu atutošanas, dzērāju atskalošanas, vecu nespējīgu cilvēku kopšanas! Ambulatori tam jāsanāk lētāk un jāiesaista arī sociālais budžets.Šobrīd vai nu dārgi maksā valsts vai pats pacients. II.Ir vērts ieklausīties Ozola teiktajā - lētākais pakalpojums. Varbūt visi grib ārstēties lielajās slimnīcās, bet kaut kā labu laiku neesmu manījusi, ka šajā valstī kādam tiek jautāts, ko viņš grib - ja naudas nav, tad jāslēdz līgums ar to, kas šo pakalpojumu piedāvā vislētāk, nevis ar to, kurš Amerikas līmenī ar superaugstām izmaksām, pelnot sev reitingus partijā, novirza sev tā sauktās valsts programmas. Pakalpojuma kvalitāte jau ir izvērtēta iepriekš, un, ja iestāde vai ārsts ir sertificēts veikt šo manipulāciju, tad tas jāļauj darīt. Ja vēl pie pakalpojuma cenas pierēķina ĀP brigādes darbu un benzīnu, kas aizies vadājot cilvēkus apkārt pa Latviju, tad diez vai tas 7+3 sanāks lētāk!!! Un pacients nakts vidū nogādāts svešā pilsētā, kur ieģipsē kāju, bez maka un telefona (piekauts, apzagts), kam stacionēšana nav bijusi nepieciešama - pamodelējiet šīs situācijas, arī pie Gaiļezera viens otrs tā troleibusa pieturā ir ilgi sēdējis, un tagad sēdēs biežāk! III.Varbūt tomēr ir vērts beidzot skaidri un gaiši tautai un ārstiem pateikt, ka mums būs maksas medicīna, ļoti, ļoti precīci definējot, kāda neatliekama palīdzība - dzīvības glābšana - būs valsts finansēta (ja naudas ir tik, cik ir), bet pārējais apdrošinātāju un Dieva rokās. Zobārsti to pateica sen, un tagad nav problēmu. Par apdrošināšanu - arī šī joma ir pilnīgi miglā tīta. Īpaši visu saputro līdzmaksājumi, jeb tā sauktās pacienta iemaksas, kas sastāda kaut kādu? daļu no pakalpojama reālajām izmaksām un būtībā ir izveidojušās pilnīgi absurdi un nepamatoti, jaucot cilvēkiem galvu un radot stāstus par medicīnisko pakalpojumu cenu kāpumu, bet reāli cenas nekāpj, tikai tiek pārdalīta šī proporcija, cik maksā valsts un cik pacients, protams par sliktu pacientam. Pārsvarā apdrošinātāji apmaksā tikai šo pacienta iemaksu, bet pacientam rodas iespaids, ka polise apmaksā visu.Vai otrs variants, ka polises nav, jāmaksā 1Ls, (agrāk 50 sant) pac. iemaksa pie ģimenes ārsta, bet nabaga pensionārs saka, ka kaunās ārstam tik maz maksāt! Absurdā muļķu zeme!!! No tā arī ļoti daudzas domstarpības rodas. Ja Rozentālei ar visiem savāktajiem galvenajiem speciālistiem nebūtu tik oranža ievirze, tad šodien man radās iespaids, ka beidzot kādam ir vēlme rīkoties, tikai žēl, ka pa priekšu tiek sists un tikai pēc tam skatīts, kas nokritis. Tādejādi tiek iznīcinātas daudzas ļoti labi funkcionējošas lietas. Ārste speciāliste ar 15 gadu stāžu slimnīcā un ambulatorajā aprūpē. 

Auguste    04:08  |  13.08.2009.

Butu absurds, ja zaudetu socialo medicinas apkalposanu pie Latvijas apstakliem.Ko lai maksa pensionars vai bezdarbnieks? Tie nav zobi, bet nopietnas dzivibai apdraudosas situacijas.Man loti uztrauc Jusu attieksme par nevienam nevajadzigiem cilvekiem, jo dzivoju aiz okeana seit tiek macits un ari ieverots, ka palidziba jasniedz neatkarigi no bagatibas, sociala stavokla un ta talak. Ir cita lieta, ka drosi Latvija diez vai ir ta sauktie socialie darbinieki, kuri vel atrodoties cilvekam slimnica noskaidro, kas butu palidzams sociala joma. 

mucenieks    08:08  |  13.08.2009.

no raidījuma - Rozentāle lobē: 1) kā Slimnīcas lobijs - Stradiņu slimnīcu, Infekcijas slimnīcu 2) vakcīnas zinātniski nepamatotām vajadzībā, uz intuīcijas un jūtu pamatojuma; iespējams par labu honorāru, 3) tērēs naudu priekš nepamatoti dārgām ātrās palīdzības mašīnām, utt KOPUMĀ - KROPĻO TIRGU LATVIJĀ !!! Un - veļ valsij parādu, ko nolikt Dombrovskim pie kājām kā "sniegavīru" :) 

aldiņa  kini2@inbox.lv  08:19  |  13.08.2009.

Ļoti prasti izklausiijās Rozentāles izteikums nobeigumā par Latgales slimnīcām.Vai tad lauku cilvēks nav pelnījis pienācīgu veselības aprūpi?Lai kā cilvēks sevi visvisādi lielīja un "iztaisījās " gudrāka,bet skaidri bija redzama smaga NEKOMPETENCE! Kronis visam-tā pašpārliecinātība,ka visiem zīdaiņiem vajag vakcīnas....Ak,šausmas!Vai tiešām nezin,ka tas jāskatās individuāli pēc veselības stāvokļa un vēl jāņem vērā ļoti daudzi blakus apstākļi????Kas tad tas ir,ja ne lobēšana? 

tikai viens jaut    09:20  |  13.08.2009.

kāpēc turpina tērēt apšaubāmiem projektiem valsts garantēto aizņēmuma naudu stacionāriem? A-slimnīcas iepirkums par datu pārraidi. Vai tiešām to nevar pārtraukt? 

jurisM  juris.martinsons@inbox.lv  09:29  |  13.08.2009.

Skatījos raidījumus par šo tēmu pirms pāris mēnešiem un tagad...Sapratu dažas būtiskas lietas: 1) Ka medicīnas nozarē iesaistītie (ārsti, ģimenes ārsti, māsiņas, privātstruktūras utt) uztraucas pirmkārt paši par savām šaurajām interesēm - darba vietām, atalgojumu utt...Tas arī tīri cilvēcīgi ir saprotams, BET...medicīnai un tajā iesaistītajiem darboņiem pirmkārt ir jādomā par pacienta interesēm. Jo valsts apmaksātā medicīna tiek finansēta no valsts budžeta, tas ir no nodokļiem, kurus samaksājuši esošie vai bijušie, vai nākošie pacienti. Kas maksā naudu, tas arī pasūta mūziku. 2) Tā kā valsts apmaksātajai medicīnai ir jādarbojas pacienta interesēs, tad gluži loģiski ir tas, ka medicīnas nozari principiāli nedrīkst vadīt no ārstu vidus nācis cilvēks, jo tas pārstāvēs ārstu intereses (biji ārsts un būsi ārsts) - viņš ir ieinteresētā persona. Jebkurš ārsts ir cilvēks un jebkurš cilvēks ir ieinteresēts savā finansiālajā labklājībā. 3) Gadu no gada tiek runāts par to ka medicīnas finansējums ir nepietiekams. Varbūt...bet jāsāk ar to ka jānoskaidro, kā tiek tērēta medicīnas nozarei piešķirtā nauda. Sīki un pa pozīcijām - slimnīcu komunālie maksājumi, algas, medikamenti, ārpakalpojumi utt...Tur jāparādās ļoti dramatiskai ainai... 4) Strikti jānošķir privātā medicīna no valsts apmaksātās. Jāizslēdz iespēja, ka viens un tas pats ārsts strādā vairākās vietās. Lai nenotiktu pacientu "zvejošana". Jo ārsts bez pacienta nav ne kas... 5) Jāstimulē konkurence starp slimnīcām par labāko cenas/pakalpojuma attiecību. 

Karamba    09:36  |  13.08.2009.

Rozentāle, vismaz manprāt, spilgti personificēja tipisku latvju " panākumu" cilvēku- tukšas, ambiciozas, melīgas runas ar smaidu.Runas publikai- vienas, īstie darbi un mērķi- pilnīgi citi. Bezcerīgs gadījums.Kā var diskutēt ar pataloģiskiem meļiem? Par ģimenes ārtiem gan tur viens pareizi pateica- dispečeri. Personīgi savējo vispār nekad neesmu redzējis vaigā,pat uzvārdu īsti neatceros. 2x it kā vajadzēja, bet uzzinot ,ka pieraksts pēc 10 vai 14 dienām, meklēju privātos " galus".Pieņemu, ka tā rīkojas visi kam ir kāda druska naudas, un ja piķa nebūs, tad arī neredzu jēgu iet dirnēt rindā pēc norīkojuma kad slimība pilnā sparā jau 2 nedēļas. 

Audit    09:46  |  13.08.2009.

12/08 raidījums bija super! Janku nolika pie vietas, nu ne kādi nevarēja tikt klāt Rozentālei! Cik dīvainam ir jābūt, lai nesaprastu, kaut vai par tā pašām ātrās palīdzības automašīnām! Transports ir novecojis, oki varbūt ir pāris jaunas mašīnas, bet kā minimums reizi 5 gados tās ir jāmaina! Nebūs automašīnu, nebūs ar ko vest sasirgušos! Apinis arī neko gudru nevarēja pateikt, kaut vai par tām pašām vakcīnām! Ja ir iespēja vakcinēties un galu galā nesaslimt kaut ar to pašu Rota vīrusu, kāpēc nē! Ar šo tak atvieglotu tā jau pārslogotos ģimenes ārstus, + vel smagākos gadījumos izvairītos no stacionēšanas! Ozols ar saviem koeficientiem arī nošāva pilnīgi garām! Viņam sanākot viss zemākās izmaksas, bet protams, uzņem pacientu, sniedz neatliekamo un tad nosūta uz PSKUS, vai Austrumu slimnīcu, jo 1. slimnīcai nav ne pietiekoši kvalificētu mediķu, labi daži ir, ne aparatūras! Gultas vietas arī aizpilda mākslīgi, bez vajadzības turot slimnieku stacionārā! Ne pienācīgas aprūpes, ne ārstēšanas, tas no paša ģimenes pieredzes! 

ezis    09:57  |  13.08.2009.

Audit! Davai uztaisam valsts pasūtījumu ārstnieciskām klizmām, par baigu naudu,- varbūt tev palīdzēs tos netīrumus no tevis dabūt ārā! 

Vakar    10:41  |  13.08.2009.

pārliecinājos, ka cilvēks bez paškritikas augstā amatā var kļūt bīstams. Tā ir milzīga atbildība, ko šobrīd uzņemas veselības ministre, sakot, ka viņa visu, absolūti visu zin un ir lietas kursā par visu. Pirmkārt, tā tas nevar būt, jo putra ir acīmredzama, viņas apjukums vēl vairāk redzams un apgalvojums "māku, māku, protu, protu" ir kā tam balodim, bērnu dienu pasakās. Bēdīgi, jo, vai nu profesore ir mazvērtības kompleksu pārņemta, bet īsti sakarīgs cilvēks tā nerīkotos. Mūsu priekšā ir cilvēks, kas baidās atzīt, ka kaut ko var arī nezināt. Jo lielāks cilvēks, jo paškrtitiskāks, šaubas tikai apliecina par cilvēka turpmāko izaugsmi, bet, ja griesti sasniegti, tad tās jau ir beigas, diemžēl. 

norocka to Augus    10:51  |  13.08.2009.

Nebūt neesmu par to, lai cilvēki nesaņemtu sociālo palīdzību - tieši uzsveru SOCIĀLO, jo diemžēl patreiz šo sociālo funkciju lielā mērā jāveic slimnīcām. Cilvēki tiek nogādāti slimnīcā neēduši (pat nedēļas), netīri, utaini, ziemā nosaluši gan uz ielām, gan savos dzīvokļos, jo nav apkures, nav spēka uznest malku, nespēj aiziet līdz veikalam, par regulāru zāļu lietošanu nemaz nerunājot, protams arī piedzērušies, savā urīnā un fēcēs sakaltušām biksēm, izgulējumiem, tārpiem. Nevarat pat iedomāties, cik mūsu valstī ir vientuļu cilvēku - gan vecu, gan jaunu, par ko neviens rūpi netur!!! Domāju, ka Stradiņu dārgā uzņemšanas nodaļa neko tādu bieži nav redzējusi, bet tagad nāksies... Nekāda neatliekama ārstēšanās slimnīcā un dārgie izmeklējumi tur nav vajadzīgi, tikai nomazgāt, padzirdīt, paēdināt, mīļš vārds un silta gulta. Tas viss ir sociālās sfēras, nevis veselības sfēras un nepavisam ne slimnīcu jautājums. Diemžēl jau gadiem ilgi tam risinājums nav rasts, un varat ticēt, ka rudenī un ziemā tādu cilvēku būs vēl vairāk kā citgad. Vispirms cilvēkus nedrīkst novest līdz tādam stāvoklim! Sociālie darbinieki slimnīcās ir un strādā cītīgi, taču arī viņu iespējas ir ierobežotas, un cilvēkam nākas gulēt slimnīcā pat nedēļām ilgi, jo nav kur viņu likt - piederīgo nav, bet iekārtošanai sociālajā iestādē vajadzīgs laiks. Tur arī aiziet lieli medicīnas līdzekļi. 

Gints  gints65@one.lv  12:37  |  13.08.2009.

Salīdzināsim budžetu ar tesmeni-kāpēc visi runā tikai par tesmeņa slaukšanu nevis par govs barošanu?Govs jau pie miršanas,bet visi vadoņi rūpējas tikai par izslaukumu palielināšanu!Man šķiet,ka beidzot jāsāk barot govs,proti jāanalizē kuras konkrētas lietas mums ir dārgakas kā blakus reģionos un jādara viss lai šīs lietas kļūtu letakas.Uz šī pamata noteikti palielināsies šo preču vai pakalpojumu pieprasījums un pieaugs ieņēmumi kā arī izzudīs kontrabanda un pelēkā ekonomika šinī sadaļā.Vai kāds būtu pieķerts vedot cigaretes pārdošanai uz Krieviju vai Baltkrieviju no Latvijas?Nedomāju gan.Ja valdība šādā griezumā reāli ķertos klat vienai pozīcijai pēc otras drīz mūsu valsts piedzīvotu reālu uzplaukumu un nebūtu jādoma kā no pusbeigtas govs izslaukt rekordlielu izslaukumu.Turpinot līdzšinējā garā un neredzot govi aiz tesmeņa drīz vairs šeit nebūs ne strādatāju ne ražotāju ne pircēju-padomājiet kāpēc jebko pirkt ārzemēs ir izdevīgāk kā Latvijā un dariet visu lai šo situāciju mainītu-pamācieties no biznesa pasaules-ko dara veikals kad nepērk par līdzšinējām cenām?Rīko izpārdošanas un palielina noietu,kopsummāsaglabājot spēju eksistēt.Domāju,ka pēdējais brīdis pārtraukt slaukšanu un visus spēkus novirzīt barošanai. 

Punkts    17:49  |  13.08.2009.

Visiem šeit komentētājiem - Jūs gribat, lai ministre atzīst, ka viņa kaut ko nezina. Nu pieņemsim, ka viņa to izdarīs, bet, kas notiks tālāk? Ko darīsiet Jūs cienījamie KOMENTETāJI? Varu pateikt Jums prieksā - tā vietā, lai palīdzetu ministrei saprast to, ko viņa nesaprot, jūs visi talāk bļausit - aha tātad viņ ir muļķe, viņa neko nezina u.tt. A kurš no jums zina? Es domāju, ka ministre nemaz nav nepaškritiska, tikai viena lieta ir pateikt to publiski un iejaukt sevi nebeidzamā kritikas jūrā, vai izdarīt to iekšēji un mēgināt rast risinājumu, neveidojot vēl lielāku haosu. Mans ierosinājums visiem šeit pieteikušamies kritiķiem, arī Dombura kungam, kritikas vietā uzrakstīt ministrei vēstuli ar vismaz 10 vērtīgiem ieteikumiem (nevis vispārīgām frāzēm). Es arī to darīšu. Pirmais mans ieteikums būtu - izveidot katrā Latvijas regionā un pilsētās Ta saucamos Walk IN centrus, kas veiksmīgi darbojas Lielbritānijā (daudz veiksmīgāk ka poliklīnikas). Tajos strādā vidēja līmeņa specialisti, kas būtu pietiekami kompenti sniegt pirmo palīdzīgu, kā arī mutiski un telefoniski sniegt informāciju slimkniekam, ko darīt tādos vai citos gadījumos. Tad nebūtu poliklīnikās visu to hronisko pacientu, kuri dodas pie gimenes ārsta pēc kārtējās medikamentu receptes. Viņs varetu vienkārši piezvanīt uz šo centu, specialisti pārbaudītu datorā informāciju par viņu un nosūtītu nepieciešamo recepti pa pastu. Tas noteikti izmaksātu daudz lētāk. 

norocka to Punkt    18:47  |  13.08.2009.

Tā ir tā pati e-medicīna, par kuras ieviešanu runas brīžiem izplaiksnī un tad atkal apklust. Ieguvumi no tās būtu ievērojami - atkristu pacientu staigāšana pēc kārtējās receptes, valstij maksājot arī par ārsta konsultāciju, kas pēc būtības nemaz nenotiek, bet galvenais izzustu izmeklējumu dublēšanās, kurai tiek izgāzta valsts nauda, jo vienas iestādes mediķi nezina, kas citā iestādē pirms 3 dienām izmeklēts, un atkārto visu pa jaunam. Arī konsultantu slēdzieni kolēģiem būtu redzami, un atkristu pacientu vēlme noklusēt kādu viņaprāt nevēlamu slēdzienu vai rezultātu, un nākamajam ārstam, pie kā pacients griežas, nebūtu atkal jāsāk visa izmeklēšana no sākuma. Treškārt tiktu kontrolēta medikamentu aprite, jo viens otrs pacients iemanās vienā dienā apstaigāt vairākus dakterus, lai saņemtu viena un tā paša medikamenta receptes (arī kompensējamo). Tie droši vien nebūt nav visi ieguvumi. Protams, neesmu kompetenta spriest, cik e-medicīnas ieviešana varētu izmaksāt, un vai šajā dižķibeles laikā tam ir īstais brīdis. Atliek tik brīnīties, kāpēc tas netika izdarīts treknajos gados. Droši vien zēni atkal naudu sadalīt nespēja.... 



1-20 ; 21-40 ; 41-60 ; 61-77 ;
Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
Veselības aprūpe  

     Kas notiek ar finansēm un reformām veselības aprūpē?

         Dalibnieki         


Autors: