Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 17.10.2019.
 

Eiropas fondi izglītības resorā: ekspadomniekam Ls 21 000

ES struktūrfondi doc

14.04.2009. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 2
Kamēr valsts budžeta izdevumu samazināšana aktualizējas ikkatrā iestādē un nozarē, ir virzieni, kuros vēl arvien iespējama treknāka līdzekļu izmantošana. Eiropas Savienības fondu tehniskās palīdzības līdzekļu apguvē „Kas notiek Latvijā?” konstatēja divas šaubīgas izdevumu pozīcijas resoros, kuros it īpaši aktuāls ir taupīšanas jautājums – izglītības un veselības ministrijās. Pirmais stāsts – par agrāko Ministru prezidenta Aigara Kalvīša, pēc tam Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra Mareka Gruškevica padomnieku, kurš starp 48 interesentiem izrādījies vienīgais pretendents cenu aptaujā, lai par 21 tūkstoti latu kļūtu par ekspertu sabiedrības informēšanas jautājumos.

Oskars Balodis līdzās padomnieka darbam īpašu publisko uzmanību izpelnījās, kad pagājušajā gadā no IZM devās komandējumā uz Kanādu laikā, kad tur norisinājās pasaules čempionāts hokejā. Kā redzams, kārtējā hokeja čempionāta priekšvakarā ministrijā uzticēšanās ekspadomniekam nav zudusi.
Kopš šī gada sākuma saskaņā ar valdības iepriekš nolemto valsts sekretāriem padomnieki vairs nedrīkst būt. O.Balodis šobrīd pilda Komunikācijas nodaļas vecākā referenta pienākumus, saņemot 729 latu lielu atalgojumu.

Darbi, ko nevar izdarīt Komunikācijas nodaļa

Turpmāk viņa atalgojums varētu kļūt lielāks, jo paredzamā līguma termiņš ir līdz 2010.gada vasarai. Darba uzdevumi dokumentos aprakstīti plaši un vispārīgi – IZM kompetencē esošo fondu uzdevumu un mērķu „atpazīstamība un izpratne” valdībā un Saeimā, konsultācijas un priekšlikumi IZM darbiniekiem, sabiedrisko attiecību uzraudzīšana, komunikāciju problēmu un citu jautājumu analīze, projektu plānošana un īstenošana, izvērtējums un veikto pasākumu efektivitātes analīze. Jāpiebilst gan, ka ministrijas Struktūrfondu departamentā darbinieku skaits pārsniedz 30 cilvēkus, un ir arī Komunikācijas nodaļa, kurā strādā četri cilvēki. Nodaļas vadītāja Dace Jansone-Klasiņa apgalvo, ka šos tieši ar ES fondiem saistītos pienākumus nekādā gadījumā nevarot iekļaut nodaļas darbā, jo darbiniekiem ir jāveic daudz citu pienākumu, tāpēc šim mērķim ir paredzēts konkrēts finansējums no tehniskās palīdzības.

O.Balodis pats par paredzamo darbu stāsta, ka, ja tiks noslēgts līgums, viņš vecākā referenta amatu atstās, jo jaunais darbs aizņems pilnu darba dienu un darba nedēļu. O.Balodis uzskata, ka ES fondu jautājumi IZM iepriekš nav bijuši pietiekami koordinēti un komunicēti, varbūt pat atstāti novārtā. „Es to arī vairākas reizes esmu valsts sekretāram teicis,” viņš reaģē uz iebildi, ka pats iepriekš bija padomnieka statusā un varēja to novērst. O.Balodis stāsta par savu izglītību un pieredzi un secina, ka viņam ir vajadzīgā kompetence jaunajam darbam, ko viņš nosauc arī par izaicinājumu sev.

Pieteikumu izņem 48, piedāvājumu iesniedz viens

Prasības pretendentiem patiešām bija izvirzītas augstas, taču vairāki nosacījumi liek jautāt – kāpēc tieši tādas? Bez maģistra grāda un divu svešvalodu pārzināšanas pretendentiem tika prasīta specifiska darba pieredze – valsts pārvaldes iestādē jābūt nostrādātiem vismaz pieciem gadiem, jābūt vismaz trīs gadu pieredzei stratēģiskās plānošanas jomā valsts sektorā, vismaz trīs gadu pieredzei sabiedrisko attiecību jomā valsts sektorā, pieredzei sabiedrības informēšanas projektu vadīšanā, dokumentu aprites organizēšanā un vairākās citās jomās. „IZM, izvirzot šādas prasības, prognozēja daudzu piedāvājumu iesniegšanu un ir pārliecināta, ka šādām prasībām atbilstoši pretendenti spēs kvalitatīvi īstenot veicamos uzdevumus,” apgalvo D.Jansone-Klasiņa.

„Es pieļauju, ka bija vēlme profesionālāko un kompetentāko cilvēku izvēlēties,” saka O.Balodis, kurš uzsver, ka prasības nav izstrādājis. „Es saprotu, ko jūs domājat, vai tas nav „pievilkts man”. Es tam pilnībā nepiekrītu, jo kritērijs bija zemākā cena,” argumentē cenu aptaujas uzvarētājs.

Kā piedāvājumu vērtēšanas princips iepirkumā tiešām definēta zemākā cena, taču praksē sacensības princips izpalika, jo IZM saņēma tikai vienu piedāvājumu, lai gan pieteikumu izņēma 48 pretendenti. O.Balodis stāsta, ka no jautājumiem, ko citi potenciālie pretendenti iepirkuma laikā uzdevuši, viņš sapratis (atbildes tiek sūtītas visiem), ka citiem nepatīk apstāklis, ka tas ir pilnas slodzes darbs, nevis iespēja nopelnīt papildus. Taču atlases rezultāts liek izvirzīt versijas arī par citu, negodīgāku scenāriju.

Kā notiks darbs – vēl nezina

Šobrīd līgums par eksperta pakalpojumiem, ko paredzēts slēgt līdz 2010.gada 31.jūlijam, vēl nav ne noslēgts, ne arī sagatavots. Saskaņā ar Publisko iepirkuma likumu to drīkst slēgt ne agrāk kā vienpadsmitajā dienā pēc tam, kad paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem publicēts internetā, kas notika 3.aprīlī. D.Jansone-Klasiņa pirms garajām brīvdienām skaidroja, ka tikai pēc šī vienpadsmit dienu termiņa ministrija sāks gatavot līgumu.

Līdz ar to šobrīd nav iespējams uzzināt, kā praktiski notiks O.Baloža darbs – kāds būs tā apjoms, kādi rezultāti un kādos termiņos viņam būs jāsasniedz, kāda būs atbildība, kurš uzraudzīs un izvērtēs padarīto, un kā lems par samaksu. Jāatzīmē gan, ka pašreizējā stadija pieļauj arī to, ka līgums varētu palikt nenoslēgts.

 

Papildināts 15.04.2009.
Nākamajā dienā pēc šī raksta publicēšanas Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe uzdeva valsts sekretāram M.Gruškevicam visas turpmākās darbības saistībā ar iepirkumu apturēt un līdz 16.aprīlim izvērtēt iepirkuma lietderību par tam paredzētajiem līdzekļiem, savukārt O.Balodis savu dalību cenu aptaujā atsauca.


Izglītības un zinātnes ministrijas cenu aptaujas „Eksperta pakalpojumi sabiedrības informēšanas jautājumos par Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitāšu īstenošanu” nolikums

Oskara Baloža iesniegtais „Īss pakalpojumu sniegšanas apraksts”

Paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
ES struktūrfondi  

     Kas notiek ar ES fondu 2007.-2013.gadam apguvi?

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: