Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 22.10.2019.
 

Eksperti ES fondu vērtēšanai(II): piecus gadus nav kritēriju

ES struktūrfondi video_f

02.03.2009. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 0
„Kas notiek Latvijā?” (KNL) turpina rakstu sēriju par izdevumiem un pamatojumu dažādos resoros, piesaistot ekspertus Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektu izvērtēšanā. Ekspertu pakalpojumu iegāde valsts pārvaldes iestādēs notiek jau gadiem ilgi, taču, lai gan par to jau savulaik izvērsās diskusijas arī KNL debatēs, joprojām nav definēti kritēriji ne tam, kādos gadījumos eksperti būtu jāpiesaista, ne arī ekspertu darba samaksas noteikšanai. Tā rezultātā valsts iestādēs eksperta pakalpojumi viena projekta izvērtēšanai ir no 200 latiem, par ko KNL rakstīja iepriekš, līdz 20 latiem.

Desmitkārša cenas atšķirība – vienas ministrijas ietvaros

Būtiskas atšķirības starp dažādu ekspertu pakalpojumu cenām pastāv jau gadiem. 2004.gada oktobrī publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?”, runājot par ES fondu apguvi, tika nosauktas krasi atšķirīgas samaksas par viena projekta izvērtēšanu – 15, 50 un 300 lati. Kā tagad stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas eksperte Inga Misiņa, iepriekšējā ES fondu periodā ministrijas koordinētajās aktivitātēs ekspertu pakalpojumu pirkšanas summas svārstījās no 40 līdz 150 latiem par projektu. Ekonomikas ministrijā (EM) svārstības bijušas daudz lielākas.

Kā liecina EM sniegtā informācija, 2004.-2006.gada plānošanas periodā ekspertu piesaiste bija nepieciešama sešās struktūrfondu aktivitātēs, un vismazākās izmaksas uz vienu eksperta sniegto atzinumu bija aktivitātē „Siltumapgādes sistēmu modernizācija atbilstoši vides prasībām un energoefektivitātes paaugstināšana gan siltumapgādes sistēmas ražošanas un sadales pusē, gan gala patērētāja pusē” – tajā kopumā tika sagatavoti 506 atzinumi, par kuriem tika izmaksāti 13 675 latu, tātad par vienu atzinumu maksāti 27 lati. Taču aktivitātē „Infrastruktūras attīstībai nepieciešamo pieslēgumu izveide un rekonstrukcija”, kurā tika sagatavoti 78 atzinumi, kopējās izmaksas bija lielākas – 21 208 latu, tātad par viena atzinuma sniegšanu ekspertiem maksāti 272 lati. Savukārt aktivitātē „Komercdarbības pilnveidošana atbilstoši standartu prasībām” 226 latus par atzinuma sniegšanu eksperti saņēma pat 856 reizes, tādējādi kopumā iztērējot 193 225 latus. Par ekspertu piesaisti visās sešās aktivitātēs kopumā EM izdeva vairāk nekā 300 tūkstošus latu.

Vienotu nosacījumu nav arī pēc pieciem gadiem

Protams, visas programmas un darba apjoms iesniegto projektu vērtēšanā nav vienāds, tomēr tas neliedz reglamentēt ekspertu nepieciešamību un samaksas apjomus. Taču arvien vēl nav definēti nekādi kritēriji, pēc kuriem institūcijām būtu jāizvērtē, vai attiecīgajā aktivitātē projektu novērtēšanai ir vai nav nepieciešama ekspertu piesaiste. Prasība par ekspertu pieaicināšanu daļai aktivitāšu ir iekļauta tās regulējošajos Ministru kabineta (MK) noteikumos, taču šos noteikumus sagatavo tās pašas iestādes, kas pēc tam tos izpilda, un tajos nav argumentācijas ekspertu vajadzībai. Turklāt reizēm eksperti tiek piesaistīti arī tādos gadījumos, kad MK noteikumi to neprasa – piemēram, Sabiedrības integrācijas fonda sabiedrisko attiecību speciāliste Ilona Stalidzāne atzīst, ka Sabiedrības integrācijas fonds ir piesaistījis ekspertus gandrīz visām aktivitātēm, arī tad, kad tā nav bijusi obligāta prasība.

Arī šobrīd ekspertiem tiek maksātas ļoti atšķirīgas summas. Jau minētais Sabiedrības integrācijas fonds pagājušā gada rudenī rīkoja iepirkumu par ekspertu atlasi, kurā kopējā līguma summa bija 100 tūkstoši latu. Tā rezultātā tika noslēgti 54 līgumi trīs daļās. Kā informē I.Stalidzāne, maksimālā summa, ko eksperts varēja piedāvāt par viena projekta iesnieguma izvērtēšanu pirmajā daļā, bija 37,50 lati, bet faktiski apstiprinātie eksperti piedāvāja cenu robežās no 20 līdz 30 latiem. Savukārt otrajā un trešajā daļā maksimālā summa bija 62,50 lati, un 34 no piesaistītajiem ekspertiem piedāvāja vērtēt projektus par 60 latiem un lielāku samaksu. Ekspertus piesaistīs arī Valsts izglītības attīstības aģentūra aktivitātes “Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” iesniegto projektu vērtēšanai. Aģentūras Komunikācijas nodaļas vadītāja p.i. Elīna Ezeriņa stāsta, ka konkrēto ekspertu atlasi no zinātnieku datu bāzes veiks Latvijas Zinātnes padome pēc tam, kad būs saņemti visi projekti, jo tad būs redzams, kādās zinātnes jomās projektus plānots īstenot. „Atkarībā no saņemto un vērtējamo projektu skaita vērtētājiem plānots atalgojums robežās no 50 līdz 60 latiem par vienu izvērtēto projektu,” skaidro E.Ezeriņa.

Satiksmes ministrija savukārt iepirkusi trīs ekspertu pakalpojumus, lai vērtētu projektu iesniegumus un noslēgto vienošanos grozījumus ES fondu apakšaktivitātes „Satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās vietās ārpus Rīgas” pirmās atlases ietvaros. Kā informē ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andulis Židkovs, eksperti par katra projekta vērtēšanu saņems vidēji 30 latus. Savukārt e-lietu sekretariāts aktivitātē „Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” iesniegto projektu vērtēšanai ir piesaistījis ekspertus, kas par viena projekta izvērtēšanu saņems tuvu 200 latiem jeb daudzkārt vairāk nekā citās minētajās aktivitātēs.

Finanšu ministrija: „Regulējuma nav un nevar būt”

Lai gan ekspertu piesaistes jomā joprojām nav definēti nekādi kritēriji un piesaistīto ekspertu darba samaksa dažādās valsts iestādēs un aktivitātēs ir krasi atšķirīga, atbildīgā Finanšu ministrija neuzskata, ka sistēmai būtu vajadzīga sakārtošana. „Atsevišķa regulējuma attiecībā uz projektu vērtēšanu un ar to saistīto atlīdzību nav un nevar būt,” apgalvo ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Diāna Bērziņa. Viņa skaidro, ka iestādes ievēro spēkā esošos normatīvos aktus – ja projektu vērtē iestādes darbinieks, tad piemērojami Darba likuma nosacījumi, savukārt ārējas ekspertīzes gadījumā tiek veikts iepirkums par pakalpojumiem. „Samaksa ekspertiem nevar būt vienāda, jo gan ES fondu aktivitātes, gan paši projekti būtiski atšķiras gan pēc apjoma, gan pēc sarežģītības, gan nozares. Nepieciešamas dažādas specifiskās zināšanas un pieredze, kam jāpiemīt ekspertam, lai projektu izvērtētu, un attiecīgi tādēļ atšķiras šo ekspertu atlīdzība,” pamato D.Bērziņa.

Atklāti tomēr paliek jautājumi par to, vai neregulētā ekspertu piesaiste rada labāko motivāciju kvalitatīvākai projektu izvērtēšanai, vai arī plašā ekspertu piesaistes prakse vairo nelietderīgus budžeta un ES līdzekļu tēriņus vienkāršāku darbu veikšanai valsts pārvaldē, bet nerada pietiekamus stimulus gadījumos, kad papildus kompetence patiešām vajadzīga.

Trešajā šīs sērijas rakstā KNL pievērsīsies ekspertu personālijām – valsts pārvaldes iestādes pērk pakalpojumus arī no ekspertiem, kas paši ir valsts pārvaldē strādājošie.


Video: Ekonomikas ministrijas Finanšu departamenta vadītājs Raimonds Aleksejenko, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra p.i. Valdis Egle, Labklājības ministrijas Finanšu vadības un Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta direktores vietniece Elita Milča un Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Andžs Ūbelis par ekspertu piesaisti Eiropas Savienības fondu projektu vērtēšanā, vērtēšanas procedūru un ekspertu samaksu. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 06.10.2004.)



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
ES struktūrfondi  

     Kas notiek ar ES fondu 2007.-2013.gadam apguvi?

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: