Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 19.11.2019.
 

Vai „Gaismas pili” padarīs lētāku?

Kultūra video_f

04.07.2008. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 0
Kad valsts aģentūra „Jaunie „Trīs brāļi”” (JTB) izlēma slēgt līgumu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas būvniecību ar Nacionālo būvkompāniju apvienību, ne visi bija pārliecināti, ka 114 miljoni latu bez PVN ir summa, ko varam atļauties maksāt par jaunu bibliotēku. JTB direktors un būvnieki gan runāja par iespējām būvniecību padarīt lētāku, par ko varētu lemt tad, kad būs iespēja satikt ēkas arhitektu Gunāru Birkertu. G.Birkerts Latvijā bija ieradies uz ēkas pamatakmens svinīgās ielikšanas pasākumu. Izmantojot šos apstākļus, „Kas notiek Latvijā?” (KNL) centās noskaidrot, vai LNB jaunās ēkas izmaksas patiešām tiek samazinātas.

Maija vidū tika parakstīts LNB būvdarbu līgums. JTB organizētajā sarunu procesā par labāko tika atzīts Nacionālās būvkompāniju apvienības (tajā ietilpst „RBSSKALS”, „Re & Re” un „Skonto Būve”) piedāvājums uzbūvēt jauno bibliotēkas ēku par 114 miljoniem latu bez PVN. Publiskajā telpā izskanēja gan prieks par to, ka beidzot „Gaismas pils” projekts tiks īstenots, gan šaubas par to, vai šobrīd Latvijā varam atļauties būvēt tik dārgu ēku – īpaši saspringtās ekonomiskās situācijas dēļ.

Ar G.Birkertu par palētinājuma iespējām nav runāts

Būvniecība Latvijas nodokļu maksātājiem var izmaksāt arī dārgāk, jo būvniekiem reizi ceturksnī pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem tiks kompensēts būvniecības izmaksu sadārdzinājums. Kopumā sadārdzinājums gan nevarēs pārsniegt 14% no LNB būvniecības līguma summas. Tomēr vēl pirms līguma noslēgšanas publiski tika arī uzsvērts, ka LNB būvniecības izmaksas varēs samazināt, īstenojot priekšlikumus par izmaiņām tehniskajās specifikācijās. Arī 7.maija raidījumā „Kas notiek Latvijā?” JTB direktors Zigurds Magone sacīja, ka jumts un fasādes ir ļoti dārgas, bet „cena ir iedota par tādām tehniskām prasībām, kādas ir uzstādījuši projektētāji”. Z.Magone pieļāva, ka projekta realizācijas laikā, kad būs autors, prasības varētu pārskatīt.

„Interpretācija par materiāliem un risinājumiem vienmēr būvniekam ir,” raidījumā sacīja Nacionālās būvkompāniju apvienības pārstāvis Māris Saukāns. Viņš stāstīja, ka arī sarunu laikā, kad JTB izskatīja apvienības piedāvājumu, apvienība ir teikusi, ka gribētu dot savus piedāvājumus, kā optimizēt izmaksas, un vienīgā alternatīva, kas tobrīd bija apstiprināta, saistījās ar būvniecības laika pagarināšanu. „Šīs alternatīvas mums ir sagatavotas, bet mums tās ir jāizskata kopsakarā ar visu ēku un galvenokārt ar projekta autoru, ar kuru tiks noslēgts neapšaubāmi autoruzraudzības līgums,” teica M.Saukāns.

Tāpēc KNL redakcija bija pārsteigta, uzzinot, ka tad, kad LNB jaunās ēkas arhitekts Gunārs Birkerts ieradās Latvijā, ar viņu par iespējamām izmaiņām projekta palētināšanai neviens nerunāja. G.Birkerts bija klāt, kad 20.jūnijā svinīgi tika ielikts ēkas pamatakmens. „Nē, ar mani neviens nav runājis par to,” viņš sacīja, jau izbraucis no Latvijas. Pirms sarunas ar G.Birkertu redakcija par to, kas tiek darīts palētinājuma meklēšanai, interesējās arī JTB. Aģentūras Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa skaidroja, ka iespējas samazināt līdzekļu apjomu tiks izskatītas tikai tad, ja pastāvēs risks, ka būvniecības izmaksas var neiekļauties paredzētajā summā, ieskaitot 14% sadārdzinājumu. „Līgums ir noslēgts par konkrētu summu, un tā netiks samazināta,” sacīja E.Bīviņa.

Atkārtotā sarunā pēc tam, kad redakcija bija sazinājusies ar G.Birkertu, E.Bīviņa paskaidroja, ka iepriekš teiktais attiecas uz tādu situāciju, ja būvnieks un būvuzraugs nepiedāvā kādus citus risinājumus. „Tas ir prestiža jautājums būvniekiem, un tā būs izcila viņu vizītkarte, ja viņi nāks klajā ar jauniem tehnoloģiskiem risinājumiem, kas projektu padarīs lētāku,” viņa stāstīja, „potenciālās izmaiņas dažādos tehniskajos risinājumos ir iespējamas un tiks meklētas gan situācijā, ja potenciālais sadārdzinājums pārsniegtu līgumā noteiktos 14% no kopējās līguma summas, gan arī projekta īstenošanas procesā.”

Nedrīkst ietekmēt „Gaismas pils” kvalitāti un izskatu

„Būvnieki redz iespējas optimizēt būvniecības izmaksas, tās tiks piedāvātas arhitektam Birkerta kungam nākamajā tikšanās reizē augustā,” stāsta Nacionālās būvkompāniju apvienības pārstāvis Edgars Štrauss. Viņš skaidro, ka tikšanās reizē būvnieki ir paredzējuši piedāvāt savu redzējumu par to, kā ar tehnoloģiju palīdzību izmaksas varētu optimizēt. Šobrīd saistībā ar projekta palētināšanu esot vien bijusi telefona saruna ar inženieri par alternatīvu būvžogam, kas varētu palētināt izmaksas.

Arī „Gaismas pils” arhitekts iespējām projektu padarīt lētāku nesaka kategorisku „nē” un būtu gatavs izvērtēt priekšlikumus „attiecīgā laikā, attiecīgā momentā”. G.Birkerts uzsver, ka specifikācijas nevar mainīt bez kārtīgas apskates un lēmumiem. Šobrīd būvniecība vēl nav tikusi tik tālu, lai to varētu darīt. „Mēs nevaram mainīt neko, kas maina ēkas kvalitāti vai izskatu. Līdz ar to tās izvēles iespējas nav lielas,” uzsver G.Birkerts, gan piebilstot, ka iespējas var pastāvēt.

Šobrīd gan neviens par priekšlikumiem konkrētāk neizsakās – ne par to, kādus materiālus varētu izmantot citu vietā vai kādas jaunas tehnoloģijas lietot, ne arī par to, cik lielu palētinājumu varētu būt iespējams iegūt. Būvnieki vēlas vispirms iegūt G.Birkerta akceptu priekšlikumiem, arī E.Bīviņa norāda, ka tehniskais projekts ir ļoti apjomīgs, detalizēts un sarežģīts un par jebkādām izmaiņām varēs runāt, soli pa solim to realizējot un turpinot būvniecību. Taču ir skaidrs, ka G.Birkerts izmaiņas „Gaismas pils” specifikācijās izvērtēs ļoti rūpīgi. „Tā ir bieži nelaime, ka nāk ar gudriem piedāvājumiem, bet nav noteikuši, kādu iespaidu tas atstās uz visu ēku kopumā,” viņš stāsta. Teorētiski var būt arī tā, ka visi būvnieku, būvinženiera un JTB iespējamie priekšlikumi, tos izvērtējot, tiek atzīti par kvalitāti pazeminošiem un netiek atbalstīti. Līdz ar to šobrīd nevar paredzēt, vai Latvijas nodokļu maksātājiem LNB jaunās ēkas būvniecība varētu izmaksāt mazāk nekā plānots.


Video: Valsts aģentūras „Jaunie „Trīs brāļi”” direktors Zigurds Magone un Nacionālās būvkompāniju apvienības pārstāvis Māris Saukāns par iespējām padarīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību lētāku. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 07.05.2008.)



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
Kultūra  

     Kas notiek ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību?

„Gaismas pils”: kāda tā būs? (papildināts 28.05.2008.) 19.05.2008. Uz Jūsu jautājumiem atbild Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks

Igauņu bibliotēkas biznesa paraugs 15.05.2008. Kā Igaunijas nacionālā bibliotēka sapelna 10% no sava budžeta doc

Nacionālā bibliotēka vai konferenču un izstāžu centrs? 11.05.2008. Kā „Gaismas pils” saimnieki plāno apsaimniekot grandiozo ēku un pelnīt no tās video_f doc

Gaismas pils ēnas puses 08.05.2008. Vai sabiedrības neticība neliek valdībai vēlreiz argumentēt šādu lēmumu?

Kura tāme ir pamatota – 114 vai 87 miljoni latu? 08.05.2008. Nacionālās būvkompāniju apvienības pārstāvis pret „Merks” vadītāju par skaitļiem video_f

Vai „Gaismas pils” ir jāceļ? 08.05.2008. Visu raidījuma dalībnieku argumenti par vai pret bibliotēkas būvniecību video_f

Kam kalpos Latvijas Nacionālā bibliotēka? 08.05.2008. Pilsētu sociologs pret bibliotēkas direktoru par svarīgiem neatbildētiem jautājumiem video_f

Cik īstenībā samaksāsim par „Gaismas pili”? 06.05.2008. „Jaunie trīs brāļi” jau nākamnedēļ plāno noslēgt līgumu par LNB būvdarbiem

Juristi: „Merkam” ir pamats tiesāties par bibliotēku 22.04.2008. Atzinums norāda, ka valdības rīkojums par LNB būvniecību ir prettiesisks doc

Kādu pili būvēsim par 135 miljoniem? 21.04.2008. Latvijas Nacionālās bibliotēkas iekšējie tīkli izmaksās paredzēti, infrastruktūra ne

Vai par 135 miljoniem uzcels tikai "čaulu"? 17.04.2008. Latkovskis prognozē bibliotēkas izmaksu pieaugumu video_f

Kam un par cik jābūvē bibliotēka? 10.04.2008. „Merko” un Latvijas pretendentu tāmēs pretrunas par specifikācijām un materiāliem doc

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: