LNB ēkas projekts kopš tā skices līdz pat šim laikam piedzīvojis gan apbrīnas un slavinājuma pilnus mirkļus, gan noliegumu un klajas nepatikas izpausmes. Jo īpaši dzīves sadārdzināšanās, inflācijas un sabiedrības pirktspējas krišanās apstākļos, kad bibliotēka arvien biežāk tiek piesaukta kā viens no inflācijas stimulētājiem un nepārdomātas nodokļu maksātāju naudas tēriņu piemēriem. Arī ēkas pamatakmens iemūrēšanas plāns pērnā gada Valsts svētkos 18. novembrī tā arī neīstenojās. Un kopumā jāatzīst, ka šis projekts buksē pēdējos 20 gadus, tāpēc sabiedrība nu jau, šķiet, ir pieradusi pie kārtējās aizķeršanās un skandāliem ap to. „Gaismas pils” pārdzīvojusi vai cik kultūras ministru, kuri tā arī nav spējuši palepoties, ka tieši viņu „valdīšanas” laikā beidzot zemē guldīts simboliskais pamatakmens ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Vai beidzot ir pienācis īstais mirklis, kad ēkas siluets pamazām sāks ieņemt vietu Pārdaugavas ainavā?

Kaut gan teju slēdzamā līguma summa jau ir nosaukta, tā tiks koriģēta atbilstoši inflācijai, kura saskaņā ar finanšu ministra Ata Slaktera (TP) prognozēm 2008.gadā būs 15%. Inflācijas kāpums paredzēts arī turpmākajos gados, kad notiks LNB ēkas būvniecība. Līdz ar to būvniecības galīgās izmaksas nav galīgas un, visticamāk, tikai 2012.gadā varēsim uzzināt, cik īsti Latvijas valstij un nodokļu maksātājiem šis projekts izmaksājis.

Valsts aģentūra „Jaunie trīs brāļi” gan uzsver, ka, salīdzinot ar sākotnējo piedāvājumu, būvdarbu izmaksu cena esot "nokaulēta" par 6,2 miljoniem latu. Bet Saeimas "Jaunā laika" frakcija pieprasa noskaidrot patiesās LNB ēkas izmaksas, jo, pēc JL domām, publiskotā tāme neatspoguļo patieso informāciju par ēkas izmaksām, turklāt tāmes ekspertīze radot bažas par tās neatkarību.

Cik pamatotas ir šobrīd publiski pieejamās ēkas būvniecības izmaksas? Vai piecu gadu periodā projekts nekļūs par nebeidzamu „šķēpu laušanas” pasākumu par to, kā būvēt un par cik būvēt? Kādi ir iemesli, kuru dēļ „Gaismas pils” būvniecība tomēr var ieilgt? Vai būvnieki projekta realizācijas laikā var nākt klajā ar ievērojamām izmaiņām izmaksās, materiālos un ēkas galīgajā veidolā? Vai centieni kaut ko vienkāršot, lai samazinātu cenu vismaz inflācijas ietvaros, gala rezultātā G.Birkerta ieceri nepadarīs par piemēru tam, kā neiespējamais par katru cenu tiek mēģināts padarīt par iespējamu, kā rezultātā finālā apmierināts nav neviens? Kā projekta virzību ietekmēs Latvijai tik raksturīgās politiskā klimata un valdību maiņas? Un ko par bibliotēkas kā fiziskas ēkas nepieciešamību straujajā tehnoloģiju laikmetā saka idejas oponenti?

Raidījumā piedalīsies Valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" direktors Zigurds Magone, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, Nacionālās būvkompāniju apvienības pārstāvis un AS „RBSSKALS” valdes priekšsēdētājs Māris Saukāns, SIA "Merks" valdes priekšsēdētājs Ivars Geidāns, partijas "Jaunais laiks" pārstāvis Ainārs Latkovskis, Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume, pilsētsociologs Viesturs Celmiņš, inženierzinātņu doktors Georgs Bagātais, LNB Atbalsta biedrības valdes priekšsēdētāja Undīne Būde un biedrības „Tautvaldība” valdes loceklis Kaspars Apinis.