Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 17.10.2019.
 

Kā tikt pie ES fondiem: maksimālā programma pierobežā

ES struktūrfondi doc

28.03.2008. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 2
Trīs uzņēmēji ar saviem projektiem varētu iegūt kopumā 6 miljonus no 9,4 miljoniem latu, kas pieejami pirmajā Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta kārtā. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzskata, ka šie iesniegumi jāatstāj bez izskatīšanas kā neatbilstoši atbalsta sniegšanas nosacījumiem un aktivitātes mērķiem, jo tie visi uzskatāmi par vienu projekta iesniegumu, kas mākslīgi sadalīts apakš projektos. Turklāt no katra uzņēmuma iesniegts viens projekts par maksimālo atbalsta summu, proti, 70 tūkstošiem latu, vienlaikus projektiem savā starpā esot līdzīgiem. Šobrīd LIAA gaida Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas atzinumus par to, vai LIAA piedāvātā radikālā rīcība konkrētajos gadījumos būtu atbilstoša tiesību normu prasībām.

Jaunais ES fondu periods ilgst no 2007. līdz 2013.gadam, tomēr pagājušogad reāla fondu apguve vēl netika uzsākta. Pirmie projekti tika pieņemti tikai šī gada sākumā aktivitātē „Atbalsts ieguldījumiem sīko un mazo komersantu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās”.

Reklāmas video ekrāni pierobežas pagastiem

Kopā saņemti 269 projektu iesniegumi, no kuriem 85 iesnieguši trīs atsevišķi uzņēmēji. Viņi izmantojuši 85 dažādus uzņēmumus – no katra uzņēmuma iesniegts viens projekts par maksimālo atbalsta summu, proti, 70 tūkstošiem latu. Laikraksts „Dienas Bizness” rakstīja, ka projektu iesniedzēji varētu būt Nils Trapāns, Kristaps Močāns un Aivars Libeks. Paši uzņēmumi atrodas pagastos ar zemu attīstības indeksu, kas palielina iespējas saņemt ES fondu finansējumu, jo projekta īstenošanas vietas teritorijas attīstības indekss ir viens no vērtēšanas kritērijiem, par ko varēs saņemt ievērojamu skaitu punktu. Taču, tā kā iesniegtie projekti attiecas uz jomām, kas varētu nedot būtisku ieguldījumu īpaši atbalstāmo teritoriju izaugsmē (piemēram, reklāmas pakalpojumi), pastāv bažas, ka liels līdzekļu apjoms varētu ne tikai nonākt pāris cilvēku rokās, bet arī  nesasniegt aktivitātes izvirzīto mērķi – samazināt nelabvēlīgās atšķirības starp reģioniem un sekmēt līdzsvarotu valsts attīstību.

Reaģējot uz šīm ziņām, īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks solīja „ar pastiprinātu uzmanību” sekot līdzi projektu izvērtēšanai, kā arī analizēt starpziņojumu, ko, iepazīstoties ar saņemtajiem projektu iesniegumiem, paredzēja sagatavot LIAA. Šobrīd „Kas notiek Latvijā?” redakcijas rīcībā ir nonākusi LIAA gatavota vēstule, kurā izklāstīts aģentūras skatījums uz iespējamu problēmas risinājumu.

„Apkopojot iesniegtos projektu iesniegumus, LIAA ir konstatējusi, ka daudzi projektu iesniegumi veido vairākas projektu iesniegumu grupas, kurus vieno vienādas pazīmes,” rakstīts sagatavotajā vēstulē. Kā piemērs ir minēts, ka 40 atlases kārtas ietvaros iesniegto projektu iesniedzēju īpašnieks ir Aivars Libeks, visu šo projektu iesniegumu nosaukums ir viens, visos norādīta viena un tā pati projekta īstenošanas vieta Ludzas rajona Brigu pagastā. „Manuprāt, reklāmas darbības sfēra neattīstīs Latgales reģionus, labprātāk mēs gribētu aicināt uzņēmējus atvērt ražotnes, tādejādi radot jaunas darbavietas Brigu pagastā,” stāsta Brigu pagasta padomes priekšsēdētājas vietnieks Andrejs Andrejevs. Viņš uzskata, ka, pateicoties šādai rīcībai, fondu līdzekļi nenonāks pie adresātiem, kuriem tie patiešām tika domāti un paredzēti.

LIAA uzskata, ka šie iesniegumi jāatstāj bez izskatīšanas, to pamatojot ar visu komersantu vienu īpašnieku, vienu projekta īstenošanas vietu un vienu nozari, identiskiem ieguldījumiem pamatlīdzekļos (plānots iegādāties pārvietojamus gaismu izstarojošu diožu (LED) video ekrānus), kā arī to, ka kopējais pieprasītais atbalsta apmērs ir 2,8 miljoni, kas pārsniedz maksimālo atbalsta summu.

Minētais 40 projektu iesniedzēju īpašnieks nebūtu vienīgais, kura projekti tiktu uzskatīti par vienotu ieguldījumu projektu. To, kāpēc vēstulē rakstīts tieši par A.Libeku, LIAA direktors Andris Ozols skaidro ar to, ka tas ir „visnekaunīgākais” gadījums – vienam īpašniekam iesniegti veseli 40 projekti, kamēr divos pārējos gadījumos projektu skaits ir 25 un 20. „Es varu apstiprināt, ka ir trīs personas,” saka A.Ozols. Viņš stāsta, ka vēl ir iespējams, ka aktivitātes ietvaros iesniegti, piemēram, divi projekti vienai personai, un arī šajos gadījumos būs jāskatās, vai tos nav pamats uzskatīt par mākslīgi dalītiem.

Nav skaidrības par juridisko argumentāciju

To, ka projektus jāuzskata par mākslīgi sadalītiem apakš projektiem, LIAA pamato ar Eiropas Komisijas 2006.gada 24.oktobra Regulas (EK) Nr.1628/2006 nosacījumiem, kas esot jāievēro „iesaistītajām iestādēm un projektu iesniedzējiem”. Regulā teikts, ka atbalsts, kas sniedzams saskaņā ar šo regulu, neattiecas uz atbalsta apjomu, kas pārsniedz noteiktu robežu, tādēļ, „lai novērstu iespēju, ka lielus ieguldījumu projektus mākslīgi sadala apakš projektos, liels ieguldījumu projekts būtu jāuzskata  par vienu vienotu ieguldījumu projektu, ja viena vai vairāku uzņēmumu veiktie sākotnējie ieguldījumi trīs gadu laikā ir tādi ieguldījumi pamatkapitālā, kas veido ekonomiski nedalāmu kopību”.

Arī Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajos un valdības pieņemtajos noteikumos par aktivitātes īstenošanas kārtību ir teikts, ka atbalsts tai tiek sniegts saskaņā ar Regulu (EK) Nr.1628/2006. Taču te ir pamats jautājumam, vai regulas ievērošana nebija jānodrošina iepriekš, paredzot attiecīgus projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, kas nav izdarīts. Valdības pieņemtajos noteikumos ir skaidri rakstīts, ka LIAA direktors, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas atzinumu, apstiprina projekta iesniegumu, ja ir izpildīti visi nosacījumi, proti, projekta iesniegums atbilst administratīvajiem un atbilstības kritērijiem, ir saņēmis vismaz 36 punktus kvalitātes kritērijos un izsludinātās kārtas ietvaros saņēmis lielāku punktu skaitu nekā citi projektu iesniegumi. Līdz ar to, tā kā kritērijos nav ne vārda par vienotiem ieguldījumu projektiem, iznāk, ka LIAA direktoram būtu jāapstiprina arī desmiti savstarpēji līdzīgo projektu, ja vien tie būtu saņēmuši vairāk punktu nekā citi.

Vai projektu iesniedzēju īpašniekiem šādā situācijā būtu pamats vērsties tiesā un lietu uzvarēt, spriedīs juristi. Arī LIAA par savu priekšlikumu līdz galam pārliecināta nav, jo vēstulē, kas nosūtīta Finanšu ministrijai (FM) un EM (informācijai – arī N.Brokam), LIAA ministrijas lūdz sniegt atzinumu par to, „vai LIAA minētā piemēra gadījumā rīkotos atbilstoši tiesību normu prasībām”. Vēstule izsūtīta 19.martā, un atzinumi vēl jāgaida. FM ES fondu departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale gan stāsta, ka saņemtā vēstule „nav uzskatāma ne par ziņojumu, ne starpziņojumu”. Ziņojumā esot ticis gaidīts pilns situācijas apraksts, analīze, iespējamie risinājumi pa soļiem, kā būtu pareizi jārīkojas. Tā vietā esot saņemts jautājums, „vai LIAA juridiskā izpratne atbilst mūsējai”. „Neredzot projektu līmeņa dokumentus, to neviens jurists nevar pateikt,” viņa saka.

Kādi atzinumi tiks sniegti, būs zināms vēlāk. Tad arī redzēsim, vai LIAA izlems projektus neapstiprināt, tādā veidā, iespējams, mudinot uzņēmējus vērsties tiesā, vai arī apstiprināt. Savukārt, ja izpildīsies pēdējais variants, tad pastāv jautājums, vai pret Latviju nevērsīsies Eiropas Komisija par to, ka tā nav nodrošinājusi regulas izpildi, pieņemot izsvērtāku aktivitātes īstenošanas kārtību.


LIAA vēstule „Par aktivitātes „Atbalsts ieguldījumiem sīko un mazo komersantu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās” īstenošanu”

Darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma aktivitātes "Atbalsts ieguldījumiem sīko un mazo komersantu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās" īstenošanas kārtība



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
ES struktūrfondi  

     Kas notiek ar ES fondu 2007.-2013.gadam apguvi?

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: