Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 17.10.2019.
 

Valsts IT projekti (II): kretīnisks process un Frankenšteins

ES struktūrfondi

20.04.2010. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 5
No prioritārajiem 65 elektroniskās pārvaldes un informācijas sabiedrības attīstības projektiem, kam kopumā paredzēts iztērēt gandrīz 100 miljonus no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem, par ko „Kas notiek Latvijā?” (KNL) rakstīja pirmajā rakstā vakar, ES naudas saņemšanai jau apstiprinātie projekti netika pārvērtēti, bet pārējos pirms akceptēšanas vērtējusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM). Taču, pēc konstatējuma, ka projekti ir apšaubāmi no mērķu viedokļa un bez aprēķiniem par lietderību, atklājas, ka RAPLM vērtēšana notikusi bez pilnvērtīga pamatojuma.

44 projekti, kas jau apstiprināti ES fondu naudas saņemšanai, izvēlēti tagad likvidētā e-lietu sekretariāta darbības laikā. Lai gan situācija ekonomikā un valsts pārvaldē būtiski mainījusies, šogad pirms izskatīšanas valdībā jau apstiprinātos projektus nepārvērtēja. 21 plānotais projekts savukārt tika izvērtēts gluži nesen, bet izrādās – arī otrajā piegājienā pilnvērtīga ieguvumu analīze nav veikta.

Dīvainais 10% samazinājums

RAPLM pērn aicinājusi ministrijas sūtīt projektu idejas, un pēc pārrunām no 56 atkārtoti iesniegts 41 idejas apraksts, no kā izvēlēts 21 projekts. Komunikācijas nodaļas vadītāja Justīne Plūmiņa informē, ka vērtēšanas darba grupā bija deviņi RAPLM darbinieki un bija divi vērtēšanas kritēriji. Vispirms projekti sagrupēti piecās kategorijās, augstāko piešķirot tiem, kas saistīti ar ES direktīvām un starptautiskajām saistībām, bet zemāko tiem, kur paredzama resursu ekonomija vienā institūcijā. Otrs kritērijs saskaņā ar teikto bija izmaksu efektivitātes rādītājs, pamatojoties uz iesniedzēja informāciju.

Tikmēr Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktora vietniece pētniecības un IT jautājumos Vita Narnicka atzīst, ka „tam visam bija divas nedēļas”, tāpēc efektivitātes aprēķins veikts, balstoties uz pieņēmumiem. Uz KNL jautājumu par iespēju iepazīties ar ministriju iesniegtajiem aprēķiniem RAPLM atklāja, ka visi finansiālos ieguvumus nemaz neiesniedza. 21 plānotajam projektam izmaksu efektivitātes analīzi vēl paredzēts izstrādāt, pirms ES naudas saņemšanas būšot arī valdībā jāprezentē sistēmas koncepcija. Tādējādi valdībā akceptēts daudzmiljonu projektu saraksts bez pienācīgas analīzes.

Valdība 2.marta sēdē projektu sarakstu apstiprināja, bet lēma, ka plānotajiem projektiem izmaksas jāsamazina vismaz par 10%, bet jau apstiprinātajiem šāda iespēja jāizvērtē. Šāda rezultāta iemesls, spriežot pēc publiskās rezonanses saistībā ar šo jautājumu, bija prasība Zemkopības ministrijai sarakstā iekļaut papildu projektu saistībā ar mājdzīvnieku reģistrāciju – „Dzīvnieku vienotās informācijas sistēmas attīstība un pilnveidošana" [pasākumu saistībā ar mājdzīvnieku uzskaiti]. „Mēs nevaram komentēt, ko valdība lēma, RAPLM ar to nav nekāda sakara,” – tāds ir RAPLM pārstāves komentārs, bez atbildes uz jautājumu, vai izvērtētas arī iespējas par lielāku procentu. RAPLM gan atzīst, ka finansējuma un projekta aktivitāšu nepieciešamības analīzi iestādēm prasījuši iesniegt līdz 25.martam, visa nepieciešamā informācija arī aprīlī vēl nebija iesniegta.

Ceļā uz efektīvu pārvaldi vai Frankenšteinu?

Projektu nosaukumi un pieejamā papildinformācija liecina, ka no 65 prioritārajiem projektiem seši ir saistīti ar iestāžu atbalsta funkcijām un centralizāciju, tikpat ir tādu, kas saistīti ar veselības aprūpi, ar sociāliem pakalpojumiem vai ar bibliotēkām, muzejiem un arhīviem. Pa pieciem prioritārajiem projektiem ir gan saistībā ar pašvaldību informācijas sistēmām un reģionālo attīstību, gan ar dokumentu un informācijas apmaiņu un saziņu ar sabiedrību. Četri prioritārie projekti saistīti ar valsts ģeotelpiskajiem datiem, tikpat ir arī ar izglītības sfēru saistīto projektu, bet pārējie 23 projekti paredz vēl dažādu citu sistēmu izstrādi un pilnveidošanu. Lai gan prioritārie projekti tika apkopoti vienā resorā, tam nav noteikti nekādi kopējie principi un rādītāji saistībā ar budžeta ekonomiju, valsts pārvaldē strādājošo skaitu un darba efektivitātes uzlabošanu un iedzīvotāju vai uzņēmēju ieguvumiem, kuri varēs izmantot e-pakalpojumus. Politiķi un amatpersonas daudzkārt definējušas reformu mērķi – maza un efektīva valsts pārvalde, taču kritēriju, vai 100 miljonu ieguldījums tuvina šim mērķim, nav.

Aptaujātie eksperti gan runā par dziļāku problēmu valsts IT sistēmu attīstīšanā. „SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs esošo procesu nosauc par „kretīnisku” un pašā saknē nepareizu, norādot uz „feodālām saimniecībām” un to, ka neviens nav paskatījies uz sistēmu kopumā, bet Latvijai nepieciešama vienota reģistru sistēma.
Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš, pārstāvot uzņēmēju viedokli, nekritizē e-pārvaldes ideju, bet tās realizāciju: „Valstī ir jāveidojas kopējai sistēmai, vienotai koordinācijai, nevis katrai ministrijai jātaisa savi projekti.”
„Iestādes sev kaut ko atrisina, bet sistēmas līmenī ejam uz fragmentāciju. Kad to visu saliek kopā, sanāk tāds Frankenšteins,” diagnozi nosaka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes studiju nodaļas docente Iveta Reinholde.

RAPLM partnera – Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas – prezidente Signe Bāliņa, lai gan projektos minētās lietas uzskata par vajadzīgām, piekrīt, ka procesam vajadzētu būt labākam. Bijusī e-lietu ministre uzskata, ka valstī jābūt kādam, kas pārējās iestādes var ietekmēt, kas tām ir jāattīsta. Tomēr S.Bāliņas atbilde uz jautājumu, kāpēc tad asociācija nesaka, ka izvēlētais ceļš ir nepareizs un tā RAPLM rīcību neatbalsta, ir tāds, ko var tulkot arī kā savas nozares, nevis valsts interešu prioritarizēšanu – esot risks, ka projektus šajā ES fondu periodā var vispār nerealizēt.

Tikmēr pati RAPLM informatīvajā ziņojumā jau pagājušā gada augustā konstatēja, ka informācijas sistēmu un datu bāzu attīstībai „raksturīga nekoordinēta darbība starp resoriem”. Valdība toreiz cita starpā uzdeva ministram līdz pagājušā gada beigām iesniegt ziņojumu par visām valsts informācijas sistēmām, kā arī priekšlikumus par to attīstību, tostarp datu apmaiņas uzlabošanas iespējām un tam nepieciešamo naudu. Aprīļa vidū, kad prioritāro projektu saraksts ir apstiprināts, ziņojums arvien nav skatīts.

Kas saņems naudu?

Uzstādītie mērķi ES fondu naudas tērēšanai informācijas tehnoloģiju jomā ir saskanīgi – Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013.gada periodam paredz uzlabot atdevi investīcijām, integrēt valsts reģistrus, izveidot e-pārvaldes bāzes infrastruktūru, ar tehnoloģiju palīdzību uzlabot publiskās pārvaldes pakalpojumus. Arī valdības noteikumi par konkrēto aktivitāti definē, ka tās mērķi ir saistīti ar publiskās pārvaldes efektivitātes uzlabošanu, pakalpojumu pieejamības un kvalitātes veicināšanu, arī informācijas sistēmu saskaņotību un integrāciju. Taču iepriekš aprakstītais rada šaubas par to, vai ar prioritārajiem projektiem šie mērķi tiks sasniegti.

Ņemot vērā biežos izteikumus par ES fondu naudas ieguldīšanas efektivitāti, loģisks ir jautājums – vai šo līdzekļu sadali nebūtu pamats pārskatīt vai pat tos nebūtu jāpārdala. Konkrētajā gadījumā ir runa par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, no kura divu darbības programmu ietvaros tiek finansēta arī uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšana, pētniecība, zinātne un tehnoloģijas, vides aizsardzība un citas jomas. KNL aptaujātie eksperti un uzņēmēju pārstāvji lielākoties uzskata, ka naudu IT jomai var atstāt, jo vien to tērē citādi, bet Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende atzīst, ka tad, ja iestādes nespēj sarēķināt un parādīt projektu ieguvumus, tā „tiešām varbūt labāk jāiegulda inovācijās vai citur”.

Tikmēr pirmie līgumi projektu ietvaros ir noslēgti, un starp pasūtījumu saņēmējiem parādās uzņēmumi, kuru nosaukumi vairākkārt figurējuši, sadalot valsts pasūtījumus, tostarp arī dažādos aspektos strīdīgus vai šaubīgus – „Corporate Solutions”, „AA projekts”, „RIX Technologies”.


Informatīvais ziņojums „Par informācijas sistēmu attīstību, kā arī iegūtajām zināšanām darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes „Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” projektu iesniegumu vērtēšanas procesā par projektu izmaksu mērķtiecību, līdzekļu efektīvu plānošanu un par lietderību veikt informāciju tehnoloģiju auditus projekta īstenošanas laikā”


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
ES struktūrfondi  

     Kas notiek ar ES fondu 2007.-2013.gadam apguvi?

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: