Par reeksportu runājot šeit nav ne kripatas konkurētspējas. No sākuma apskatieties, kas ir lielākie eksportētāji. To starpā ir arī līzinga kompānijas kas realizē aktīvus ārvalstīs. To drīzāk varētu saukt par importa reversa kampaņu nekā, par eksportu. Vai par eonomiskās krīzes skām. Tiem kas nav gājuši skolā varu pateikt, ka neto eksports ir no Latvijas dabas resursem saražoto preču eksports, tam pieskaitot starpību no eksporta, kur prece ražota no importa izejvielām. best regards 

Lai saprastu ekporta būtību Latvijā, es ieteiktu domāt kategorijās - totālās galējības. No sākuma vajadzētu nolaisties uz zemes un saprast, ka Latvijā nav iespējama milzīga industriāla eksporta nozare. Latvijai nav resursu, lai izveidotu aktīvus un neviens saprātīgs ārvalstu investors Latvijā tuvāko 10 gadu laikā neieguldīs līdzekļus industriālos aktīvos. Lai uzsāktu kaut jel kādu eksporta ekspansiju mana galējība, ko piedāvāju ir multitūrisma valsts izveide, kas neprasa daudz piepūles, bet gan infrastruktūras pārveidi un mārketingu, ko šī nabaga valsts var atļauties: 1) Cietuma tūrisms - 20 km Krievijas un Baltkrievijas pierobežas zonu nosēt ar cietumiem. Fishka tāda, ka latgale kļūst apdzīvotāka. Eiropas un ASV cietumnieki tiek nomigrēti uz Latgali. Mēs sargājam EU pusi un ļaujam cietumniekiem bēgt uz Krieviju, ja viņi var izsprukt caur robežu, vai arī tos nošauj. Izmaksas latgalē ir 1000 reizes mazākas kā EU un ASV 2) Attīstam domu tālāk ar cietumnieku nodarbināšanu. 5km no cietumu zonas izveidojam cietumnieku ražotņu industriju, jeb rāžošanu zem pašizmaksas. Piemēram šujam adidas un nike priekš Eiropas un ASV. 3) Attīstam domu tālāk un uztaisam vēl 10km Latgales medību zonu (tas būtu valsts uzņēmums). T.i. izveidojam meža zvēru ganības ar medību atļaujām Krievijai, Baltkrievijai, EU un ASV. Galu galā, ja cietumniekiem būs bailes bēgt uz Krieviju, tad Latvijā viņi izlauzties caur ražotnēm nonāktu medību laukos, lai viņiem veicas. 4) Attiecīgi Latvijas pilsoņi emigrē 35 KM no Krievijas pierobežas un tavu brīnumu, samazinās kontrobandas apjomi no Krievijas un Baltkrievijas, jo kurš gan riskētu vazāt preci caur visām tām zonām? Un apbrīnojamā kārtā pieaug uz tā fona iekšzemes patēriņš. 5) Izveidot internacionālus medicīnas centrus visās slēgtajās slimnīcās, kas orientētas uz plastisko ķirurģiju un zobārstniecību. (valsts uzņēmums) Un tavu brīnumu jaunieši no ekonomikas un pārvaldības studijām pārmestos uz medicīnas studijām. 6) Valstij vajadzētu nodibināt VAS pakalpojumu eksporta aģentūru, kas izpirktu visas pussprāgušās viesnīcas Latvijā par tirgus vērtību - nodokļu parādi. Pēc varenā iegādes darījuma vjadzētu pieņemt likumu par PVN samazināšanu līdz 5% uz viesnīcu, sabiedrisko ēdināšanu, publisko izklaides pasākumu biznesu. 7) Nodibināt nacionālo tūrisma biroju, kas nodrošinātu izklaides programmas 12 mēnešus gadā (pasākumu kalendāru un sekotu līdzi, lai ik mēnesi būtu vismaz viens internacionāls Eiropas līmeņa pasākums LV) 8) Protams, ar to nepietiek, tālāk jāseko nacionālas nozīmes eksporta subsidēšana (Kokapstrāde, medikamenti, alkahols, IT, Telekomunikācijas, Komercbanku pakalpojumi un vietējas nozīmes energorsursu ražošana) Subsīdijas nodokļu atlaižu veidā, kas piesaistītas ekspansijai. 9) Sex tūrisms arī ir nopietns moments Latvijā. Nevajadzētu noliegt ka LV sievietes ir skaistas un skaistākas kā Lielbritānijā, Spānijā u.c. Bet protams defektu vajag vērst par efktu un šo pakalpojumu var konsolidēt ar azartspēlēm. Attiecīgi pēc medību zonas Latgalē ieviest 5 km oficiālu azartspēļu, vieglo narkotiku un prostitūcijas zonu. Cik patīkami būs pārsteigti cietumnieki, ja viņi tiks caur medību laukiem. Un skaidrs, ka viņi no šīs paradīzes projām neies. Tur viņus varēs savākt. un nogādāt atkal cietuma zonā. 10) Kā rozīnīti valsts varētu uzsliet industriālu ražotni, kā etalonu ārvalstu investoriem, kā razot preci ar augstu pievienoto vērtību eksportam. Un nodarbināt šajā biznesā teiksim 10.000 darbinieku. PS. Sasper mani jods, ja šajā 40 km industrijā nav iespējams nodarbināt vismaz 100.000 lokālo iedzīvotāju. Ja ir vairāk darba vietu, var iedot zaļo karti biezajiem Ķīniešiem, la nāk un šeptē. papildus ieguvums būs NĪP vērtības pieaugums, kas ir aktuāls pēc NĪP burbuļa Latvijā. PSS. Lieki piebilst, ka tas viss rada arī iekšzemes patēriņa pieugumu.Attiecīgi rodas n-tie komersanti u pašnodarbinātie, kam ir kur šeptēt beidzot. Es šo nosaktu par multipakalpojumu industriju. Aizmirstiet par industriālo rāzošanu. Best regards. Action plan ir derīgs līdz šo daļēji vai pilnībā ievieš LT vai EST. Sorry ka tik gari, bet mēs esm tādos sūdos, ka divos teikumosnav iespējams atrisināt marazmu.