Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 28.04.2024.
 
Valsts prezidenta izraisītās kaislības Latvijas politikā saistībā ar paziņojumu par neuzticību Godmanim, premjera un Tautas partijas premjera amata kandidāta Edgara Zalāna izstrādātie valsts pārvaldes reorganizācijas plāni, un iespējamie scenāriji politiskās situācijas maiņām un ekonomiskās krīzes pārvarēšanai – tie ir šīvakara „Kas notiek Latvijā?” debašu temati.
1-20 ; 21-40 ; 41-60 ; 61-69 ;
VR    08:44  |  19.02.2009.

Jāatzīst ka Radzēvičam ir taisnība tajā ka var būt arī šausmīgāk. Piemēram, ja nākamais premjers būtu Radzēvičs. 

atis    08:47  |  19.02.2009.

Līdz vakardienai es nevarēju saprast kāpēc nenotiek tā, kā tam vajadzētu notik: 1)stratēģija (mērķis, galvenie virzieni) 2) taktika ( mērķa sasniegšana) Visu laiku tiek runāts par taktiku, apejot pamatu pamatu - mērķi. Vakar liekas sapratu. Ja mēs sāktu diskutēt, lai saprastu mērķi, mēs ātrāk vai vēlāk saprastu, ka jāmaina galvenais bremzējošais - esošā politiskā sistēma.Var kritizēt un lamāt pie varas esošos un bijušos un varēsim kritizēt nākošos, nekas nemainīsies, ja nemainīsim pašu pamatu. Bet es šaubos, vai pie sistēmas piederošie, spēs ko mainīt. Ļoti labi to varēja redzēt vakar. Lai arī cik gudri vīri bija sanākuši, bet viņus visus vadīja zemapziņa, pašsaglabāšanās instinkts - vienalga pozicija vai opozīcija. Kamēr pirmā vietā būs partija, ar to saistītie cilvēki, bet valsts intereses un iedzīvotāji kaut kur tālu tālu, nekas labs nav sagaidāms. 

Inge    08:59  |  19.02.2009.

Vakar noskatoties KNL pārņem dusmas un bezspēcība,sēž mūsu tās saucamās valdības pārstāvji un viņiem nav pilnīgi nekādas jēgas ne par to,kas notiek,ne par to,kam būtu jānotiek.Vissmieklīgākais bija Dobelis un Brigmanis,kas nogurušā cilvēka balsī nevar vien sagadīt,ka varēs iet mājās.Var jau saprast,ka šamiem piegriezies,jo beidzot jāsāk reāli strādāt ne tikai imitēt rosīšanos.Bēdīgi,ka tikai Sudraba skaidri un gaiši pasaka vispārzināmu patiesību,ko jebkurš uzņēmējdarbības students zina,ka lai kaut ko sasniegtu,jāzin ko grib sasniegt.Kārtējo reizi pārliecinājos,ka esošā vara neprot,negrib un netaisās sākt strādāt,tāpēc Pingvīnu priekšniekam Zanderam vajadzētu izsludināt konkursu uz visu ministru amatiem un uzvarējušiem nevardarbīgā ceļā pērņemt varu un beidzot sākt strādāt valsts un tautas labā.Vēl ticu,ka Latvijā ir arī gudri un čakli cilvēki(nu tie,kas Dainās apdziedāti...) 

Hai!    10:40  |  19.02.2009.

Man gan patika,Dobelis nevareja atbildet ne uz vienu Dambura jautajumu..Loti //gudras// galvas mums ir valdiba.! 

A.    11:54  |  19.02.2009.

Vai Latvijā mainīsies vērtību sistēma? Kad beidzot pienāks laiks, kad reāli zināšanas, zinātne, attīstība, zinātnes novitātes tiks valstiski atzītas, kā arī tās tiks atzītas sabiedrībā kopumā. Pašreiz šeit valda nauda, vara, sakari. Pasekojot līdzi citu valstu darbībām, jāsecina, ka tur zinātnei tiek veltīta nozīmīga loma un tās attīstība tiek stimulēta, piešķirot tai nozīmīgus līdzekļus. Domāju, ka šī virzība būtu jāsekmē arī Latvijā. Vēlētos kādā raidījumā dzirdēt politķu un valdības konfrontāciju. Būtu tomēr jāsekmē jauno zinātnieku darbs Latvijā, kā arī jāpiesaista citu valstu gaišie prāti. Tikai šādā kontekstā pašreiz redzu Latvijas izaugsmes iespējas. 

archa  archa.r@inbox.lv  12:24  |  19.02.2009.

Sveiki!Shaja raidijuma vareja noprast vienu,ka nekadu planu nav,ka valdiba ir korupcija,jo valdibaa neviens otram neko nevar pateikt acis.Tas ir mafijas veidols,ja neesi par mums,tad esi pret mums{roka-roku mazga}.Tadu likvide,lai nebutu informacijas noplude,lai visus neiesedinatu cietuma par VALSTS iznicinasanu.Vel tikai japardot latvijas IEDZIVOTAJI verdziba un valsts paarstas eksistet. 

atkal    15:13  |  19.02.2009.

Skaidrs, darīts nekas netiek un tuvāk saredzamajā nākotnē arī nebūs rezultāta. Radzēviča kungs ir unikāls eksemplārs, neizteikšos. 

qbh    17:47  |  20.02.2009.

cuil.com/search?q=bank+krise+1990 cuil.com/search?q=bankkrise+1990 cuil.com/search?q=pankki+1990 kriiseihin kriisitilanteessa kriisien rahoituskriisin kriiseihin kriisejä Suomen Pankin toiminnan tavoitteet rahoitusmarkkinoilla kiteytyvät kahteen avainsanaan: vakaus ja tehokkuus. Rahoitusmarkkinoilla välitetään yksityisten ihmisten ja yhteisöjen ylimääräisiä varoja sellaisille yhteisöille ja yksityisille ihmisille, jotka tarvitsevat rahoitusta. Rahoitusta välitetään pankkien ja muiden luottolaitosten kautta sekä suoraan markkinoilla laskemalla liikkeeseen arvopapereita. Rahoitusjärjestelmän tehokas ja luotettava toiminta on tärkeää koko kansantalouden kannalta. Rahoituksen tehokas kohdentuminen ja rahoitusmarkkinoiden vakaus edesauttavat taloudellista kehitystä ja hyvinvointia. Maksujärjestelmät ovat tärkeä osa talouselämän ja rahoitusmarkkinoiden perusrakennetta. Ne mahdollistavat taloudellisen toiminnan sujuvuuden, kun maksut siirtyvät nopeasti ja turvallisesti maksajalta saajalle. Rahoitusmarkkinoiden perusrakenteeseen luetaan mukaan myös arvopaperikauppojen toteuttamiseen liittyvät järjestelmät. Suomen Pankin lakisääteisenä tehtävänä on toimia vakaiden, luotettavien ja tehokkaiden rahoitus- ja maksujärjestelmien ylläpitämiseksi ja kehittämiseksi Suomessa. Pyrkimyksenä on mahdollisten rahoitusmarkkinakriisien ennaltaehkäisy ja kriisin hallinta, mikäli sellainen pääsee puhkeamaan. Keskuspankki vaikuttaa näiden tavoitteiden saavuttamiseksi rahoitus- ja maksuliikeoperaatioilla, analysoimalla vakausuhkia ja järjestelmien heikkouksia sekä osallistumalla järjestelmien kehittämiseen. Suomen Pankki tekee läheistä yhteistyötä muiden valvonta- ja sääntelyviranomaisten kanssa. Rahoitusjärjestelmän vakaudesta huolehtiminen, vakausvalvonta, on siten jaettu vastuu. patulkojiet 

LBJ*)    17:48  |  20.02.2009.

Vai tik mūs joprojām nevada pēc šī scenārija: Cianas gudro protokoli Monopoli; goju mantas atkarība no tiem. Aristokrati zaudē zemi. Zemes parādi. Tirdzniecība, rūpniecība un spekulācija. Greznība. Darba algas pacelšana un pirmās nepieciešamības priekšmetu sadārdzināšanās. Anarchisms un žūpība. Ekonomisko teoriju propagandas slepenā nozīme. „Drīz mēs sāksim dibināt milzīgus monopolus – kolosālu bagātību rezervuārus, no kuŗiem arī lielākie goju īpašumi kļūs tiktāl atkarīgi, ka viņi nogrims līdz ar valstu kreditu tūlīt otrā dienā pēc polītiskās katastrofas… Šeit klātesošie ekonomistu kungi, apsveriet šīs kombinācijas nozīmi!… Visiem līdzekļiem mums vajag celt savas Virsvaldības nozīmi, nostādot to par labvēli un atalgotāju tiem, kas mums labprātīgi padevušies. Goju aristokratijas kā polītiska spēka vairs nav – ar to nav ko rēķināties; bet kā zemes īpašniece viņa mums kaitīga ar to, ka patstāvīgi gūst līdzekļus savai eksistencei. Tādēļ mums katrā ziņā tai jāatņem zeme. Labākais līdzeklis priekš tā – palielināt zemes klaušas, lai viņa iekrīt parādos. Šādi soļi pilnīgi nospiedīs zemturību. Pēc savas iedzimtības goju aristokrati nemāk iztikt ar mazumu un ātri izputēs. Tanī pašā laikā pastiprināti jāpabalsta tirdzniecība un rūpniecība, bet, galvenais, spekulācija, kuŗas uzdevums ir pretsvars rūpniecībai; ja nebūs spekulācijas, tad rūpniecība palielinās privātos kapitālus un sekmēs zemkopības pacelšanu, atsvabinot zemi no parādiem, kas ietaisīti zemes bankās. V a j a d z ī g s, l a i r ū p n i e c ī b a a t ņ e m t u z e m e i k ā d a r b a r o k a s, t ā k a p i t ā l u un caur spekulāciju nodotu mūsu rokās visas pasaules naudu, padarot visus gojus par proletāriešiem. Tad goji locīsies mūsu priekšā, lai tikai dabūtu tiesības eksistēt. Lai izpostītu goju rūpniecību, mēs dosim spekulācijai palīgā mūsu pašu attīstīto goju lielo kāri pēc greznuma, pēc visu aprijošā greznuma. P a c e l s i m d a r b a a l g a s, kas tomēr nedos strādniekiem nekāda labuma, jo tanī pašā laikā mēs sadārdzināsim pirmās nepieciešamības priekšmetus it kā zemkopības un lopkopības pagrimšanas dēļ; bez tam mēs mākslīgi un dziļi sabojāsim ražošanas avotus, pieradinādami strādniekus pie anarchijas un reibinošiem dzērieniem, un līdz ar to darīdami visu, l a i i z d z ī t u n o z e m e s v i s u s g o j u i z g l ī t o t o s s p ē k u s. Lai lietu īstenība neatklātos gojiem priekšlaicīgi, mēs to aizsegsim it kā ar cenšanos pakalpot strādnieku šķirai un lielajiem ekonomiskajiem principiem, par kuŗiem ved intensīvu propagandu mūsu saimnieciskās teorijas”. Kāds teica vai rakstīja, ka pašreiz Latvijā nav demokrātija, bet pūļa un preses patvaldība. Pūlis un prese ir iebaidījuši gan prezidentu, gan Godmani, un tie vairs neiet sava gaitā, bet mētājas, lūkojot izdabāt. Skaidrs, ka tādā atmosfērā neviena valdība nevar strādāt un neviens gudrs cilvēks tādā situācijā neies par ministru. Neviens! Un neko, it neko tur nemainīs Saeimas atlaišana un jaunas vēlēšanas. Pat visu politiķu apkampšanās neko vairs nemainīs. Bet pūli jau ar šādiem argumentiem nav iespējams pārliecināt. Valsts raujas pretī postam, un tikai tukšas bļodas un neapkurināti dzīvokļi mūs vedīs pie prāta. 



1-20 ; 21-40 ; 41-60 ; 61-69 ;
Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: