Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 21.09.2019.
 

Zalāna un Godmaņa plāni, Zatlera uzticība un „ziepju opera”

Ivara Godmaņa valdība

18.02.2009. Jānis Domburs  A A A Komentāri: 69
Valsts prezidenta izraisītās kaislības Latvijas politikā saistībā ar paziņojumu par neuzticību Godmanim, premjera un Tautas partijas premjera amata kandidāta Edgara Zalāna izstrādātie valsts pārvaldes reorganizācijas plāni, un iespējamie scenāriji politiskās situācijas maiņām un ekonomiskās krīzes pārvarēšanai – tie ir šīvakara „Kas notiek Latvijā?” debašu temati.
Kopš Tautas partija (TP) salīdzinoši negaidīti saņēma Valsts prezidenta atbalstu tās iniciētajām valdības struktūras maiņām, pēc tam, kad Valdis Zatlers paziņoja par neuzticību Ivaram Godmanim, kad premjers nespēja panākt koalīcijas vienošanos par šo pašu tēmu, jautājums par valdības dzīvotspēju atkal ir saasinājies, neskatoties uz uzticības balsojumu Saeimā pirms divām nedēļām. Šo nestabilitāti pastiprina attiecības starp koalīcijas partneriem – TP pārmetumi TB/LNNK, ka pret Godmaņa plānu pirmie iestājušies tēvzemieši, ZZS nepiekrišana vides ministra posteņa likvidēšanai. Situāciju pasliktina arī divas būtisku ministru amatu vakances kultūras un zemkopības resoros, un premjera vakar izskanējušie solījumi par jaunām sejām nez vai to šo situāciju īpaši uzlabo. Par visiem šiem jautājumiem pienāktos ātra strīdnieku publiska skaidra nostāja par ultimātiem un kompromisu variantiem jeb plāniem B,C vai Z, ar tikpat ātrām konsekvencēm, jo ieilgstošās valdības pārmaiņas, ko gluži pamatoti dēvē par seriālu jeb „ziepju operu”, acīmredzami kavē risināt tos jautājumus, kas nepieciešami ekonomiskās krīzes pārvarēšanai un budžeta pārskatīšanai, lai saglabātu iespējas iegūt starptautiskos aizdevumus.

Kamēr prezidents atbalsta TP plānu, dažādos līmeņos izskan kritika, ka tam trūkst satura un ka tas nebūt nerisina tās problēmas, kas valsts pārvaldē un tās izdevumu struktūrā būtu jānovērš – gan attiecībā uz strādājošo skaitu un atalgojumu, gan attiecībā uz funkciju prioritātēm vai pārklāšanos, gan efektivitāti. Jāatzīmē, ka visi šie aspekti saistās arī ar Latvijas saistībām sakarā ar starptautiskā aizdevuma saņemšanu.
Politiskajā kontekstā jautājumi par alternatīviem valsts pārvaldes reformu un, līdz ar to, budžeta grozījumu variantiem attiecas arī uz opozīciju, kas pēc pēdējo dienu notikumiem atkārtoti aicina uz valdības demisiju un ārkārtas vēlēšanām. Būtiskais pavērsiena punkts ir opozīcijas paziņojums, ka pēc pretrunīgās rīcības zudusi arī ticība Valsts prezidentam. Šajā kontekstā, protams, no jauna pārvērtējama arī prezidenta loma Latvijas politikā, īpaši, kopš 14.janvāra ultimāta par iespējamo Saeimas atlaišanu, ja parlaments un valdība neizpildīs virkni uzdevumu. Tiesa gan, vismaz dažu šo uzdevumu izpildes gaitu, piemēram, attiecībā uz Satversmes grozījumiem, KNAB vadību un starptautisko aizdevumu izmantošanas uzraudzību, un arī iespējamos izpildes vērtēšanas kritērijus var vērtēt jau šobrīd, nesagaidot 31.martu.

Raidījumā piedalīties tika aicināts Valsts prezidents Valdis Zatlers, taču kārtējo reizi aicinājums tika noraidīts. Raidījumā piedalīsies valdošās koalīcijas partiju un apvienību – Tautas partijas, Zaļo un zemnieku savienības, LPP/LC un TB/LNNK, un lielāko opozīcijas partiju „Jaunais laiks” un „Saskaņas centrs” politiķi, kā arī Valsts kontroliere Ingūna Sudraba un Latvijas Universitātes docente, valsts pārvaldes jautājumu eksperte Iveta Reinholde.


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: