Atvainojiet, bet tā nauda ir paredzēta banku caurumu lāpīšanai. Ja jau naudas tautsaimniecības attīstībai nav, ko tur var plānot?? 

Plāna sastādītājiem nav bijis zināms, kas notiek Latvijā, kā arī nepietiekamas zināšanas ekonomikā. Tāpēc plānā iztrūkst divas galvenās daļas. 1. Pērkamās tiesu varas reforma, kura kropļo konkurenci un ir šķērslis konkurētspējīgai ražošanai. 2. Atbalsts inovācijai. Tikai inovatīva ražošana eksportam ar augstu rentabilitāti var izmainīt valsts maksājumu bilanci no negatīvas uz pozitīvu. Tikai ar pozitīvu bilanci mēs spēsim atmaksāt 7.5 m. kredītu. Paldies dievam, latvišu tautai talantu pietiek, tikai jāatrod pielikšanas punkts. 

Noskatījos vēlreiz "vai Latvijai ir plāns, kā atpelnīt starptautisko aizdevumu?". Atdūros pret Gerharda frāzi "šajos gados, kad visiem gāja labi". Lai man piedod ministra kungs, kopš neatkarības atjaunošanas nav bijis neviena gada, kad visiem būtu gājis labi. Brīdi labāk un brīdi sliktāk gāja tikai vērtību tērētājiem, tajā skaitā strauji izaugušajam profesionālo vaidētāju slānim. Tiem bija ne viens vien trekns gads, kad sadalīja un izpārdeva privatizēto, kad spekulēja ar valsts un pensionāru pa lēto atpirktajām zemēm, kad pirmo Eiropas naudu sabāza džipos, kad sataisīja parādus zviedru bankās. Tikai tagad, kad trekno dzīru galdi nokopti un arī vaidētājiem nekas no galda vairs nebirst, sākam atcerēties, ka ir tāda dīvaina suga - vērtību radītāji. Pagaidām - terra incognita, vārdiņš inovācija no aprites izkritis, vēl nesaprotam, ka galvanais nav ražot un ko ražot, bet kā ražot un kā pie tā 'kā ražot' nonākt. 

labdien 

Lai būtu kautkāds plāns,jābūt idejai.Neredzu idejas. Nav informācijas ko drīkst un ko nepieļauj ES regulas. Piem.,krīzes situācija prasa lai tiktu nodrošinātas darba vietas,cilvēku ienākumi,kas arī ir nodokļu ienākumi valstij. Visvienkāršākais uz laiku noteikt pārtikas importa kvotas,ļaujot visiem zemniekiem izķepuroties no maksātnespējas žņaugiem.Varētu noteikt šādas kvotas arī mēbelēm,dažādiem produktiem,kurus iespējams aizstāt ar pašmāju ražojumiem. Otrs sektors - enerģētika.Šeit pamatīgi jādomā kā samazināt importu,atkarību no Krievijas. Faktiski netiek atklāts banku darbības iekšējais mehanisms.Cilvēki nesaprot to,kas tur tiek darīts. Piem.,csb.lv tikko publicējis,ka no Latvijas kā procentu maksājumi prom aizmaksāti tris ceturkšņos kopā -638,9 miljoni latu,+4 cet.,sanāks gadā 870 miljoni ls.Tātad mēs te sitamies ar badu,bet atradušies simti miljoni kurus saņēmušas Zviedrijas,Vācijas Krievijas utt.,bankas.Bet kur tad valdības ekonomiskā politika,kur Rimševičs ar savu LB.Kapitala aprites politikas valsts līmenī vispār nav,ja par mums gāžas šādi maksājumi. Kā ņirgas te skan stāsts par to,ka Zviedrija mums pieširšot kredītu. Vispirms saņem no mums procentu maksājumus un tad šī s summas kā kādu debesu dāvanu sūtīs otreiz muļķiem atpakaļ uz Latviju.