Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 20.09.2019.
 

Kādu plānu EM piedāvā uzņēmējdarbības vides uzlabošanai?

Ekonomika, bizness doc video_f

29.12.2008. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 5
„Kas notiek Latvijā?” (KNL) ir ieguvis Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2009.gadam. Tajā iekļautos pasākumus ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards ir minējis kā piemērus valdības rīcībai uzņēmējdarbības atbalstam šajā ekonomiskajā krīzē. Taču plāna izveidē iesaistīto asociāciju vadītāji norāda, ka plānā iekļautie pasākumi nav tie, kas šobrīd uzņēmējiem ir visvairāk vajadzīgi. Turklāt plāna pasākumiem lielākoties ir noteikti gari izpildes termiņi un pat konkrēti definētiem likumu grozījumiem ir paredzēti vairāki mēneši.

Būtiskie jautājumi saistībā ar 7,5 miljardus eiro lielo Latvijas starptautisko aizņēmumu ietver ne vien šī aizņēmuma izlietošanu un tās uzraudzību, bet arī Latvijas spēju turpmākajos gados nopelnīt vajadzīgos līdzekļus, lai aizņēmumu varētu atdot. Ekonomiskās lejupslīdes laikā valdība izlēma paaugstināt pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vēl vairāk pasliktina uzņēmēju stāvokli, un valdībai ir pārmests, ka tās pieņemtajā „Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmā” nav paredzēti konkrēti un pietiekami pasākumi uzņēmējdarbības atbalstam. „Mēs aiz šī plāna neredzam visu to, ko valdība dara jau visa gada garumā,” uz kritiku atbildēja K.Gerhards 17.decembra raidījumā KNL. Viņš norādīja uz ministrijas darbu pie ikgadējā uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna, „kur ir viss klājums – nodokļi, darba tirgus, viss tas, kas reāli traucē uzņēmējiem”.

KNL ir ieguvis EM sagatavoto plānu, kas ir skatāms pielikumā. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2009.gadam valdībā vēl nav pieņemts – to vēl plānots saskaņot ar Finanšu ministriju (FM) un Tieslietu ministriju (TM) un nākamā gada sākumā virzīt izskatīšanai valdībā, tātad plānā ir iespējamas korekcijas. Taču EM piedāvājums liek uzdot jautājumus, vai plānā paredzētie pasākumi reāli uzlabos uzņēmēju situāciju un vai tos paredzēts īstenot savlaicīgi.

„Tie nav pirmās nepieciešamības pasākumi”

Lai gan K.Gerhards KNL minēja, ka plānā ir 68 pasākumi, sagatavotajā dokumentā to ir 49. Plāna pasākumi ir iedalīti desmit sadaļās, kas ir būvniecība, nekustamais īpašums, maksātnespējas procesa pilnveide, nodarbinātība, nodokļu politika un administrēšana, elektroniskie sakari, mežsaimniecība, tūrisms, papildus identificētie pasākumi, kā arī 2008.gada plāna identificēto veicamo pasākumu turpināšana. Plāna pasākumi lielā mērā saistās ar birokrātijas samazināšanu, taču ļoti konkrētu punktu – kā maksimālā koku ciršanas apjoma palielināšana valsts mežos 2009. un 2010.gadā par 4 milj. m3 – tajā ir maz. Lielākoties izpildes rezultatīvie rādītāji ir normatīvo aktu grozījumu sagatavošana un iesniegšana valdībā, kas nozīmē, ka uzņēmēji nevar rēķināties ar konkrētu izmaiņu spēkā stāšanās brīdi, jo sagatavotie grozījumi ir ne tikai jāakceptē valdībai, bet arī jāpieņem Saeimai. Turklāt plānā ir ierakstīti arī vispārīgi punkti, piemēram, pasākuma „Darba tiesisko attiecību elastības veicināšana” ietvaros paredzēts sagatavot grozījumus Darba likumā, taču pirms tam ir jāorganizē diskusija ar sociālajiem partneriem un rezultātā jāpanāk vienošanās „par nepieciešamību” veikt grozījumus. Pasākuma „Zaudēto parādu norakstīšanas procedūras atvieglošana UIN aspektā” izpildes rezultātā plānots sagatavot un iesniegt valdībā tikai informatīvo ziņojumu par iespējamiem risinājumiem.

EM norāda, ka plāns ir izstrādāts, pamatojoties uz priekšlikumiem, ko izteikusi Tautsaimniecības padome, Latvijas mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvā padome (MVKAP) un Ārvalstu investoru padome Latvijā. „Es jau nevaru teikt, ka tie nav uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi. Tie ir. Bet tur trūkst pasākumu, kas šajā situācijā varētu dot reālu ekonomikas stabilizāciju vai eksporta pieaugumu,” stāsta Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš, kas ir arī minētās Tautsaimniecības padomes loceklis. Viņš norāda, ka pasākumi ir paredzēti sistēmas sakārtošanai un birokrātijas samazināšanai, bet esošajā situācijā, skatoties no ražošanas viedokļa, nav tie būtiskākie, kas ir vajadzīgi. Nodokļu un nodevu likumdošanas sakārtošana tā, lai energoresursu cenas šeit nebūtu lielākas nekā kaimiņiem, slimības lapas, nodokļu slogs uz atalgojumu, atliktie nodokļu maksājumi eksportētājiem – V.Rantiņš min lietas, kas ražotājus interesē un skar visvairāk, bet kas plānā nav risinātas.

Arī Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs, kas ir MVKAP loceklis, uzsvaru liek uz nodokļu jautājumiem. Viņš uzskata, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir vēl būtiski jāsamazina, neapliekamais minimums ir jāpalielina, savukārt kapitāls beidzot ir jāapliek ar nodokļiem, citādi „paši dzīvo kā nieres pa taukiem”. „Es teiktu, ka tie nav pirmās nepieciešamības pasākumi,” viedokli pauž H.Danusēvičs, norādot, ka ne visi plāna pasākumi ir uzņēmumu interesēs, piemēram, iespēja brīvāk strādāt maksātnespējas administratoriem.

Konkrētām likumu izmaiņām – daudzi mēneši

Taču arī par plānā iekļauto pasākumu – ne pirmās nepieciešamības, taču vienalga vajadzīgu – izpildes pozitīvo efektu rodas šaubas garo termiņu dēļ. Reti kuram plāna punktam izpildes termiņš ir norādīts pirmajā nākamā gada pusgadā, daudziem tas ir noteikts tikai decembrī, tātad pēc gada. Turklāt daudzos gadījumos nav skaidrs, kāpēc noteiktais termiņš ir tik ilgs. Piemēram, pasākumam „Administratīvo procedūru vienkāršošana elektronisko sakaru infrastruktūras objektu būvniecības procesā” jau plānā ir norādīti konkrēti likuma panti un vārdi, kas jāizslēdz; neraugoties uz to, likuma grozījumu sagatavošanai ir dots laiks līdz aprīlim. Finanšu ministrijai arī acīmredzot vajadzīgs laiks līdz aprīlim, lai „nodrošinātu savlaicīgu informāciju par plānotām izmaiņām grāmatvedības likumdošanā, publicējot topošo normatīvo aktu projektus FM mājas lapā”. TM ir dots laiks līdz maijam, lai iesniegtu grozījumus likumā, kas samazinātu nostiprinājuma lūguma izskatīšanu no 15 līdz 10 dienām, paātrinot nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūru. Bet tam, lai atceltu valsts nodevas samaksas pienākumu gadījumos, kad pieteikumu iesniedz pats parādnieks, ir vajadzīgs vēl ilgāks laiks – līdz oktobrim.

Plānā ir iekļauts arī pasākums „PVN administrēšanas sistēmas pilnveidošana”, ar ko paredzēts risināt dažādas problēmas, ko uzņēmēji aktīvi prasa valdībai, taču laiks attiecīgo normatīvo aktu sagatavošanai ir noteikts līdz nākamā gada 1.oktobrim. „Nu tas ir stipri par ilgu! Kāpēc to nevar izdarīt 1.ceturksnī?” nesaprot V.Rantiņš, norādot, ka visā plānā termiņi ir ļoti gari. H.Danusēvičs to uzskata par ņirgāšanos, ņemot vērā to, ka uzņēmējiem vismaz trīs mēnešus būs jānovērš tās problēmas, kas radīsies jau pieņemto PVN grozījumu kontekstā. „Ņemot vērā, ka varēja divās nedēļās PVN likumu izmainīt, tad arī šeit mēneša, pusotra laikā bez problēmām, ja to grib, var izdarīt. Šī ir nevēlēšanās risināt,” saka H.Danusēvičs.


Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2009.gadam

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2009.gadam kopsavilkums

Video: SIA „Grandeg” īpašnieks Andris Lubiņš, premjers Ivars Godmanis, ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs par Latvijas plāniem atpelnīt ārzemēs aizņemto naudu. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 17.12.2008.)



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: