Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 17.11.2019.
 

Cik (ne)politiskas ir valsts uzņēmumu padomes?

Valsts budžets`2010 doc

06.10.2008. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 7
Turpinot tēmu par valsts uzņēmumu padomēm un to politizāciju, „Kas notiek Latvijā?” (KNL) redakcija ir apkopojusi informāciju par tiem valsts akciju sabiedrību padomju locekļiem, kuri pagātnē vai tagadnē ir saistīti ar politiskajām partijām vai atsevišķiem politiķiem. Šādu cilvēku plašā pārstāvniecība nekādi neapstiprina politiķu izteikumus, ka padomes nemaz neesot tik politizētas – ir valsts uzņēmumi, kuros tikai viens no padomes locekļiem nav ciešāk saistīts ar kādu no pie varas esošajām partijām vai politiķiem.
KNL jau rakstīja, ka vairākās valsts akciju sabiedrībās ir maksimālais padomes locekļu skaits – vienpadsmit, un kopējās izmaksas 16 lielu uzņēmumu padomju algošanai gadā pārsniedz miljonu latu. 1.oktobra KNL debatēs premjers Ivars Godmanis un ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards nepiekrita apgalvojumam, ka valsts uzņēmumu padomes ir politizētas un kā piemērus nosauca „Latvenergo” padomes priekšsēdi, kādreizējo „Unibankas” prezidentu Andri Bērziņu, „Lattelecom” padomes priekšsēdētāju, agrāko uzņēmuma prezidentu Gundaru Strautmani. Tomēr, analizējot valsts uzņēmumu padomju sastāvu, politizācija kļūst acīmredzama.

„Latvijas valsts mežos” būtiska daļa no vienpadsmit padomes locekļiem ir ar politisku pagātni vai tagadni. Padomes priekšsēdētājs ir Anatolijs Gorbunovs, savulaik satiksmes ministrs, arī „Latvijas ceļa” valdes loceklis. Padomes sastāvā ir bijušais Saeimas deputāts un zemkopības ministrs no Zemnieku savienības Roberts Dilba, „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK valdes loceklis Vents Balodis, Jānis Esta, ko Saeimā ievēlēja no Tautas partijas saraksta, Māris Kreilis, kurš ir Latvijas Zaļās partijas domes loceklis, Ingūna Gulbe, Tautas partijas ministra Ata Slaktera nemainīga padomniece, pat mainoties ministrijām, ko viņš vada, kā arī vēl vairāku padomju vadītājs Dainis Liepiņš, Latvijas Pirmās partijas ziedotājs, agrāk satiksmes ministra Aināra Šlesera padomnieks.

„Valsts nekustamo īpašumu” padomē ir četri cilvēki. Modris Sprudzāns pēdējos gados ir Tautas partijas ministru padomnieks, plašāk pazīstams kā mediju kontaktpersona – agrāk finanšu ministram Oskaram Spurdziņam, tagad veselības ministram Ivaram Eglītim. Bijušais Saeimas deputāts Arnis Razminovičs ir bijis Tautas partijas valdes loceklis un arī ziedotājs savai partijai. Savukārt Jānis Brengulis pēdējās Saeimas vēlēšanās kandidējis no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta.

„Latvijas gaisa satiksmē”, piemēram, ir septiņi padomes locekļi. Pāvels Maksimovs ir bijis Tautas Saskaņas partijas Saeimas deputāts, vēlāk iestājies Latvijas Pirmajā partijā. Māris Kaijaks šobrīd ir Tautas partijas Jūrmalas nodaļas valdes loceklis, viņš ir arī viens no partijas ziedotājiem. Juris Kokins ir bijis Latvijas Pirmās partijas valdes loceklis un ir arī partijas biroja vadītājs. Arnis Luhse bijis Latvijas Zaļās partijas biroja vadītājs, kandidējis vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta. Bijušais satiksmes ministrs Krišjānis Peters vēlēšanās kandidēja no Latvijas Pirmās partijas saraksta. Armīns Sproģis ilggadīgi saistīts ar „Latvijas ceļu” un tagad ir premjera Ivara Godmaņa padomnieks finanšu un ekonomikas jautājumos.

Tāpat kā iepriekšējos gadījumos, arī šajā ir visnotaļ apšaubāma vismaz daļas padomes locekļu kompetence un augsta kvalifikācija nozarē, kurā darbojas pārraugāmais uzņēmums. Kopumā KNL sagatavotajā apkopojumā ietverti vairāki desmiti lielo valsts akciju sabiedrību padomju locekļi, kuri saistīti ar partijām vai konkrētiem politiķiem un kuri lielu daļu savu ienākumu, lielākoties – vairāk nekā desmit tūkstošus latu un nereti vairākus desmitus tūkstošu, saņēmuši par darbu vienā vai vairākās valsts uzņēmumu padomēs. Piemēram, jau pieminētais D.Liepiņš 2007.gadā padomēs nopelnījis 42,6 tūkstošus latu jeb 39% no kopējā gada atalgojuma. R.Dilba par darbu padomēs ieguvis 21,6 tūkstošus latu – pusi no gada atalgojuma.

Interesanti, ka valsts un pašvaldību akciju sabiedrībām padomes ir jāveido obligāti, taču valsts un pašvaldību sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) var izvēlēties, vai padomi veidot vai ne. KNL, apkopojot informāciju, konstatēja, ka nebūt ne mazas valsts SIA funkcionē bez padomēm – piemēram, padomes nav ne Rīgas Austrumu slimnīcai, ne „Vides projektiem”, ne „Autotransporta direkcijai”, ne „Zemkopības ministrijas nekustamajiem īpašumiem”, ne „Latvijas Vēstnesim”. Kādā SIA KNL tā arī atbildēja – mēs neesam tik bagāti, lai veidotu vēl padomes.

Tabula: Ar politiskajām partijām un politiķiem saistītu personu amati un gūtie ienākumi valsts akciju sabiedrību padomēs

Video: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns, premjers Ivars Godmanis, finanšu ministrs Atis Slakteris, ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle diskutē par valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēm, to nepieciešamību, politiskumu un padomes locekļu algu līmeni. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 01.10.2008.)


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: