Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 11.12.2019.
 

Jūrmala zaudē 8 dabas pamatnes

Pašvaldības doc video_f

25.01.2008. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 1
Jūrmalas attīstības plāna grozījumu izstrādes laikā asus iebildumus izraisīja vēlme virknē teritoriju likvidēt dabas pamatnes statusu un pieļaut apbūvi. Tomēr astoņās no teritorijām, pret kuru plānotajām izmaiņām iebilda arī vides ministrs Raimonds Vējonis, zonējumu maiņa ir realizēta. Pie tam vairākās no tām jau uzsākta detālplānojuma izstrāde, kas faktiski ir pēdējais posms pirms apbūves sākšanas. Pretēji sākotnēji noraidošajai attieksmei, tagad ne Vides ministrija (VidM), ne Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) par Jūrmalas attīstības plāna grozījumu atcelšanu vairs nerunā. Bet Jūrmalas Aizsardzības biedrība (JAB) gatavo pieteikumu Satversmes tiesai.

Kāpēc Vējonis klusē?

„Ja šādus zemes gabalus mēs vēlamies pārvērst par apbūves gabaliem, tad katrā ziņā mēs no savas puses kategoriski iestāsimies pret,” tik pārliecinoši Raimonds Vējonis 2006.gada 31.maija raidījumā „Kas notiek Latvijā?” izteicās par deviņām Jūrmalas pilsētas adresēm, kurās Jūrmalas attīstības plāna grozījumi paredzēja mainīt zonējumu un atļaut veikt apbūvi.

Skandalozos grozījumus attīstības plānā Jūrmalas dome pieņēma 2007.gada 12.jūlijā. Pēc to pieņemšanas RAPLM lūdza VidM vērtējumu par domes lēmumu sakarā ar dabas pamatņu zonējumu maiņām. VidM 10.septembra atbildes vēstulē ar vārdu „piemēram” aizsāka konkrētu adrešu uzskaiti, kuras, ministrijasprāt, ir paredzēts apbūvēt bez pienācīga pamatojuma. Secīgi saņemtajai vēstulei 17.septembrī tā brīža reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs izdeva rīkojumu, ar kuru apturēja grozījumus tikai attiecībā uz tām dabas pamatnēm, kas bija nosauktas vēstulē. Iepriekšminētās sarakstes rezultātā no R.Vējoņa sākotnēji kritizētajām adresēm zonējuma maiņa tomēr ir notikusi sešās: Lielupe 5901, Slokas iela 100, Piekrastes iela 6/8, Asaru prospekts 35A, Vikingu iela 12 un 14/16 un daļa no „Dubulti 0102”. Šobrīd dabas pamatnes statusu ir zaudējušas vēl divas teritorijas, par kurām vides ministrs iepriekš iestājās. Pagājušā gada pavasarī viņš A.Štokenbergam sūtīja vēstuli, kurā rakstīja, ka nav pieņemami akceptēt plāna grozījumus, kamēr no tiem nav izslēgtas 44 dabas pamatnes teritorijas. No tām zonējums tomēr tika mainīts arī teritorijās Kauguri 0505 un Slokas iela 92B.

Vairāku mēnešu ilgušas sarakstes sākumā VidM Komunikācijas nodaļas vadītājas p.i. Kristīne Barševska apstiprināja, ka atsevišķās teritorijas 10.septembra vēstulē tiešām tika minētas kā piemēri un ministrija sagaida līdzīgu rīcību – proti, grozījumu apturēšanu – arī pārējās teritorijās, „uz kurām jau iepriekš vairākkārt ir norādījušas vides institūcijas”. Taču aktīva VidM rīcība nesekoja. Jaunākā atbildē „Kas notiek Latvijā?” redakcijai K.Barševska jau uzsver, ka svarīgi esot panākt kompromisu: „Tāpēc pašlaik uzskatām, ka darbs ir jāturpina, tomēr sasniegtie rezultāti Jūrmalas pilsētas attīstības plāna kontekstā ir uzskatāmi par apsveicamiem no vides aizsardzības viedokļa.”

 

Ministrija izvērtēja tikai daļu teritoriju

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa sākotnēji paskaidroja: „RAPLM, sniedzot savu atzinumu, izvērtēja tās teritorijas, kurās VidM, nevalstisko organizāciju un iedzīvotāju viedokļi pārklājās.” No tā var secināt, ka tika izvērtētas tikai tās teritorijas, ko VidM bija uzrakstījusi kā piemērus.

Tā kā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs kopš tā laika ir mainījies, „Kas notiek Latvijā?” redakcija interesējās, vai jaunais ministrs Edgars Zalāns plāno apturēt grozījumus attiecībā arī uz citām teritorijām. D.Kārkliņas sagatavotajā atbildē norādīts, ka tikai dažu teritoriju izmantošanas maiņa varētu negatīvi ietekmēt vidi, tomēr par plāniem grozījumus apturēt arī citās teritorijās nav neviena vārda.

 

Dome: izmaiņas došot pozitīvu ietekmi pilsētai

Vaicāta par to, kāpēc no R. Vējoņa minētajām 44 dabas pamatnes teritorijām trijās Jūrmalas dome tomēr mainījusi zonējumu, domes Sabiedrisko attiecību nodaļas menedžeres p.i. Baiba Gailīte atbild, ka, izvērtējot izmaiņu ietekmi uz pilsētu kopumā, tās ir pieļaujamas, jo skar tikai 1,61% no kopējās pilsētas dabas pamatnes teritorijas, un pieļaujamas tās ir arī pozitīvās ietekmes dēļ, ko tās dos sociāli ekonomiskajai attīstībai pilsētā un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Bijusī Jūrmalas domes priekšsēdētāja Inese Aistrauta, kuras vadības laikā tika ieplānota zonējuma maiņa daļā no strīdīgajām teritorijām, uzskata, ka „attīstības plāns ir kompromiss starp indivīdu un sabiedrību”. Viņa gan uzsver, ka savu kļūdu koalīcija atzina un atkārtotā domes lēmumā virkne dabas pamatņu tika atliktas atpakaļ. „Mani interesē, kādi spēki lika pašreizējās koalīcijas deputātiem šīs adreses atgrozīt atpakaļ, klāt pieliekot vēl pārīti citu,” viņa stāsta.

 

Apbūvētāju vidū zināmi vārdi

Trijās no astoņām strīdīgajām teritorijām šobrīd jau notiek detālplānojuma izstrāde. 17.janvārī dome pieņēma lēmumu uzsākt detālplānojuma izstrādi Vikingu ielā 12 un 14/16, tāpat Vikingu ielā 18, 20 un 22. Vikingu ielai 12 un 14/16 īpašnieks ir Jūrmalas pilsētas dome, savukārt nomnieks – SIA „Lielupes sporta un atpūtas centrs”. Te iecerēts būvēt laivu un jahtu piestātni, uzņēmuma īpašnieki ir SIA „RED HOLDING”, Voldemārs Sprūžs un Juris Vanags. V.Sprūžs ir bijis Valsts nekustamā īpašuma aģentūras valdes loceklis laikā, kad tās valdes priekšsēdētājs bija Jānis Motte, savukārt J.Vanags bijis „Parex bankas” padomes loceklis, kā arī ir iesaistīts stāvlaukumu būvniecībā Latvijas–Krievijas pierobežā.

Detālplānojumu izstrāde notiek arī īpašumos Slokas ielā 100 un 92B. Tie pieder Valdim Lībanam (85%) un Kārlim Ruginam (15%). Valdis Lībans ir Tautas partijas biedra Andra Šķēles dzīvesbiedres Kristiānas Lībanes-Šķēles brālis. V.Lībans stāsta, ka plānots veikt priežu parka apbūvi, apbūvējot līdz 9% no kopējās zemes gabala platības un izveidojot divus privātmāju ciematus ar kopumā 20 ēkām. Viņš uzsver, ka kompānija ir apņēmusies par saviem līdzekļiem izbūvēt maģistrālos ūdensvada un kanalizācijas tīklus, kam varēs pieslēgt gandrīz simts jau esošo šī Jūrmalas rajona īpašumu, un Druvciema rajona iedzīvotāji ir atbalstījuši šī projekta realizāciju, parakstot vēstuli domei. „Cilvēku skaits, kas baudīs dabas tuvumu jaunveidojamā ciematā, domājams, pārsniedz nocērtamo koku skaitu. Jāatceras, ka Jūrmala nav Moricsalas rezervāts, bet gan pilsēta, kurā vēlas dzīvot cilvēki,” V.Lībans pauž viedokli par dabas pamatņu zaudēšanu.

 

JAB dosies uz Satversmes tiesu

„Tiks iesniegts pieteikums Satversmes tiesā,” stāsta JAB pārstāvis Guntis Grūba. Pieteikums būšot par Jūrmalas attīstības plāna atbilstību augstākiem normatīvajiem aktiem, un tajā runa būs gan par zonējumu maiņām, gan apbūves noteikumiem. JAB pie pieteikuma organizatoriski strādā jau kopš grozījumu pieņemšanas. G.Grūba prognozē, ka pieteikums, visticamāk, tiks iesniegts šī gada sākumā, bet kopējo adrešu skaitu nosaukt vēl nevar, jo joprojām parādoties jaunas. Komentējot ministriju rīcību, G.Grūba atzīst, ka JAB savā rīcībā ir mazliet brīvāka: „Es saprotu arī ministriju, ka viņiem ir grūta un sarežģīta situācija, jo jāizdabā politiķiem.”

 

Video: Vides ministrs Raimonds Vējonis iestājas pret dabas pamatņu zonējuma izmaiņām Jūrmalā (fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 31.05.2006.)


R.Vējoņa vēstule A.Štokenbergam ar atsauci uz 44 dabas pamatnes teritorijām (20.03.2007.)


A.Štokenberga vēstule R.Vējonim, lūdzot paust VidM vērtējumu par dabas pamatņu maiņu (29.08.2007.)


R.Vējoņa atbilde A.Štokenbergam ar konkrētu teritoriju uzskaiti, kurās jāaptur plānojums (10.09.2007.)


A.Štokenberga rīkojums par Jūrmalas attīstības plāna grozījumu apturēšanu daļā (17.09.2007.)



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
Pašvaldības  

     Kas notiek ar Jūrmalas attīstības plānu?

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: