Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 18.10.2019.
 

Par un pret: obligāta vidējā izglītība un mācību priekšmeti

Izglītība video_f

02.09.2010. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 1
Vairāku politisko spēku priekšvēlēšanu programmās ir minēta obligātas vidējās izglītības atjaunošana, tāpat piedāvājumos ir virkne ierosinājumu attiecībā uz konkrētiem mācību priekšmetiem, vai runa būtu par Bībeles mācību, atsevišķu Latvijas vēsturi, sportu, dziedāšanu vai ko citu. Taču ekspertu debates 1.septembra raidījumā „Kas notiek Latvijā?” liecināja, ka kvalitatīva un pilnvērtīga piedāvājuma mācību saturam partiju programmās nav, savukārt pret obligātas vidējās izglītības ieviešanu ir pamats arī iebildumiem.
Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš izteica viedokli, ka sistēma tika sagrauta, atļaujot skolēniem nemācīties eksaktos priekšmetus, un balanss vēl arvien neatbilst tam, ko prasa sabiedrības attīstība. Viņš rosināja pašreizējo vidējo izglītību nesaukt par vispārējo, bet specializēto izglītību, „kas nedod iespēju tālāk darīt to, ko darba tirgus prasa”. Studentu apvienības prezidents Edgars Bērziņš to, ka vidējā izglītībā ir profili, savukārt novērtēja pozitīvi, lai gan viņš pats arī piekrita, situācija ir citāda tiem skolēniem, kuri nezina, ko darīs tālāk. Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe savukārt iebilda I.Kalviņam, uzsverot, ka šobrīd visās skolās vidējā izglītības pakāpē ir četras izglītības programmas, kurās ir visi mācību priekšmeti, vienīgi atšķiras proporcijas. Taču I.Kalviņa viedokļa pamatojums bija tas, ka pēc izmaiņu veikšanas no skolām aizgāja ļoti daudzi skolotāji un tagad eksaktie priekšmeti ir obligāti tikai tā – „kur to var iemācīt”.

Citam būtiskam satura aspektam pievērsās Dobeles Valsts ģimnāzijas skolotājs Gatis Narvaišs, kurš vērsa uzmanību uz to, ka pareizais ceļš mācību satura izmaiņām būtu vispirms saprast, ko mēs gribam no skolēna, kad viņš skolu beidz, kādas kompetences un attieksmes viņam vajadzētu iegūt, un tikai pēc tam skatīties, ar kuriem priekšmetiem to attīstīt. Taču partiju programmās ir minētas konkrētu priekšmetu izmaiņas.

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra savukārt izteica kritiku apsolījumam ieviest obligātu vidējo izglītību – idejai, kas „nemaz neliekas tik atraktīva”. Arī T.Koķe šai iecerei iebilda, piesaucot citu Eiropas Savienības valstu praksi, kurā obligātas vidējās izglītības nav.

Video: Ivars Kalviņš, Gatis Narvaišs, Jānis Vētra, Edgars Bērziņš un Tatjana Koķe par konkrētu mācību priekšmetu un vidējās izglītības obligātumu. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 01.09.2010.)


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: