Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 16.10.2019.
 

Vēlēšanu putas, „Parex” konfektes, budžeta divas realitātes

Valsts budžets`2010

03.06.2010. Jānis Domburs  A A A Komentāri: 3
Pēc tam, kad šorīt Saeima apstiprināja trīs no četriem Latvijas Bankas padomes locekļu kandidātiem un opozīcija nesavāca vairākumu pieprasījumam saistībā ar „Parex bankas” Baltkrievijas līzinga kompānijas darījumu, vēsturē paliek dažas versijas, kas izskanēja vakar „Kas notiek Latvijā?” debatēs starp Saeimas frakciju politiķiem. Tomēr lieli jautājumi par 2011.gada budžeta veidošanu un ar to saistītām krīzes pārvarēšanas lietām paliek.
Nenoliedzami, priekšvēlēšanu apkārtrunāšanas vīruss un solīšanas simptomi piemīt gan pozīcijas, gan opozīcijas politiķiem. Tomēr aiz šīm vēlēšanu dēļ sakultajām putām ir saskatāma konkrēta problemātika. Nākamā gada valsts budžeta gatavošanā, neatkarīgi no datuma, kad tā projekts iesniedzams Saeimā, ir jāparedz samazinājums vairāku simtu miljonu apjomā, ja vien negribam atteikties no perspektīvas sabalansēt ieņēmumus ar izdevumiem. Vienlaikus, ne priekš kāda aizdevēja, bet pašiem priekš sevis ir gan jābalansē sociālās sfēras vēlmes un iespējas, gan jāparedz daļa investīcijām un attīstībai, gan jārevidē nodokļu sistēma, lai mainītu stimulus, ko tā var dot dažādos virzienos – sākot no bērniem, beidzot ar ēnu ekonomikas mazināšanu.

Izpildvaras resoros aizvadītajos mēnešos ir radīti neviennozīmīgi vērtējami projekti nodokļu un sociālajā jomā, taču valsts pārvaldes funkciju vērtēšana sākusies tik tikko, un valdības pieņemtais budžeta tapšanas grafiks paredz priekšlikumus par budžeta deficīta samazinājumiem tikai oktobra beigās. Tas ir pretrunā ar pozīcijas solījumiem, ka jau pirms vēlēšanām tiks prezentēts premjera ziņojums par budžeta samazināšanas virzieniem.
Tai pat laikā opozīcijas uzstājīgais prasījums valdībai iesniegt Saeimā budžeta projektu 1.septembrī nebūt nevairo prasīgumu pašiem pret sevi. Nodokļu jomā katra no opozīcijas partijām līderu uzstāšanās vai partneru un konsultantu dokumentos jau paguvušas „izšaut” dažādus nodokļu grozījumu variantus, tomēr aptverošu redzējumu tās paust izvairās. Par pensijām tiek daudzināts sliktais grozījumu pieņemšanas stils pērngada jūnijā, taču alternatīvu piedāvājumu nav. Teksti par to, ka alternatīvu var radīt tikai tad, kad valdība radījusi savu projektu, vai par to, ka nevar modelēt vienu jautājumu, bez konteksta ar citiem, neiztur kritiku. Par atskaites punktu jeb „bāzi” gluži mierīgi var ņemt šā gada valsts budžetu, kas jau sen ir pilnībā atklāts, un pret tajā noteiktajiem izdevumiem modelēt gan izdevumu pārstrukturējumus un samazinājumus, gan ieņēmumu izmaiņas saistībā ar nodokļu likumdošanas izmaiņām.
Viens no nedaudzajiem risinājumu virzieniem būtu priekšvēlēšanu programmu sacensība, ja vien ir pienācīgs nevaldības organizāciju un mediju spiediens un prasīgums. Tiesa gan, valdība jeb valdības partijas dotu labu atskaites punktu, ja pirmās un savlaicīgi publiski piedāvātu iespējamos nepopulāros pārmaiņu variantus. Pretējā gadījumā bezgalīgi turpināsies bezgalīgā apsaukāšanās, kas patiesībā ir par formu, ne par saturu.

Ar budžetu nesaraujami saistīts ir jautājums par „Parex bankas” dalīšanu – gan kontekstā ar līdzšinējiem, gan iespējamiem turpmākajiem valdības izdevumiem un ieguldījumiem. Tuvākajās nedēļās līdz parlamenta sesijas beigām vēl ir priekšā lemšana par kredītiestāžu likuma grozījumiem, kas varētu mainīt nosacījumus bankas restrukturizācijai. Neieslīgstot detaļās – visi scenāriji šobrīd ir varbūtību teorijas, gan par bankrotiem, gan tiesvedībām, gan vairāk vai mazāk veiksmīgām pārdošanām. Tai pat laikā nevar neatzīt skaudro loģiku, kas līdzībā ar konfektēm vakar izskanēja ēterā – pēc „Parex bankas” kraha un tā ieilgušajām negatīvajām sekām nevar no vienas štruntīgas bankas sadalot radīt divas, kas abas ar vairāku gadu garantiju būs labas. Atbildība par attiecīgajiem lēmumiem, protams, gulstas uz jebkuru lēmumu pieņēmēju. Taču šajā gadījumā atbildība par pašreizējo bankas dalīšanu cēloņsakarībās ir nesaraujami saistāma ar atbildību par bankas pārņemšanu. Vienas atbildības jāvērtē prokuratūrai, citas vēlētājiem vēlēšanās. Gan par pieņemtiem, gan par nobloķētiem lēmumiem. Diemžēl daudzas atbildības nevar novērtēt šobrīd, bet tikai tad, kad sekos viens vai cits rezultāts.

Visbeidzot, jākonstatē vēl viens faktors - gan par budžetu, gan „Parex”, gan vēl citām finanšu, ekonomikas, valsts pārvaldes un tamlīdzīgām tēmām, publiskā politiskā retorika šobrīd ir viena realitāte, kurai paralēli eksistē vēl otra. Starptautisko aizdevēju misija, kas strādā Latvijā līdz šīs nedēļas beigām, kā zināms, arī nodarbojas ar minēto jautājumu vērtēšanu. Lai cik daudzi nebūtu, vairāk vai mazāk pamatoti, pārmetumi aizdevēju virzienā, jāatzīst, ka bieži vien tieši viņu klātbūtne piespiež aptvert, cik ļoti Latvijā, gan politiķu, gan nepolitiķu „frakcijās”, mānam viens otru par to, kādā situācijā esam un ko nepieciešams mainīt. Neoficiālā līmenī zinot dažus aizdevēju izvērtējumus, kas neaprobežojas tikai ar dažiem atsevišķi izceltajiem un patiešām nesamērīgajiem Pasaules Bankas piedāvājumiem, var prognozēt, ka jau tuvāko nedēļu laikā taps jaunas un nepatīkamas versijas par reformām un budžeta deficīta mazināšanu. Nav gan skaidrības, vai šīs versijas pārvērtīsies par jauniem aizdevuma nosacījumiem un kļūs publiskas. Pēc iepriekšējās analoģijas, par papildus nosacījumiem atkal būtu jābalso Saeimā, kas mazākuma valdības situācijā varētu ne tikai uzkult putas, bet arī radīt risku satricināt arī tos finanšu un ekonomiskās stabilitātes asnus, kas pēdējā laikā sāk parādīties. Bet, jebkurā gadījumā, vai Latvijā noteiktus krīzes pārvarēšanas risinājumus īstenot piespiedīs aizdevēji, vai piespiedīsim sevi atrast tos paši, jāapzinās, ka no priekšvēlēšanu runām vien problēmas mazākas nekļūs.


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: