Kopš ziņas par Ilmāra Poikāna aizturēšanu un kratīšanu pie „De facto” žurnālistes Ilzes Naglas pagājusi nedēļa, tomēr daudzi jautājumi palikuši atklāti. Likumsargi paliek pie savas versijas par noziegumu un tā pierādījumu meklēšanu, sevi par Neo atzinušais Poikāns neatzīst, ka būtu izdarījis noziegumu. Tā kā šādam gadījumam precedentu vai pat līdzinieku Latvijas jurisprudencē, šķiet, nav, tad vel jo vairāk ir plašas iespējas interpretācijām.
Kratīšanas interpretācijas un konteksts ir vismaz vairākos tiesību virzienos – krimināltiesiskajā, cilvēktiesību un konstitucionālajā, kā arī sabiedriski politiskās jeb demokrātijas kategorijās. Neizbēgami šis precedents kļūs par faktoru turpmākās valsts varas un žurnālistu attiecībās, un varbūt pat par simbolu vārda brīvības un atklātības principiem, līdz ar to notikušo un tā turpinājumu būtu grūti pārvērtēt. Tiesiskā pārvērtēšana šobrīd sākusies ar sūdzības izskatīšanu Rīgas Centra rajona tiesā, taču jautājums, visdrīzāk, ir par to, vai šī instance būs vienīgā un pēdējā.

Ņemot vērā notikušā publiskumu un arī publiskoto datu rezonansi, neapejams ir jautājums par jebkādu tiesību, atbildību vai citu aspektu samērību un saistību ar sabiedrības interesēm -  arī par sekām, kaitējumiem, zaudējumiem, ieguvumiem un cietušajiem.
Sabiedrības interešu pārstāvjiem jābūt Saeimai, kur rīt gaidāms balsojums attiecībā uz opozīcijas ierosinājumu izteikt neuzticību iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei. Ministre aizvadītājā nedēļā ir asi vērsusies gan pret politiskajiem oponentiem, gan aizstāvējusi daudzu kritizēto policiju, pat izsakot pieļāvumus, ka īstais Neo varbūt ir žurnāliste. Kriminālprocesu virzība gan nav ministru tiešais darbs, tomēr ministres pozicionēšanās un politiskā atbildība, protams, šobrīd ir pirmais indikators par to, kas notiek valstī saistībā ar VID datu noplūdes skandālu, ko šobrīd jau pilnvērtīgi var nosaukt par „Neogeitu”.

Raidījuma dalībnieku spektrs : kriminālprocesa „figuranti” Ilmārs Poikāns un Ilze Nagla, viņu advokāti Aleksejs Loskutovs un Lauris Liepa, iekšlietu ministre Linda Mūrniece, Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins, Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Vilnis Ulmis, viena no ministres demisijas pieprasītājām Saeimas deputāte Anta Rugāte, Neo atbalstīta akcijas rīkotājs Armands Leimanis, un Astra Cīrule, kura ir viens no tiem valsts iestāžu darbiniekiem, kuru publiski nepieejamais atalgojums tika publiskots.