Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 21.06.2024.
 
Kamēr tūrisma nozare turpina cīnīties par to, lai tai piemērotu pazemināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādņu projekts paredz iespējamu visu pazemināto PVN likmju atcelšanu. Nozares pārstāve, eksperts un amatpersonas 3.marta publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” centās pamatot, kāda rīcība būtu vispareizākā, paliekot atšķirīgās pozīcijās gan par to, kas valstij ir izdevīgāk, gan par to, kādi aspekti ir jāvērtē, gan par to, vai pati nozare ir sniegusi vajadzīgos aprēķinus savai aizstāvībai.
Ainārs  ainars.lukins@inbox.lv  13:04  |  04.03.2010.

Klausoties mūsu diženos ekonomistus, rodas jautājums, vai viņi ir aizdomājušies, kas maksā reālu naudu budžetā? Es teiktu, ka reālus nodokļus budžetā iemaksā tikai tie uzņēmēji un viņu darbinieki, kas pārdod savu produktu tirgū, pie nosacījuma, ja pircējs nav valsts vai pašvaldības budžeta iestāde. Visi pārējie (pensionāri, skolotāji, policisti, ārsti, deputāti, ministri, Dienvidu tilta celtnieki un viņu piegādātāji, LNT darbinieki u.t.l.) tikai patērē nodokļu maksātāju naudu. Tas, ka pēdējiem no aldziņas it kā atvelk nodokļus ir tikai ciparu pārbīdīšana budžeta sadaļās. Viņu samaksātais PVN un akcīzes nodoklis ir tikai nodokļu maksātāju naudas atgriešana budžetā. Atgriežoties pie nodokļu maksātājiem, jāpiekrīt Tauriņa kungam, ka darba ņēmējs aptuveni 65% no summas, ko par viņa darbu samaksā uzņēmējs, samaksā nodokļos-tie ir uzņēmuma sociālais nodoklis, darbinieka soc. nodoklis, algas nodoklis, PVN un akcīzes nodoklis par iegādātām precēm un pakalpojumiem. (Pie tam, jo mazāki ienākumi, jo augstāki procenti.) Lielākā daļu nodokļu tiek samaksāta pirms algas izmaksas. Uzņēmējam pirms peļņas saņemšanas ir jāsamaksā tikai 15% peļņas nodoklis (Šlesera ēnu ekonomika stimulēšanas plāns). Šādā situācijā darba devējam un darba ņēmējam mazā vai vidējā uzņēmumā ir jābūt īpaši aprobežotiem, lai nespētu vienoties par oficiālu minimālās algas izmaksu, bet atlikušās algas daļas samaksu aploksnē no uzņēmuma peļņas. Pret šādu vienošanos ir bezspēcīgs VID un prokurors. Kas pateiks, cik ilgi var kladzināt par nodokļu sloga uz darbaspēku pārlikšanu uz patēriņu, par ēnu ekonomikas samazināšanu, bezdarba samazināšanu u.t.l? Vienkārši jāpārliek daļa „darbaspēka” nodokļa uz nodokli no dividendēm, tā lai ieguvēji būtu uzņēmumi, kas nodarbina darbaspēku un maksā nodokļus par to. Kur ir problēma-nevarēšana, negribēšana vai vienkārši stulbums? Varu izrēķināt, ja būs pieejami detalizēt VID dati. Neekonomists, kak prostoi inžeņer. 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: