Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 20.11.2019.
 

Aiza starp varu un sabiedrību: kurš pārleks, kurš iekritīs?

Valsts attīstība

06.01.2010. Jānis Domburs  A A A Komentāri: 25
Domstarpības valdošajā koalīcijā, kas īpaši saasinājušās pēc Satversmes tiesas sprieduma par pensijām, scenāriji notikumiem varā un politiskajā dienaskārtībā vēlēšanu gadā – šie ir pamatjautājumi 2010.gada pirmajām debatēm „Kas notiek Latvijā?”.
Kā pirms gadumijas sākušās, tā pēc tās turpinās valdošās koalīcijas divu partiju – Tautas partijas un „Jaunā laika” asumi. Tautpartijiešu pieļāvumiem par sadarbību ar opozīciju saistībā ar Satversmes tiesas sprieduma pildīšanu sekoja Latvijas politikā netradicionāls gājiens ar aiziešanu no valdības sēdes, bet pēc gadumijas viens no oranžo līderiem Edgars Zalāns izteicis pieļāvumu par koalīcijas paplašināšanu. Eļļu ugunī lej arī „Jaunā laika” līderes Solvitas Āboltiņas veltījums koalīcijas partneriem, tos salīdzinot ar sunīti, kas rej, bet nekož.
No vienas puses, strīdos var dzimt patiesība. No otras puses, ar vārdiem tur un tur, ar darbiem gan ne tik tālu. Visas šīs kaislības jau varētu norakstīt kā neizbēgamu retoriku, vēlēšanām tuvojoties, ja viens tas nebūtu komplektā ar nu jau vairākus mēnešus ilgstošām versijām par valdību maiņu, vēl vienu problēmām pārbagātu krīzes pārvarēšanas un starptautiskā aizdevuma saņemšanas gadu, un ieilgušu politisko krīzi, kuras pārvarēšana saistās ar versijām par būtiskām politiskās sistēmas maiņām.

Krīzes pārvarēšanas kontekstā neapejami, lai kurš tos izteiktu, ir jautājumi par formu un saturu Latvijas valsts un starptautisko aizdevēju attiecību veidošanā. Politiķu un valsts amatpersonu parakstītās apņemšanās par turpmākajiem lēmumiem budžeta veidošanā un dažādu nozaru politikā liek skaidri definēt, ciktāl šīs apņemšanās vienoti vai dažādi tulko dažādi politiķi, kur un kā par tām lemj, un kādi kam ir vai nav pamatprincipi, par visa veida reformām un stratēģijām. Starptautiskā aizdevuma nosacījumu pildīšana šāgada budžeta pieņemšanas laikā pērngada beigās saasināja ne tikai partiju, bet arī politiķu un nevalstiskā sektora attiecības, un politiskajā dienaskārtībā liek atjaunot arī jautājumus par ne tikai politisku, bet plašāku sabiedriski politisku vienošanos iespējamību.
Pērn, ar dažādām sekmēm, gan  šādas vienošanās, gan valdības darbu centās veicināt Valsts prezidents, no kura rīcības arī šajā gadā, neapšaubāmi, ir daudz atkarīgs politiskajā dienaskārtībā. Atliek atkārtot kaut to vien, ka, iespējamas valdības maiņas gadījumā, viņa ziņā ir valdības vadītāja izvirzīšana. Vienlaikus, lai kurš būtu valdības vadītājs, laikā, kad tik ļoti aktualizējušās versijas par politiskās iekārtas izmaiņām, vadonību un tamlīdzīgi, tikmēr stabilāks kā jebkas cits kļuvusi pat ne plaisa, bet aiza starp sabiedrību un varu, arī jautājumi par šo problemātiku un aizas pārvarēšanu ir neizbēgami atskaites punkti vēlēšanu gada dienaskārtībai.

Raidījumā piedalīsies: partijas „Jaunais laiks” priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Tautas partijas priekšsēdētāja vietnieks Edgars Zalāns, Valsts prezidents no 1993. līdz 1999.gadam Guntis Ulmanis, Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs Roberts Ķīlis, politologi – Ivars Ījabs no Latvijas Universitātes un Aksels Rēcs no biznesa augstskolas „Turība”.

Raidījuma sākums šoreiz, izņēmuma kārtā, plkst.21.30, e-pasts skatītāju jautājumiem knl@knl.lv.


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: