Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 24.08.2019.
 

Mums aizdod par 3%, Valsts kase aizņemas par 15%. Kāpēc?

Valsts budžets`2010 doc table

17.10.2009. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 2
Valsts kase (VK), atbildot uz „Kas notiek Latvijā?” (KNL) jautājumiem par mūsu valsts parāda izmaksām, informēja, ka nākamā gada budžetā vairāk nekā 67 miljoni latu paredzēti procentu maksājumiem par iekšējiem aizņēmumiem. Kaut arī tagad Latvijas rīcībā ir starptautiskā aizņēmuma rezerves, tiek plānots turpināt aizņemšanos iekšējā tirgū, lai gan procentu likmes šiem aizņēmumiem ir 5-6 reizes (!) augstākas. KNL aptaujātie eksperti pretrunīgi vērtē šādu rīcību un valsts amatpersonu argumentus, ka tas stiprina investoru uzticību un novērš kapitāla aizplūšanu.

Valsts parāda vadība un iemaksas Eiropas Savienībā 459 miljonu latu apmērā bija viena no funkcijām, ko 22.septembrī valdības sēdē nesamazināja, lemjot par budžeta izdevumu samazināšanu. Šobrīd tomēr ieplānots neliels samazinājums – par 15 miljoniem latu. Taču uz iekšējo aizņēmumu rēķina samazinājums varētu būt vēl lielāks.

27 miljoni latu procentos par jauniem iekšējiem aizņēmumiem

Saskaņā ar VK plāniem, nākamajā gadā procentu izdevumu segšanai būs vajadzīgs 301 miljons latu, un vairāk nekā 67 miljoni būs maksājumi par iekšējiem aizņēmumiem, kas aizvadītā gada laikā veikti par salīdzinoši ļoti augstām procentu likmēm. Kā liecina 9.septembrī Saeimas ārkārtas sēdē skatītais ziņojums par starptautiskā aizdevuma izmantošanu, lielāko aizdevuma daļu – no Eiropas Komisijas – esam saņēmuši ar likmi 3,125%, savukārt no Starptautiskā Valūtas fonda vēl lētāk – 2,391%. Tikmēr iekšējo aizņēmumu likmes ir pat sešas reizes augstākas. Piemēram, pagājušajā nedēļā izsolēs VK pārdeva vērtspapīrus par 3,74 miljoniem no paredzātā 24 miljonu apjoma, – 3 mēnešu parādzīmēm vidējā svērtā procentu likme sasniedza 10,497%,12 mēnešu parādzīmēm – pat 14,75%. Līdzīgas likmes bija arī nedēļu iepriekš.

Lielākā daļa procentu maksājumu nākamgada izdevumos paredzēti par tiem iekšējiem aizņēmumiem, kas īstenoti aizvadītā gada laikā, kad valsts kasei vairākkārt bija risks palikt tukšā. Tomēr vairāk nekā 27,4 miljoni latu nākamgada izdevumos paredzēti vēl nenotikušu iekšējo aizņēmumu procentu apmaksai. Lai gan, kā apliecina VK preses sekretāre Zane Šneidere, oktobra vidū Latvijai piešķirtā starptautiskā aizdevuma atlikums ir 973 miljoni latu, no tiem mazliet mazāk par pusi ir finanšu sektora stabilizācijas pasākumiem rezervētais finansējums, bet pārējie 517 miljoni latu paredzēti valsts budžeta vajadzībām, parādu pārfinansēšanai un valsts likviditātes nodrošināšanai. Turklāt nakamgad it kā plānots starptautisko aizdevumu turpinājums.

Kāpēc turpināt aizņemties iekšējā tirgū ievērojami dārgāk? VK uzsver, ka pieeja turpināt veikt iekšējos aizņēmumus ir saskaņota ar starptautiskajiem aizdevējiem. Vasarā parakstītajos dokumentos gan šādu apņemšanos nevar atrast, bet, kā skaidro Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Diāna Krampe, tas ir viens no punktiem, kas publiskajā nodomu protokola versijā neparādās, jo ziņas par to, cik daudz līdzekļu un kādos termiņos VK apņēmusies piesaistīt iekšējā tirgū, ir „tirgus sensitīva informācija”, kas tirgus dalībniekiem var dot nepamatotu priekšrocību. Acīmredzot ir runa par tiem plāniem, kas 9.septembra Saeimas ārkārtas sēdē izraisīja konfliktu starp tautpartijieti Ventu Armandu Kraukli un „Jaunā laika” finanšu ministru Eināru Repši, kad publiski tika pavēstīts, ka nepubliskotajā dokumenta versijā paredzēts vēl 400 miljonu aizņēmums no privātā sektora.

Septembra VK oficiālais mēneša pārskats par valsts un pašvaldību parādiem liecina, ka, lai gan valsts iekšējais parāds šī gada septembra beigās bija par 367 miljoniem latu mazāks nekā 2008.gada beigās, tas vienalga jau sasniedz 975 miljonus.

Palielinās investoru uzticību vai nospēlēs pretēji?

Nepieciešamību veikt iekšējos aizņēmumus Valsts kase pamato ar trim argumentiem. Viens no tiem ir saistīts ar investoru negatīvo attieksmi un uzticības trūkumu Latvijai. VK uzskata – aizņemšanās rada investoros pārliecību, ka Latvija var līdzekļus aizņemties arī patstāvīgi, kas ir viens no pirmajiem soļiem, lai nākotnē atgrieztos pie „normālas” aizņemšanās.

Potenciālo klientu – Latvijas lielāko komercbanku pārstāvji šim argumentam piekrīt – gan „Swedbank” Aktīvu un pasīvu pārvaldes daļas vadītāja Liene Kūle, gan „SEB Wealth Management” Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds uzskata, ka VK ir nepieciešams pētīt un testēt aizņemšanos brīvā tirgū, kas ļautu sajust, kā investori vērtē Latvijas kredītrisku.

Argumentam piekrīt arī ekonomists un „Primekss” valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs, atgādinot – kad pirms šīgada budžeta grozījumu pieņemšanas Latvijai neizdevās pārdot savas parādzīmes, tas bija signāls investoriem, ka mēs nespējam pašfinansēties, un rezultātā sekoja uzbrukumi latam. J.Ošlejs uzskata – ja mēs iekšēji aizņemties nemēģinātu, sāktos spekulācijas par to, ka mēs to vairs nespējam. Viņaprāt, teju 15% augstā likme liecina, ka investoriem šis ir „devalvācijas risks, nevis nesamaksāšanas risks”. Arī „Prudentia” partneris Ģirts Rungainis piekrīt, ka, Latvijai pārtraucot aizņemties, tas būtu slikts signāls, tomēr viņš uzskata, ka varētu diskutēt par šādas aizņemšanās apjomu.

„Tas ir visai šaubīgs arguments,” citās domās ir „Nordea bankas” vecākais ekonomists Andris Strazds. Viņš uzskata, ka šobrīd būtu viegli paskaidrot, kāpēc mēs neaizņemamies šeit, ja starptautiskajam aizdevumam ir tik zemas procentu likmes. Savukārt, iekšējo aizņemšanos tomēr veicot, parādās riska faktors, proti, ja valsts parādzīmju izsoles ir, bet ar vājiem rezultātiem, tas uz investoru uzticību var nospēlēt pretēji cerētajam.

Vai jāsargājas no naudas aizplūšanas?

Otrs Valsts kases arguments ir – pārtraucot aizņemšanos, vismaz daļu no līdzekļiem investori novirzīs citu finanšu aktīvu iegādei, visticamāk, ārvalstu vērtspapīriem, kā rezultātā no Latvijas ekonomikas aizplūdīs nauda. Par šo versiju KNL aptaujātie eksperti nav tik vienprātīgi.

„Tā nav taisnība. Šobrīd bankas tur ļoti daudz naudas Latvijas Bankā. Ja jau tā nauda tagad neiet prom, tas arguments nešķiet īpaši spēcīgs,” iebilst A.Strazds.

„Tām bankām, kurām ir nepieciešams investēt latus, būs mazāk alternatīvu, bet visai neliels šo līdzekļu apjoms varētu tikt novirzīts citu valstu vērtspapīros. Pārējie līdzekļi varētu tikt izvietoti starpbanku latu tirgū,” norāda arī J.Rozenfelds. L.Kūle uzskata – ja VK neveiks iekšējā tirgus aizņemšanos, bankas likvīdos līdzekļus izvietos kādos citos ieguldījumos, piemēram, vērtspapīros, starpbanku depozītos.

Savukārt Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) direktors Alfs Vanags iebilst tam, ka līdzekļu ieguldīšana citu valstu vērtspapīros būtu slikta. „Tas nav tik vienkāršs jautājums,” viņš aizrāda. A.Vanags domā, ka tad, ja Latvijas bankas veic ieguldījumus ārzemēs, no šīm investīcijām saņemtie procenti ir mūsu labums. Un, ja šie ienākumi ir labāki un drošāki, mums tas var būt izdevīgi.

Maksa par politiķu neizdarību

Trešais arguments, ko VK pati min kā galveno, ir saistīts ar saspringto situāciju Latvijas ekonomikā un finanšu tirgos, ko „veicina dažādas baumas un diskusijas par to, ka Latvija varētu pārtraukt sadarbību ar starptautiskajiem aizdevējiem, tādējādi radot investoros satraukumu par Latvijas valsts maksātspēju”. Šī iemesla dēļ starptautiskā aizņēmuma līdzekļus VK šobrīd uzglabā kā rezervi, bet pašreizējo izdevumu veikšanai vai parāda saistību pārfinansēšanai veic iekšējos aizņēmumus. Šādas rezerves nepieciešamībai gan visi eksperti piekrīt, norādot uz valsts vadītāju atbildību par to.

„Pie esošās politikas viņi dara pareizi,” vērtē J.Ošlejs. Ģ.Rungainis norāda, ka valdības mērķtiecīgs, nevis haotisks darbs radītu uzticēšanos un ļautu arī samazināt izmaksas, jo varētu vienoties ar bankām un likmes „padzīt uz leju”.

A.Strazds šo sauc par vienīgo „īsti saprātīgo” VK argumentu, uzsverot VK uzdevumu nepieļaut valsts maksātnespēju gandrīz par jebkādu cenu: „Es domāju, ka viņi ir iestrādājuši risku, ka mēs varētu noteiktā laikā nesaņemt kādus paredzētus starptautiskā aizdevuma maksājumus. Tā daļēji ir maksa par to, ka politiķi nespēj laicīgi vienoties un izpildīt darbu.”


Valsts kases skaidrojums par to, kāpēc nepieciešams turpināt veikt iekšējos aizņēmumus

Valsts kases informācija par valsts parāda apkalpošanas izdevumiem 2010.gadā (pirms lēmuma par 15 miljonu latu samazinājumu)

Saeimā skatītais ziņojums „Par starptautisko aizdevēju piešķirtā finansējuma saņemtās daļas izlietojumu un atlikušās daļas izmantošanas nosacījumiem”

Valsts kases oficiālais mēneša pārskats par valsts parādu



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: