Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 06.12.2019.
 

Programmas izmaiņas – ekonomika vai priekšvēlēšanu kampaņa?

Ekonomika, bizness video_f

01.10.2009. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 3
Gaidot starptautisko aizdevēju pārskata misijas ierašanos Latvijā, kas gan paredzama tikai pēc apmēram mēneša, tiek spriests par mūsu iespējām un argumentiem vienoties par aizdevuma nosacījumu maiņu – primāri, protams, atļauju budžeta fiskālo konsolidāciju veikt par mazāk nekā solītajiem 500 miljoniem latu. Taču 30.septembra publisko debašu „Kas notiek Latvijā?” studijā no ekspertiem izskanēja arī versijas par to, ka vēlmei programmu mainīt nav vis ekonomiski, bet politiski iemesli. Atklājās arī, ka pat ministriju pārstāvjiem nav vienota redzējuma par to, kāds ir programmas mērķis.

Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta nodaļas vadītājs Andris Miglavs pauda viedokli, ka ar programmu mēs esam uz pareizā ceļa par nodokļu pieaugumu un budžeta izdevumu samazināšanu, bet neesam tajā ziņā, ka esam aizmirsuši par mērķi. Viņš gan mērķi uztvēra pavisam atšķirīgi nekā Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs, kurš par mērķi nosauca krīzes minimizēšanu. Savukārt cita resora pārstāve, Finanšu ministrijas Eiro projekta vadītāja Sanita Bajāre vispirms kā „izeju”, vidēja termiņa perspektīvu un mērķi nosauca eiro ieviešanu, taču pēc tam pati atzina, ka šobrīd pats būtiskākais ir skaidri nodefinēt, kur mēs virzāmies, un vienoties par vienu mērķi, kādu viņa nesaredz.

Eksperti novērtēja arī to, vai un kāpēc programmā nepieciešamas izmaiņas. SEB bankas galvenā ekonomista Andra Vilka vērtējums bija tāds, ka programma kopumā ir uz pareizā ceļa, taču ir jautājums par tās laika periodu un apjomiem, un tāpēc programma prasās pēc revīzijas – vajadzētu atļaut nākamā gada budžetā veikt 275 miljonu latu izdevumu samazinājumu. Jāpiebilst, ka A.Vilks vienlaikus ir arī premjera ārštata padomnieks finanšu un ekonomikas jautājumos, un premjeram šīs pašas pozīcijas dēļ ir pretrunas ar finanšu ministru, kurš joprojām uzstāj uz lielāku samazinājumu nepieciešamību.

Bet to, kāpēc šie aprēķini par vajadzīgo konsolidāciju ir atšķirīgi, Latvijas Bankas prezidenta padomnieks un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Uldis Rutkaste skaidroja ar to, ka sākusies priekšvēlēšanu kampaņa. To uzsvēra arī Latvijas Universitātes ekonometrijas profesors un Baltijas Starptautiskā ekonomiskās politikas studiju centra asociētais pētnieks Mihails Hazans, kurš norādīja, ka Latvijas reputācijai valdības un koalīcijas iekšējās attiecības ļoti kaitē un to vajadzētu atrisināt, izmainot „spēlētājiem” to iespējamo ieguvumu/zaudējumu matricu – sniedzot stingru signālu, ka tie, kas tagad kaitē reputācijai un vienošanās sasniegšanai, „balvu” nedabūs.


Video: Andris Miglavs, Andris Vilks, Oļegs Barānovs, Uldis Rutkaste, Sanita Bajāre, Pēteris Strautiņš un Mihails Hazans par starptautiskā aizdevuma programmas mērķiem un nosacījumu maiņu. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 30.09.2009.)



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: