Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 27.04.2024.
 
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir definējusi, ka nozarē īstenoto reformu mērķis ir uzlabot izglītības kvalitāti, tomēr daudzus pedagogus, vecākus un citus iesaistītos satrauc īstenoto izmaiņu sekas. 2.septembra publisko debašu „Kas notiek Latvijā?” dalībnieki meklēja galvenos problēmu cēloņus un risinājumus, bet ministrijas pārstāvju un citu dalībnieku skatījums bija tik atšķirīgs, ka pirmajā gadījumā radās secinājums, ka finansēšanas modelis „nauda seko skolēnam” uzlabos skolēnu prasmes, savukārt otrajā gadījumā tika secināts, ka izmaiņas izglītības kvalitāti ietekmēs negatīvi.
Andris    18:27  |  03.09.2009.

Pēdējais raidījums KNL bija neinteresants, cilvēkiem jau apnikusi tāda bezmērķīga pļāpāšana!!! 

sviests  kruzo@navigator.lv  23:35  |  03.09.2009.

KĀ VAR IENĀKT PRĀTĀ SALĪDZINĀT IZGLĪTĪBAS KVALITĀTI SOMIJĀ UN LATVIJĀ??? Demagoģisma un debīlisma savienojums. Tas pats kas salīdzināt sarūsējušu zaporožecu ar jaunu mercedesu. Kādas Somijā ir algas skolotājiem, kādas algas skolēnu vecākiem, kāda pieejamība mācību materiāliem, kāda transporta infrastruktūra utt?????? Ja Latvijā pedagogu algas būtu apm. 3000 Ls mēnesī par darbu no 8:00 līdz 13:00 piecas dienas nedēļā - tad kāda būtu konkurence pedagoģijas augstskolā uz iestājeskāmeniem?????????????? Nemaz nerunāsim par Latvijas laukiem, kur pavasarī pat ar 4x4 Ņivu netiek līdz autobusa pieturai, lai bērnu nogādātu līdz skolai. 

elzza    12:30  |  05.09.2009.

Nav pieļaujams, ka dažas skolas, izmantojot labu "ģeogrāfisko un mantisko" nodrošinājumu, caur konkursiem savāc "labos" skolēnus. Sliktos atstājot nomales vai nabadzīgākām skolām. Vai nav jādod iespēja tiem, kam nav paveiies ar pamatskolas skolotājiem? ĀVĢ prasa, kāpēc bērns mācās pie viņiem, lai gan skola 100m no mājām un izglītojamais ir izturējis konkursu. Nav pretenziju, ka prasa 10.klases skolēnam studenta prasmes pašam meklēt un studēt, bet ir vajadzīga vienlīdzīga attieksme pret tiem, kam vidējā atzīme ir 6 nevis 7-9. Purvciema skolā 5.klasē skolotāja deklarē, ka nav laika konsultācijām, jo jāstrādā ar olimpiādes dalībniekiem. Kāds tad ir mērķis? Izaudzināt elites grupu un lielo masu lūzerus un "ņedoučkas"? Pirms pāris gadiem pat izskanēja doma veidot korekcijas klases slinkajiem un nespējīgajiem. Tad nu es gribētu redžēt tos učukus, kuri ar tiem "sliktajiem" bērniem gribēs ņemties. Pat tagad ir iestrādāta sistēma: ja skolotājs nespēj savā stundā iemācīt,piem., latv.val., tad sūta uz privātstundām par maksu pie kolēģa. Smuki sanāk. Taciņa uz maksas izglītību? Domājat, ka es sūdzos un aizstāvu pilnīgu dulburi? Ja angļu val., ģeogrāfijā, vēsturē var nopelnīt 10, bet latviešu valodā un matemātikā gada laikā atzīme tikai iet uz leju, vai vainīgs tikai bērns? Mums norādīja, ka, lai mācītos tik "krutā" skolā, bērnam ir jābūt motivācijai. Bet vai motivācijai mācīties nav jābūt visiem skolēniem? Un vai skolai šī motivācija jāveicina ar mācību saturu un metodēm, vai ar dalīšanu labajos, sliktajos, proftehniskajos, bezcerīgajos.......??? 

nedalāmais    22:39  |  05.09.2009.

pareizi, elza 

Rozīte  ilzek@inbox.lv  13:31  |  07.09.2009.

Esmu sašutusi, ka bērnus domā laist 1.klasaē no 6 gadu vecuma, manuprāt tik maziņš bērns vēl nevar tikt pakļauts tādāi slodzei. Pēdējos gados jo īpaši ir vērojama tendence uz arvien grūtāku un sarežģītāku mācību vielu apgūšanu, nav brīnums ka bērni ir pārmācījušies un noguruši, līkām mugurām. Nav jāmāca vidusskolā augstskolas 3.kursa matemātikas vielu, neiemācīsies no tā muļķāks nepaliks. Ir jāsamazina tas līmenis, lai visi to var sekmīgi apgūt. Un tad paši brīnās no kurienes tie nesekmīgie, jo nevar jau visu iezaurēt, tās prasības ir pārāk augstas. Man arī nepatīk, ka atbalsta tos ģēnijus, bet vienkāršos bērnus atstāsj novārtā. Es protams esmu par to, lai mums būtu gudri bērni, taču lai visi ir puslīdz vienādi gudri, nevis daļa būs izcilnieki, bet pārēji zemāk par vidusmēru. Vairāk sportot vajag un fiziski attīstīties, lai pēc tam nav jābrīnās, ka daudz tizli bērni. 

makaradza    19:37  |  27.10.2009.

izglitibas kvalitati nodrosinaas ne tikai skolotaju kvalifikacija, ieintereseetiiba sagatavot skolenus, bet vispar sadziviskie apstakli kopumaa kuraa uzturas skolens vai students vai pasniedzejs, tas ir elementarais materialais nodrosinajums. Norupejies cilvecins nedos augstus rezultatus. Lai atalgojums butu konkuretspejigs un vajadzigs kads, kas dod stimulu shiem stradat. 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: