Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 13.11.2019.
 

Kurā pirkstā, kurā rokā un kā iekost?

Valsts budžets`2010

10.06.2009. Jānis Domburs  A A A Komentāri: 154
Šīs nedēļas pirmajās dienās ārkārtas sanāksmē pie Valsts prezidenta un valdībā strauji pieņemtie lēmumi par 500 miljonu budžeta deficīta mazināšanu, izdevumu samazināšanu pretēji iepriekš solītajam, nodokļu grozījumu projekti, politiķu un nepolitiķu redzējums, un visu šo plānu turpmākā izskatīšana valdībā un Saeimā – šāds ir jautājumu loks šīvakara debatēm „Kas notiek Latvijā?”.
Pēcvēlēšanu „atklāsme” par gluži citu budžeta grozījumu izveidi, nekā valdība tos iesniedza parlamentam, protams, ir un paliks neizdzēšams traips uz valdības mundiera, un šobrīd atliek vienīgi dalīt atbildību par to. Tai pat laikā tas nemaina tos nosacījumus, kādus Latvijai izvirza starptautiskā aizdevuma devēji.
Skaidrs, ka, lai samazinātu budžeta deficītu par 500 miljoniem latu, kā mēdz teikt – kod kurā pirkstā gribi, visi sāp. Tomēr šajos budžeta grozījumos ir izvēle, kuros pirkstos cik pamatīgi iekost un cik vai kurus skart maz vai nemaz. Pirmkārt, protams, runa ir par daudzinātajām sociālās aizsardzības, veselības un izglītības nozarēm. Turklāt, papildus jautājumus rada arī tas, kā valdība pieķērusies arī pie otras rokas – budžeta ieņēmumu korekcijas ar vairāku nodokļu palielināšanas un neapliekamā minimuma samazināšanās metodi.

Abos virzienos pamatjautājumi ir divi – kāda politika un kāda stratēģija ir pamats šādiem un ne citādiem grozījumiem, un kāds ir ekonomiskais aprēķins konkrētu grozījumu iespējamiem rezultātiem. Visi detalizētie jautājumi par katru no valdības plāna punktiem ietver šos divus aptverošos jautājumus.
Vienlaikus, atkal un atkal vērtējams ir jautājums arī par to, kas, ne tikai naudas summu korekcijās, ko galvenokārt prasa aizdevēji, bet budžeta un nodokļu izmaiņas, kā arī likumu un procedūru izmaiņās tiek plānos attiecībā uz ekonomikas atveseļošanu, lai izdevumu mazināšanas un nodokļu celšanas spirāle, glābjot budžetu, nenokautu valsts tautsaimniecību kopumā. Tas, protams, ir jautājums arī par to, vai un kam ir kāds kopīgs redzējums par šiem budžeta grozījumiem un turpmāko ekonomikas un sociālo politiku.

Kamēr premjers šodien devies uz pārrunām ar Eiropas Komisijas vadību, tā saucamie sociālie partneri, līdzās darba devējiem un arodbiedrībām pievienojoties pašvaldībām, kā arī tirdzniecības un rūpniecības kamerai, šajās dienās kļuvuši par ne vairs viedokļu paudējiem, ierosinātājiem un saskaņošanas partneriem, bet jau tiešiem Latvijas valsts budžeta līdzveidotājiem. Šovakar, pirms rīt paredzētās ārkārtas valdības sēdes, būtu jābūt neapejamam patiesības mirklim – vai nu valdības nepolitiskie partneri redz racionālus risinājumus un saprātīgu kompromisu valdības projektos, vai arī Saeima piektdien sāks izskatīt otrajā lasījumā šos budžeta grozījumus un ar tiem saistīto likumu paketi komplektā ne tikai ar ekonomisko krīzi un politisko polemiku, bet arī ar pamatīgu sociālo un sabiedrisko konfliktu.

Raidījumā piedalīsies - finanšu ministrs Einars Repše, Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis, ZZS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Roze, „Jaunais laiks” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis, Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle, Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende, Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis.


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: