Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 18.11.2019.
 

Vai valdība varēja un vai centās samazināt IKP kritumu?

Ekonomika, bizness video_f

14.05.2009. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 1
Pēc tam, kad Centrālā statistikas pārvalde bija publiskojusi savu ātro novērtējumu par iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu par 18% šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, publisko debašu „Kas notiek Latvijā?” (KNL) dalībnieki 13.maijā diskutēja par to, vai tik liela IKP krituma iemesls ir valdības neizdarītie darbi un kāds IKP kritums ir reāls turpmākajos ceturkšņos.

Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs atgādināja, ka LB ir nemitīgi mudinājusi Latvijas valdību sildīt ekonomiku jau no 2008.gada sākuma, kad tā sāka stāties. Atšķirībā no valdības pārstāvjiem, kas publiski bija izteikušies par ekonomikas zemākā punkta un bedres dibena sasniegšanu, I.Rimšēvičs KNL paziņoja, ka nevar pateikt, vai mēs jau tuvojamies zemākajam punktam, jo tas ir atkarīgs no tā, vai valdība sāks sildīt ekonomiku. „Katra diena, kas paiet, kad šī darbība netiek veikta, šī ekonomiskā situācija turpina un turpina pasliktināties,” sacīja LB prezidents, tādējādi norādīdams uz valdības atbildību par dziļo ekonomikas kritumu.

„Jaunā laika” ekonomikas ministrs Artis Kampars uzsvēra ministrijas padarīto un norādīja, ka valdības noteikumi par eksporta kredītiem, kurus iepriekš nevarēja pieņemt divus gadus, tika apstiprināti viņa otrajā darba nedēļā un ministrija procedūru virza, tikai tā aizņem vismaz divus mēnešus. Tomēr savu optimismu par turpmāko IKP attīstību A.Kampars nesaistīja vis ar ministrijas paveikto vai iecerēto ekonomikas sildīšanā, bet gan ar divu svarīgāko Latvijas eksporta nozaru eksporta pieaugumu pēdējos divos mēnešos, tāpat kā pozitīvo tekošā konta deficītu. A.Kampars uzsvēra, ka ir jārāda arī šādas tendences un nevar cilvēkus nemitīgi baidīt.

Koleģiāli ar baidīšanu ne mazākajā mērā nenodarbojās arī viņa partijas biedrs, finanšu ministrs Einārs Repše. Viņš pauda viedokli, ka no jaunās valdības ir grūti prasīt ilgi briedušas situācijas izglābšanu divos mēnešos, taču virzība ir pareiza. Ministra pozitīvais vēstījums ietvēra pat apgalvojumu, ka šī gada budžeta grozījumus „mēs esam pēc būtības jau pieņēmuši”. Jācer gan, ka šie grozījumi jūnijā tiks pieņemti arī formāli, jo starptautiskie aizdevēji to no mums prasa. Taču Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle negatīvi novērtēja arī valdības darbu „pēc būtības”, norādot uz arodbiedrību, darba devēju un pašvaldību prasību nepildīšanu un valdības atrunāšanos.

Saeimas deputāts, bijušais premjers Ivars Godmanis („LPP/LC”) straujo IKP kritumu saistīja ar situācijas pasliktināšanos Eiropā. Viņš gan apšaubīja, vai Centrālās statistikas pārvaldes novērtējums tagad nav pārāk negatīvs, jo Starptautiskais Valūtas fonds Latviju kritizēja par to, ka no 2004.gada IKP ir nekorekti aprēķināts. Bet I.Rimšēvičs nepiekrita šī aspekta nozīmei un aizrādīja, ka jautājums ir par to, „vai nauda ir kasē vai nav”.

Saeimas opozīcijas deputāts Aigars Štokenbergs („Sabiedrība Citai Politikai”) pretēji valdībai pauda uzskatu, ka šobrīd dziļākā bedre vēl nav sasniegta, jo līdz šim valdība strādā vēl nesamazinātā budžeta ietvaros. Līdzīgi kā LB prezidents, viņš valdības darbu eksporta stimulēšanā novērtēja kā nepietiekamu.


Video: Ilmārs Rimšēvičs, Artis Kampars, Einārs Repše, Elīna Egle, Ivars Godmanis un Aigars Štokenbergs par IKP krituma iemesliem, neizdarīto un ekonomikas attīstības prognozēm. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 13.05.2009.)



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: