Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 16.10.2019.
 

Stabilizācijas un atjaunošanas vai bremzēšanas programma?

Ekonomika, bizness

10.12.2008. Jānis Domburs  A A A Komentāri: 178
Valdības vakar pieņemtā „Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma”, ar to saistītie budžeta un nodokļu likumu grozījumi, politiķi, uzņēmēju, pašvaldību, arodbiedrību un citu vērtējumi un versijas būs šīvakara „Kas notiek Latvijā?” debašu temats.
Programma, kas kļuva publiska tikai vakar vakarā, jau rīt tiks izskatīta Saeimā, ar mērķi radīt pamatu Latvijas starptautiskajiem aizņēmumiem. Ministru prezidents Ivars Godmanis jau izteicies, ka programmā „manevra iespēju” neesot, lai gan vienlaikus sācis runāt par nosacījumu maiņu attiecībā uz vienu no apdraudētajiem sektoriem – presi.
Tai pat laikā programmas efektivitāti no nodokļu ieņēmumu, valsts pārvaldes efektivitātes un ekonomikas atveseļošanās viedokļa apšauba gan opozīcija, gan uzņēmēji un arodbiedrības, gan ekonomisti un citu arodu pārstāvji.
Programmas preambulā teikts, ka „ir vajadzīga neatliekama, izlēmīga un saskaņota valsts institūciju, pašvaldību, privāto uzņēmēju un visas sabiedrības rīcība”. Tā kā slepenības plīvurs šai programmai un ar to saistītajiem aizņēmumiem kritis tikko un arī vēl ne pilnā apmērā, pirms programmas izskatīšanas Saeimā nepieciešams vēl krietni precīzāk definēt, cik liela ir neatliekamība, kuri principi un normas ir aizdevēju prasības vai ieteikumi, bet kuri – pašmāju lēmumi makroekonomiskā „rāmja” ietvaros, līdz ar to – par kuriem jautājumiem kāds saskaņojums ir nepieciešams vai iespējams, lai mazinātu dažādus riskus par šīs programmas pilnvērtību un iespējamo bremzēšanas, nevis attīstības rezultātu.

Attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmes celšanu līdz 21%, kas pēc programmas publiskošanas ir visasāko pretenziju objekts, protams, pamatjautājums ir par to izmaiņu efektivitāti saistībā ar budžeta ieņēmumiem un kontekstā ar slogu patēriņam un biznesam. Kā zināms, ekonomiskās teorijas nosaka, ka nodokļu palielinājums piemērojams ekonomikas augšupejas laikā, līdz ar to vērtējami ir valdības aprēķini par šo grozījumu rezultātiem budžeta ieņēmumos.
PVN bāzes un pazeminātās likmes maiņas ir diskutablas gan nozaru stabilitātes, gan starptautiskā konkurētspējas salīdzinājumā, īpaši attiecībā uz nozarēm, uz kurām attiecas nodokļa pieaugums no 5% uz nevis 10%, bet 21%.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums savukārt ir atbilstošs ilgstošajiem aicinājumiem samazināt darbaspēka nodokļus, taču jautājums ir, vai samazināšana no 25% uz 23% ir pietiekama. Vienlaikus atklāts ir arī jautājums par to, kāpēc vienas nodokļu izmaiņas paredzēts ieviest uzreiz, bet, kapitāla pieauguma aplikšanu un nekustamā īpašuma nodokļa maiņu, atsaucoties uz tiesisko paļāvību, plāno atlikt uz 2010.gadu.

Valsts pārvaldē un valsts kapitālsabiedrībās paredzēta vienveidīga algu samazināšana par 15%, kā arī preču un pakalpojumu iepirkumu samazināšana par 25%. Programmā netiek apskatīti citi optimizēšanas varianti – sākot no daudz apspriestajiem institūciju likvidēšanas un apvienošanas variantiem, līdz specifiskākiem efektivizēšanas risinājumiem. Tāpēc vēl viens no jautājumiem pirms programmas turpmākas izskatīšanas parlamentā – vai nav alternatīvas, kas var novērst algu samazinājumu vismaz daļā nozaru vai samaksas līmeņu.

Vairāki punkti programmā, īpaši attiecībā uz uzņēmējdarbību, palikuši diezgan vispārīgi – „izstrādās un ieviesīs atbalstošus pasākumus, lai stiprinātu darba tirgus elastību un celtu konkurētspēju”, „ar īpašu izveidotu finanšu instrumentu starpniecību atbalstīs uzņēmumus to pārstrukturēšanas un konkurētspējas paaugstināšanas projektu īstenošanai”, „tiks panākts būtisks progress veselības aprūpes un izglītības sistēmas reformēšanā”, un tamlīdzīgi. Arī attiecībā uz komercbankām programmas punkti ir diezgan plaši interpretējami. Tas, protams, prasa paskaidrojumus.

Visbeidzot, būtisks jautājums ir par procesa realizāciju, vadību un kontroli – gan politiskās pozīcijas un opozīcijas pretīmstāvēšanas, gan nevalstiskā sektora (ne)uzticības kontekstā. Tas saistās arī ar politiku un jautājumu par plašāku vienošanos, uz ko pēc pagājušās nedēļas atvaļinājuma šonedēļ aicinājis arī Valsts prezidents. Gan programmas izstrādes forma un saturs, gan iebildes šobrīd neliecina par lielām izredzēm un arī lielu gribu atrast kompromisus, tomēr pirms programmas izskatīšanas Saeimā vēl nav par vēlu to mainīt.

Raidījumā piedalīsies: Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC), Finanšu ministrs Atis Slakteris, ZZS priekšsēdētājs un zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle, „Saskaņas centrs” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, Saeimas deputāti Einars Repše („Jaunais laiks”),  Aigars Štokenbergs („Sabiedrība citai politikai”), Sandra Kalniete („Pilsoniskā savienība”), Miroslavs Mitrofanovs (PCTVL), Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle, Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende, Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Latvijas Bankas Monetārās pārvaldes vadītāja vietnieks Uldis Rutkaste, Rīgas Ekonomikas augstskolas lektors Andris Strazds, žurnāla „Nedēļa” un portāla „Nozare.lv” galvenais redaktors Māris Zanders.


Ņemot vērā tematikas aktualitāti un dalībnieku spektru, debašu raidlaiks paredzams ilgāks nekā parasti, ko vēl precizēs LTV.


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: