Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 19.11.2019.
 
Latvijas valdības pieņemtajos un topošajos lēmumos, to tapšanā un vērtēšanā, gan par „Parex banku”, gan aizņēmumu Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF), būtiski ir gan politiskie, gan ekonomiskie un finanšu aspekti, jeb gan forma, gan saturs. Jo šo aspektu kopums rada uzticēšanos, kas nepieciešama gan banku biznesam, gan politiķu lēmumu realizācijai. „Kas notiek Latvijā?” debates vakar bija platforma atbildīgajiem politiķiem un amatpersonām, kā arī oponentiem un nevalstiskajiem lietpratējiem demonstrēt gan kompetenci un argumentus, gan publiskās saziņas stilu. Abos jautājumos, diemžēl, varētu sagaidīt daudz vairāk.
Hiacinte    14:27  |  04.12.2008.

vairākvaimazāk var piekrist, bet salīdzināt ar ASV, kur oratorpērles tiek meklētas visā valstī, savukārt mutē vārdus pareizi un skaisti ieliek pasaulē labākās PR komandas, kaut kā neadekvāti. Kas attiecas uz lēmumiem: pirmkārt, mums nestāv nekāds rezerves soliņš ar potenciāliem bankas vadītāju kandidātiem, zinu, ka bija uzrunāti vairāki lieliski kandidāti, kuriem nebūtu politisku ēnu, kuriem būtu starptautiska pieredze, bet neviens jau negrib līst tādā bedrē, kur turklāt KK ir specifiska komunikācija ar klientiem, izsmalcinātas nianses saistībā ar grāmatvedību, ofšoru shēmām utt. Nevar teikt, ka tas nebija zināms (bet to nekādi nespēj saprast neviens starptautisks eksperts, kurš vadās tikai pēc valsts nākotnes uzticamības un vienkārši nekad nesapratīs P biznesa specifiku, tāpēc finansiāli neatbalstīs kantora aizklapēšanu bez mēģinājuma glābt, un kā tad tas publiski izskatīsies?). Tajā pirmajā lēmumpieņemšanas reizē, acīmredzot, tā arī bija labākā versija, kā mēģināt noturēt banku, lai gan viedokļi pat teorētiski nevar būt vienādi, jo katram ir sava atbildības joma un deķīša vilkšana ir gandrīz neizbēgama. Var jau arī nemēģināt, bet tad iespējas noturēties pret valsts nedefoltēšanu būtu ļoti sarežģītas, tas ir tāds risks, kuru neizdošanās gadījumā vispār neviens nekad nepiedotu. Un tur ir daudz lietas, kuras atkarīgas no patērētāju un uzņēmēju konfidences un nav matemātiski izkaukulējamas. Neizdošanās gadījumā nebūtu vairs runas par to, vai tas neizmaksātu pārāk dārgi. Par lēmumu pieņemšanas un darbības ātrumu, no to var pateikt tikai cilvēks, kurš nav redzējis to anormālo dienas režīmu. Ja tiešām kādam liekas, ka šajā ugunsgrēka dzēšanas laikā, kādam varēja atrasties vēl brīdis ugunsdzēšanas noteikumu rakstīšanai, tad man liekas, ka cilvēks vienkārši atrodas uz citas planētas. par komunikāciju. Ir jāpatur prātā, ka katrs lēmums vai rīcības virziens, publiski izskanot, pēc tam ir grūti maināms. Bet scenāriji ir daudz un tie lielā mērā ir atkarīgi no operatīvās gaitas. Klientiem, akcionāriem, aizdevējiem. Tas ir tāpat kā ar šībrīža situāciju. No vienas puses nedrīkst iedzīvotājus biedēt, jo tas pastiprina viņu prociklisko uzvedību. No otras puses, ja atslābst parlaments un ministri, tad viņi vienkārši nesaprot situācijas nopietnību un joprojām strādā uz saviem vēlētājiem, nevis patiesi domā kā tos nepopulāros lēmumus pieņemt. 

Arturs-pensionar    16:07  |  04.12.2008.

Valdiba ir jakritize,par to nav diskusiju.Jautajums ir cits.Vai tas ko diskutejam ir pietiekami izpetits un saprasts.Daudz tiek teikts,vini pasi (valdiba),nesaprot,neparvalda utt.Godmanis ka reizi savas izglitibas un darba pieredzes del,tomer bijis ari bankas vaditajs,daudz ko zin un saprot visai labi,diemzel,apstakli ir tadi kadi ir un ieprieksejie daudz ko savarijusi. Manuprat,pie mums grutibas rada ES un pasaules parvaldibas musdienu principi. Pirmais,netiek saprasts,ka valdiba banku lietas neuzrauga parvaldibas limeni.Valdibas acis banka ir finasu resursus parvietojos instruments,privats bizness,finansu uznemejdarbibas sfera. Valsts budzets ir pavisam kautkas cits. Otrais,problema ir sindicetie krediti,kreditresursi vispar,tatad no kurienes aug kapitala saknes. Es defineju,ka sindicetais kredits ir starptautiski loti masketu parnacionalu kapitalturetaju ipasums,kurus sanem loti uzticami banku parvalditaji.Parex gadijuma uzticibu sastadija ne tikai ta ipasnieki,bet ari fakts,ka caur so banku stradaja valdiba un pasvaldibas. Paaules finansu statistika liecina,ka pedejos 30 gados krasi ir samazinajusies dazadu uzraugu kontroleto banku kreditu apjoms. Kreditesanas resursu avots ir kluvisi vertspapiru tirgus,ar uzsvaru uz arpusbirzas tirzniecibas apjomu,tatad ne valdibu ,ne starptautisko organizaciju kontroli izgajusi avoti.Sie arpusbirzas parnacionalo ipasumu turetaji tad ari liek kopa sos sindicetos kreditresursus un parvalda pasauli.Tiesi pasauli,jo ne jau par velti uz deliem ir ka ASV,ta ari lielie pastavibas mili krievi. Mes tur ar saviem 0,00025% esam nemanami un tapec tik gruti ir runat ar SVF,tie smej,ak tad tagad pie mums,bet aizvakar vel bijat rinda pie sindicetajiem. 18.novebra 20 valstu saiets tapec jau ari beidzas ar nulli,jo parnacionalo kapitalu turetaji ir tik lieli,ka mierigi saka,paga paga,pern 2007.g.kopigi iedarbinajam programu BAZELE-2,kapec neizmantojiet ? Problemu gaz gravi ekonomiska krize un nav skaidrs no kuras puses uz kuru tagad jaskatas. 

Hiacinte    13:25  |  05.12.2008.

aizmirsu par to 51% un 85% ko uzskricelēt. Manuprāt, skaidrojums ir gluži vienkāršs un loģisks. Sākotnēji, bija vienošanās, ka KK patiesi grib pacelt banku, ir gatavi iesniegt nodrošinājumam ķīlas, veidot komunikāciju ar darbiniekiem, turklāt specifiskās klientūras kontekstā 51% bija visnotaļ loģiski. Bija zināms, ka naudas izplūdes būs, jo vairāk, ka valdībai ir mazs uzticības kredīts un tādā situācijā ir skaidrs, ka klienti ies prom. To vairāk vai mazāk var aplēst un ar to arī rēķinājās. Bet pēc līguma slēgšanas turpmākajās nedēļās atklājās, ka pati bankas vadība netic bankai. Paši viceki bija sākuši izņemt naudas, darbinieki to uztvēra kā paraugu. No mēdijiem saklausījās sazvērestības teorijas par visādiem ieinteresētajiem politiskajiem spēkiem, slēdza publiski tikai negatīvi interpretējumus līgumus, visi darbinieki baumoja par pārskaitījumiem uz ofšoriem. Šajā gadījumā situāciju pasliktināja savstarpējā neuzticība un mūsu pašu mentalitāte zem visa redzēt intereses/ zagšanas mēģinājumus utt. Šajā gadījumā tie, kas gribēja pieņemt pareizu un ilgtermiņa kontekstam patiesi labu lēmumu, tika uzmesti. ŠŠ ar savu jaukšanos pa vidu tikai izdarīja lāča pakalpojumu KK, tas nevis palīdzēja, bet tikai pastiprināja klientu un PB darbinieku aizdomas par shēmām, diemžēl nebija Liepnieka, pie kura pakonsultēties par sociālo psiholoģiju. Žēl, ka tika uzmesti tie reālie darba rūķi, kuri mēģināja kaut ko pacelt un pieņemt vislabākos lēmumus, neskatoties uz sabiedrības negācijām, uz dažādiem ietekmēšanas mēģinājumiem, pat zādzībām, bet lielie keksi ar savām ambīcijām un reputāciju risinājumu padarīja neiespējamu. Un vēl žēl, ka pēc šiem mēsliem viņi visdrīzāk aizies no valsts pārvaldes tiklīdz sistēmu izdosies uzstutēt uz vārgulīgajām kājelēm. "Medaļa" pienākas arī žurnālistiem, tirpinot un prasot atbildes cilvēkiem, kuri nemāk un visbiežāk pat nedrīkst situāciju skaidrot, jūs tieši tāpat pakalpojāt kopējai neveiksmei. Patlaban ir tikai viena laba ziņa, valsts vēl nav defoltēta un varbūt ir klusa un naiva cerība, ka PB darbinieki tomēr uzticēsies saviem kolēģiem vadībā un noturēs banku, un izdosies to pārdot. 

Mavrodi    16:55  |  05.12.2008.

Dombura kungam žetons par to, ka aiztaisa muti Godmanim viņa bezjēdzīgo runas plūdu laikā. Ne katram žurnālistam tas izdodas 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: