Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 26.04.2024.
 
Par ekonomikas recesiju šā gada beigās un nākamgad nu jau gandrīz ik dienas gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā izskan arvien jaunas un arvien pesimistiskākas prognozes. Tas, līdz ar globālās finanšu krīzes sekām, rada arvien jaunas versijas par krīzes pārvarēšanu gan valsts budžetā, gan tautsaimniecībā. Kas ir vai kas nav jādara valsts un privātajā sektorā krīzes pārvarēšanai un ekonomikas stabilizācijai – tas ir šīvakara „Kas notiek Latvijā?” debašu temats.
1-20 ; 21-36 ;
opaa    14:51  |  05.11.2008.

kaadeelj nevar mineet kuri tad buus uzaicinaatie uz raidiijumu ???? 

guga    14:57  |  05.11.2008.

PAgaidām ugunsgrēku cenšas dzēst tikai Godmanis, pie tam samērā haotiski. NAv redzams, ka šai pasākumā būtu iesaistīti gudrākie ekonomiskie prāti - tāda kā valsts glābšanas politika. Joprojam pie biezā gala tauku slāņa mazināšanas klāt ķeras ar lielām zobu sāpēm. šlesers jau ir paziņojis, ka ceļus būvēšot. Absolūti neapmierinošs ir VID pārvaldes darbs - nekādu iniciatīvu nodokļu labākas iekasēšanas jautājumos. Ja nopietni grib risināt šo problēmu, vajg jaunu valdību, šitie jau sen vairs nevelk. 

Antons  Janim  15:19  |  05.11.2008.

Velti ar siem "aptauretajiem" oranzajiem kretiniem kautko apspriest par ekonomiku un krizes parvaresanu - viniem jau pratins ir par siku,jo vieniga vinu velesanas ir - ka notureties pie siles,lai turpinatu Latvijas izlaupisanu. 

luteranis    15:36  |  05.11.2008.

Ka tik godmanis ar ministriem pa daudz neaizraujas ar budzeta un valsts parvaldes samazinasanu, jo kaut ko sagraut ir viegli un atri, bet likvideto cilveku/strukturu atjaunosana nepieciesamibas gadijuma bus daudz dargaka. Nesaprotami liekas ka, ja krize sakas ar to ka nodokli neienemas tik cik planots, tad no malas liekas ka risinajums ir budzeta bezgaliga samazinasa, cik ilgi bus sis cirks. sogad ierednus atlaizam, rit skolotajus parit arstus un ko tad... 

Aldis Žogots  r404a@inbox.lv  15:57  |  05.11.2008.

Vajag pārskatīt visu valsts uzņēmumu,ieskaitot padomes, darba samaksas sistēmu. Šobrīd tur valda pilnīga anarhija. Atrastos daudzi miljoni Ls. 

Abdula > guga    16:20  |  05.11.2008.

"PAgaidām ugunsgrēku cenšas dzēst tikai Godmanis" ============= Ja arī ir kāda vērtība Godmaniskaijai "ugunsgrēka dzēšanai", tad stipri zema mākslinieciskā - tas ir teātris priekš pūļa ar grūšām nopūtām, pieres raukšanu, ausu kasīšanu un skaitļu murmināšanu. Bet aizkulisēs notiek īstais darbs - krēslu pārbīde itkā likvidējot sekretariātus, jaunu uzņēmumu padomju veidošana (piem. Garantiju aģentūrā), valsts iepirkumu konkursu atcelšana... Vai ugunsgrēku kāds dzēš ar benzīnu? Tikai Godmanis "budžeta ugunsgrēku" dzēš ar lielāku naudas tērēšanu!.. 

kents    16:37  |  05.11.2008.

Interesē, pat ļoti, kāpēc Godmanis sāka graut LR rūpniecību, Māris Jūrasbraucējs turpināja, Krištopāns ar Krastu pabeidza. Vai tad visi no izlaupītajiem uzņēmumiem bija nerentabli, nepārprofilējami, vai tiešām VEF bija tik nožēlojams, ka citur nekur nederēja, ka tikai un vienīgi tik vērts, lai viņa vietā uzceltu mafiozi Preatoni kunga nīkuļojošo lupatu bodi ""Domina"". Un tagad šis LR saimniecības sagrāvējs glābs valsti, nekaunās runāt par kaut kādiem visai apšaubāmiem plāniem. Perfekta demagoģija un prettautiska rīcība visos līmeņos! 

alias    16:55  |  05.11.2008.

Taupīt valsts līdzekļus, protams, ir lieliski, bet pirmais, kas šodien ir nepieciešams, ir stimulēt ekonomiku. Ja nākamgad IKP tiešām būs ar mīnusa zīmi, tad nekāda taupīšana neko neglābs. Līdz ar to loģisks jautājums - kāds pasākumu kopums ir plānots ekonomikas atveseļošanai? Un vai beidzot šai valstij ir ekonomikas attīstības plāns vismaz tuvākajiem desmit gadiem? 

F-1    17:15  |  05.11.2008.

Žetons "Kentam". Kā nesen izteicās viens Baltkrievijas valdības vīrs: "Savu rūpniecību jūs sagrāvāt un ko tagad brīnaties !" 

fuksis    17:30  |  05.11.2008.

A kam tos struktūrfondus vajadzēs?! Ja bankas nekreditēs investīcijas, vai kreditiem uzliks nenormālos procentus? Godmanis beidzot apjēdzis, ka barojas no uzņēmēju sūri grūti sapelnītās maizītes, bet banku sistēma ne - joprojām tik rullē uz priekšu: grūti laiki, ceļam procentus, nosacījumus... Nosprāgs tautsaimniecība - nosprāgs arī bankas!! No kā tad viņas barosies? Struktūrfondiem? Ha! 

vt    17:49  |  05.11.2008.

papildinot iepriekšējos komentētājus godmanis ir sliktākais, kas var būt, jo viņs tēlo labo, tēlo norūpējušos, tādā veidā maldinādams publiku un turpinot kārtot rrebes. un kas pats trakākais - ir tādi, kas viņam notic. 

Aldis E    18:22  |  05.11.2008.

Ja jāpalielina no budzēta maksātās algas un reizē jāsamazina nodokļi, lai apturētu ražošanas un eksporta kritumu, dilemmai ir tikai viens risinājums - innovācija. Mazāk strādāt, vairāk izdarīt. Ar mazāku darbu lielāku pievienoto vērtību pasaules tirgū. 

radioklausītājs    18:29  |  05.11.2008.

Kāpēc ,parasti, zobus paši sev nelabojam, un to daram pie kvalificēta speciālsita, taču par ekonomikas un finanšu jautājumiem,t.sk. krīzēm, esam gatavi uzklausīt "ģenerālistus"? Kāpēc lai šoreiz nopietni uztveram teikto, ja šie ir tie paši kungi/biedri,kuri pēdējos 12-18 mēnešus mums atstāstīja brīnumteikas par par gaišo nākotni; kas ir mainījies- iegūta akadēmiskā kvalifikācija, jauni padomnieki? Tas viss būtu jautri, ja par šim kļūdām, ignorējot citu valstu pieredzi un atziņas(piem. nepieciešamību kontra-ciklskai budžeta politikai,i.e. uzkrāt/taupīt, kad pieaug budžeta ieņēmumi), nebūtu jāmaksā mums, visiem nodokļu maksātājiem. 

Elementāri    18:38  |  05.11.2008.

Svarīgākais instruments valsts vadīšanā ir nodokļu politika.Ar nodokļu regulēšanu var atbalstīt vajadzīgo un piebremzēt lieko.I8 brīvības gadu "sasniegumi" parāda,ka nodokļu politika ir galīgi šķērsām:ražotāji maksā,spekulanti-nemaksā,pensionāri maksā,lielo algu saņēmeji-nemaksā. 

gudrisi    18:51  |  05.11.2008.

spurdzins ar kalviti gan jau zinas un kopa ar partijas bedru izdomas ka salikt ciparus, jo pagajusogad jau bezdeficita budzetu izzida. 

Zaks    18:57  |  05.11.2008.

Man gan gribeetos zinaat no taa finansista(Slaktera) kas div nedeeljas atpuutaas pashaa karstaakajaa laikaa, kapeec vienu dienu pirms riikojuma par preemiju iesaldeeshanu, ministrija izmaksaa preemijas par nepaveiktu vai ljoti slikti paveiktu darbu??????Un veel gribas zinaat cit tad pasham finansistam tika???? 

Pufaika  ;) hei hei  19:12  |  05.11.2008.

Ekonomisti vienbalsīgi atzīst ka nepieciešams "pasildīt" ekonomiku. tikai jautājums - kā labāk? Ja krdītus dos iedzīvotājiem - tie iztērēs pērkot ķinas preci , tātad "pasildot" ķīnu. Līdz ar to nepieciešams dot kredītus ražošanu modernizācijai un jaunu ražotņu veidošanai un valsts varētu segt kredītprocentus. (līdzvērtīgi kā tērēt naudu glābšanas programās pārpērkot akcijas, tikai nauda tirktu ātrāk pie adresāta). Bet galvenais (vissefektīvākais) - lokāli Latvijā iedzīvotājiem sākt PIRKT maksimāli daudz LATVIJĀ RAŽOTO preci, nezskatoties uz to ka tā ir dārgāka kā importa (nu degvielu un dažas citas lietas gan Latvijā neražo) Līdz ar to palielināsies nepieciešamība pēc darba spēka un valstī būs nodokļu aprite. Jo krīzes brīdī svarīgāk par absolūtajām naudām (nodokļu parādiem, jeb peļņu uz papīra) ir svarīga NAUDAS APRITE! Pirkt Latvijā ražoto veicināt no valdības puses aizliedz eiropas likumi (pret visām eiropas precēm valdībām jāizturās vienādi), bet iedzīvotāji gan drīkst paši izvēlēties kuru valsts ekonomiku "pasildīt" ;) Āāāā... un skolotājiem , mediķiem, policistiem kuri algas saņem no nodokļu naudas, viņiem pirmajiem būtu jāsāk pirkt TIKAI Latvijas produktus! (tas ir pašiem radīt naudu savai algai). 

inese  inese444@fsmail.net  19:13  |  05.11.2008.

Prognozes par ekonomiku ietekmee ekonomiku... ??? ...Kaa lai shie eksperti runaa par to??? 

Ricards    20:06  |  05.11.2008.

Varbūt nav īsti vietā, bet gribas gan pieminēt "saknes", no kā tas viss ir sacies.Un sākās tas ar 90.gadu LC saimniekošanu,politiskās " kultūras" ieviešanu ko baudām vēl šobrīd. Pasaules ekonomiskā krīze- jā.Tomēr tā parāda arī to, cik pliki, stulbi,un alkatīgi vadīta valsts visus šos gadus.Miljonāru strēķi ar pusbada 3/4 tautas fonā. Par Godmani runājot, nāk prātā mana vectēva,vienkārša lauku vīra teiciens vēl 90 gados- " es viņam pat ūdensspaini neuticētu atnest" .Toreiz nesapratu, jo tāpat kā daudzi ari patreiz, šo personu cienīju, enerģiskuma, tēla dēļ, laikam.. Protams, ne viens Godmanis var ko mainīt,tomēr,kamēr viņš atrodas amatā, man ir skaidrs, ka izmainu nebūs nevienā kardinalā jautājumā, tikai nodzīvosimies līdz maizes taloniem. 

Arturs-pensionar    21:13  |  05.11.2008.

Latvijas ekonomiku ietekme galigs debilisms jedziena ekonomiska politika izpratne un izskaidrosana. Valdibai principa nav savas ekonomiskas politikas.Viss atstats uznemeju ,Pec ES klasifikacijas -mikro uznemeju zina. Ka tie izkepurosies ta bus.Valdibas rosiba notiek tikai nodoklu savaksanas joma,jo tur visa vinu alga un protams policijas,skolotaju,daleji arstu naudinas. Latvijai un tas valdibai trukst konceptualas pieejas pasam definejumam razojosa uznemejdarbiba... Tirznieciba... Pakalpojumi.pakalpojumu ekonomika kas valsti dod 75 % IKP. Debate par eksporta veicinasanu,bet nesaka par kadu lielumu runa... Ja pamats ir pakalpojumu ekonomika,tad kas jadara lai ekonomika augtu un nevis stagnetu ? Galiga griste ir ap jedzienu - dargs kredits - Visa pasaule pazemina likmes,Japana,piem.,lidz 0,35 % gada,mums tur 6-7 % un pec tam klaiga par dargiem finansu resursiem 15-20 % gada. Bet tas tacu ir izgajis cauri starpbanku tiklam un skat visam bankam krietna pelna.450 miljoni samaksati arzemem par siem kreditu resursiem. Kur diskusija ka samazinat sos parskaitijumus lai tie paliktu Latvijas resursos un aprite ? Nu ja,tad runas.ka luk nedrikst apdraudet zviedru intereses. Bet kas aiztaves latviesu intereses. 



1-20 ; 21-36 ;
Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: