Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 27.05.2019.
 

Samazināt, palielināt, mainīt - ko vajag un ko var?

Ceturtdien, tai pašā dienā, kad mediķi sāk streiku, Saeimā 1.lasījumā sāk izskatīt valsts budžeta projektu 2009.gadam. Kamēr vienās nozarēs protesti pieklusuši, citās tie tieši tagad kļūst skaļāki, tikmēr problēmas tautsaimniecībā rada bažas gan par ekonomikas, gan budžeta stabilitāti. Kā parlamentam vērtēt šo krīzes laika budžeta projektu – tas ir šīvakara „Kas notiek Latvijā?” debašu temats.

Par tikai pirms dažām nedēļām pašu akceptēto un Saeimai iesniegto budžeta projektu nu valdības vadītājs un finanšu ministrs jau runā kā par potenciāli pārskatāmu un koriģējamu. Ciktāl tas ir pamatoti un – kurā virzienā? Ciktāl tautas priekšstāvjiem primārais būtu valdības iesniegtie grozījumi, bet ciktāl lēmējvarai būtu jānosaka atšķirīgi akcenti?

Kopš pagājušajā nedēļā tika noslēgta vienošanās starp valdību un arodbiedrību par skolotāju algām, atalgojumu palielināšanas tēma kļuvusi vēl komplicētāka. Skolotāju atalgojums saistās ar jautājumiem par tām „iekšējām rezervēm”, ko izglītības resors paredz izmantot algu palielināšanai. Tai pat laikā, salīdzinot šo precedentu ar citām nozarēm, - vai arī tajās nav pamats vēlreiz pārskatīt un mainīt budžeta struktūru un resursus?

Pēdējo nedēļu budžeta aktualitāšu kontekstā apspriežamie temati ir gan zemnieku iebildes pret valsts budžeta projektu, gan zinātnes nozares pārstāvju protesti par būtisku finansējuma samazinājumu, gan valdības lēmums sabiedrības integrācijas lietu sekretariāta likvidēšanu realizēt kā sekretariāta savienošanu ar bērnu un ģimenes lietu ministriju.

Vienlaikus nevar aizmirst, īpaši gadā pirms pašvaldību vēlēšanām, ka valsts budžets ir arī politiskās cīņas objekts, līdz ar to valsts budžeta apspriešana parlamentā ir arī potenciāla ideju un populisma cīņa.

Visbeidzot, pāri visiem šiem virzieniem, visaptverošais ir makroekonomiskais jautājums par budžeta deficītu kontekstā ar ekonomikas attīstību un sociālajiem riskiem. Gan budžeta deficīta, gan ekonomikas stimulēšanas kontekstā tiek pieminēti Eiropas struktūrfondu resursi un to izmantošanas versijas. Valdība līdz ar budžeta projektu piedāvā arī izmaiņas nodokļu sistēmā un administrēšanā, tomēr atklāts ir jautājums, vai šādi soļi ir pietiekami, un, kontekstā ar premjera paziņojumiem, ka budžeta ienākumu un izdevumu plāni nākamajā gadā būšot nepārtraukti jākoriģē – ciktāl var un vajag noteikt ilgtermiņa plānus un mērķus.

 
Raidījumā piedalīsies visu Saeimas frakciju pārstāvji - deputāti Kārlis Leiškalns (TP), Baiba Rivža (ZZS), Jānis Dukšinskis (LPP/LC), Māris Grīnblats (TB/LNNK), Artis Kampars (JL), Nils Ušakovs (SC), Kārlis Šadurskis (PS), Juris Sokolovskis (PCTVL), kā arī Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle un „Latvija 2030” stratēģijas līdzautors, ekonomists Jānis Ošlejs.



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: