Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 26.04.2024.
 
Latvijas banku sistēmas atšķirība no pasaules finanšu tirgiem ir uzskatāma – šeit daudz gardāks biznesa kumoss bija vietējā tirgus sadale, mazāk aizraujoties ar spēlēm aizrobežu vērtspapīru tirgos. Šobrīd pārsprādzis ir aizrobežu burbulis, taču, ņemot vērā globālo procesu „domino efektu”, laikā, kad abpus okeānam politiķi un centrālās bankas jau realizē ārkārtas pasākumus situācijas stabilizēšanai, Latvijā noderētu skaidrāki optimistiskie un pesimistiskie scenāriji. Baņķieru un valsts amatpersonu, maigi izsakoties, piesardzīgi diplomātiskā izrunāšanās „Kas notiek Latvijā?” debatēs nevairo pārliecību, ka, situācijai mainoties, būs adekvāts „plāns B”.
Linards H.  lh@apollo.lv  12:54  |  09.10.2008.

Smieklīgi klausīties teikto par to, ka "Latvijas banku sistēma ir stabila" (baņķieru teiktais raidījumā 08.10.08). Kā banku sistēma var būt stabila, ja lielākoties bankas pieder ārvalstu bankām, kuras pasaules ekonomikā ir daudz vairāk iesaistītas, neeksistē jau vairs tāda lieta kā "Latvijas bankas". 

HHH    13:28  |  09.10.2008.

Nu, pag, Linard, tik prasti jau arī nav, Latvijass bankas, lai kam pieder, lai cik cieša saikne, tomēr ir atsevišķi patstāvīgi uzņēmumi, un to bilances ar savu iesaistītību Latvijas un pasaules ekonomikā arī ir atsevišķas... 

Hiacinte    14:11  |  09.10.2008.

Atbilde taču izskanēja. Valdība var aizliegt izņemt matesbankām līdzekļus no no meitām, ja rodas tāda nepieciešamība. Bet īsti nesaprotu Domburkunga attieksmi pret diplomātisko izrunāšanos. Ja viņi neizrunātos diplomātiski, tad teiktā efekti varētu pārvērsties par defektiem, labi saprotot, ka publika (vairāk jau žurnālisti) mēdz interpretēt teikto pa savam. Piemēram, Brazovska k-gs teic, ka mūsu portfelis ir vienkāršs kā saimniecības ziepes. Tam varētu sekot raksta virsraksts - Brazovskis apstiprina - mēs esam ziepēs! Un jautrība var sākties!;)) Es saprotu, ka vienmēr ir vēlēšanās raidījumā dzirdēt ko īpaši oriģinālu, citur 10kārt neskandētu utt., bet tad arī jāaicina cita publika, valsts politikas veidotājiem ir jābūt konservatīviem. Arguments - bet, paskat, kā ASV politiķi māk runāt ar tautu, neģeld. Tur šos spīkerus gadiem apmāca un viņiem runas speciāli veseli kolektīvi raksta. Nenoliedzami, ka ir jau vajadzīgs dialogs ar sabiedrību, bet es tomēr kā prioritāti liktu viņu spēju vadīt procesus ne oratormākslu. 

kirsis.a    16:08  |  10.10.2008.

Trešdienas raidījums manī kā ierindas pilsonī bez īpaša kapitāla uzjundīja šādas izjūtas: 1) ticība bankām nevairojās nemaz, jo viss raidījums patiesībā bija priecāšanās, ka štrunts par klientu naudu, mēs paši joprojām pelnīsim pietiekami... 2) par noguldījumiem: man jau ļoti patīk praktiski nelatviskojamais izteiciens par visdrošāko banku šobrīd: "Vse moji deņgi v banke, a banka v ogorode." Tā ka vajag labi padomāt, vai vērts ieguldīt bankā, kur finālā dabūsi maksimums 90% no uzkrātā pēc x-laika (ir jau daudziem pieredze "Baltijas" sakarā)... 3) par kontu slēgšanu un naudas maisu nešanu mājās: tam Finanšu tirgus uzraudzītājam, kurš baidīja ar piemēru, ka kādu pilsoni apzaga uzreiz pēc lielas naudas summas izņemšanas, gribētu pajautāt - cik un kas bankā vēro, ko dara klienti, vai tiešām bieži cilvēks, izņēmis naudu, iet pa ielu un kladzina kā olu izdējusi vista, cik, ko un kurp nes??? Tiklab kā viņa izpļāpāšanās kādam ir pat ļoti iespējama versija, ka informācija noplūdusi no bankas, kur priekšā ir visi dati sīkumos. Un tas, ka informācija no bankām noplūst, ir nopērkama (zinu pat konkrētas bankas konkrētus gadījumus), nav nekāds jaunums... 4) par kredītu pieejamību, maksājumu kavējumiem un problēmu risināšanu: man sanāca lieli smiekli, kad tieši par to raidījumā izvērsās Swedbanka. Nezinu, kā iet tiem, kuriem rodas problēmas ar hipotekāro vai citu lielāku kredītu atmaksu, varu runāt tikai par savu personisko pieredzi ar šo banku. Man ir fiksēto maksājumu karte nu jau bijušajā Hansabankā, no kuras kādā brīdī iztērēju lielāko daļu summas, bet, uzzinot par Kredītreģistra veidošanu un saņemot daudz izdevīgāku kredītu citā bankā, nolēmu šo aizdevumu atmaksāt, karti noslēdzot. Tā kā ienākumu lielākā daļa iet uz to otru banku, tad dažādu maksājumu un saistību segšanai pati ieskaitīju Hansabankā zināmu summu. 2007. gada vienā mēnesī laikam biju aprēķinos kļūdījusies, un tolaik EGO kartes maksājumam pietrūka 0,38-0,39 santīmi. Maksājuma datums bija 25.mēneša datums, bet jau nākamā mēneša 8.datumā manā pastkastē bija draudu vēstule no Creditreform par manu BAISO parādu bankai ar draudiem slēgt pieeju kartei... Tā kā līdz šī gada jūnijam biju lielāko daļu izmantotās summas atmaksājusi, devos uz banku, lai samazinātu šajā kartē pieejamo limitu, tā sacīt - nevar iztērēt naudu, kura nav pieejama. Es pavadīju bankā gandrīz pusotru stundu, kamēr "pielauzu" bankas darbinieces samazināt limitu, jo tik nekaunīgu attieksmi sen nebiju pieredzējusi... 5) par pensiju fondiem: kāpēc man ir tāda "alerģija" pret Swedbanku, bijušo Hansabanku? Tādēļ, ka tās darbinieki, cenšoties piesaistīt klientus pensiju fondu pārvaldīšanai, man atklāti acīs meloja, ka viņu fondi ir vispelnošākie... Uz to brīdi es, VSAA mājas lapā izpētījusi datus, jau pusgadu biju pārgājusi pie cita pārvaldītāja... Un tas bija vēl krietni pirms šī gada jūlijā publicētajiem bēdīgajiem rādītājiem... 

kirsis.a    17:26  |  10.10.2008.

P.S. Atcerējos vēl vienu smieklus raisošu epizodi no raidījuma: kā laikam M.Bičevskis gribēja uzprasīties uz lielu prēmiju par to, ka pašu nekā nedarīšanas dēļ (par ko tomēr saņēma labu algu) esot paglābuši Latvijas bankas no krīzes... 

Linards H.  lh@apollo.lv  13:17  |  13.10.2008.

Nu, ar bažām skatos, ka viena liela banka pēc otras tiek pasaulē nacionalizēta, jo nav spējīga tikt galā. Bankas savā starpā ir ļoti cieši saistītas - ārvalstu personu konti Latvijas bankās arī nav nekāds mazums, plus vēl caur visādiem fondiem un līdzīgām investīciju lietām patiesībā pasaulē eksistē tikai viena milzu banka, kas tagad ir sašūpojusies... 

lapsa    13:10  |  26.10.2008.

>kirsis.a Par SWEDBANK darbinieci un pensiju fondiem. Vajag saprast to, ka SWEDBANK savus rādītājus publicē ilgtermiņā, nevis īstermiņā (kā to dara citur), tālāk- peļņa ir atkarīga no jūsu izvēlētās stratēģijas, noteikti šobrīd pelnoši ir neagresīvie plāni, šie rādītāji arī tiek publicēti, tik vairāk patīk jau tā negatīvā informācija, tur neko darīt. Un plānu izvēlējāties pati. Un jāseko līdzi izmaiņām, jo pensija ir ilglaicīgs pasākums, kur agresīva stratēģija var labi pelnīt ilgtermiņā. Un ja tā būs, ko tad teiksiet? Mums ar pieredzi tā pavāji, jāskatās kā ar krīzēm ir bijis pasaulē. Latvijā pirms 15 gadiem tik vienu desas šķirni varēja dabūt un to pašu pa blatu. Tāda ir mūsu pieredze, ja vēl izlasīsiet... 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: