Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 14.10.2019.
 

Vai Godmanis meloja par sociālā pabalsta paaugstināšanu?

Labklājība, sociālā politika video_f doc

12.09.2008. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 3
10.septembra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” (KNL) premjers Ivars Godmanis („LPP/LC”) un Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis („Jaunais laiks”) viens otru apvainoja melošanā saistībā ar to, vai valdība iepriekš solīja vai nesolīja paaugstināt sociālā nodrošinājuma pabalstu. KNL arhīva materiāli parāda, ka premjers televīzijā ir teicis, ka pabalsts tiks palielināts no 45 līdz 60 latiem. Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja atklāj, ka solījums pabalstu paaugstināt bija viens no iemesliem neatbalstīt pensiju likuma grozījumus referendumā.

„Pietiek melot! Es uzstājos televīzijā – jūs neklausījāties, nebijāt, tā ir jūsu problēma – kur es pilnīgi precīzi pateicu, ko valdība var izdarīt, un tie bija tie soļi, ko es nupat teicu!” „Tas ir, ko Labklājības ministrija teica pirms referenduma. Tagad referendums nav noticis. Tad kas meloja – Labklājības ministrija meloja, jūs melojāt?” Tik asa 10.septembra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” (KNL) izvērtās vārdu pārmaiņa starp I.Godmani un V.Dombrovski saistībā ar lēmumu nākamgad nepaaugstināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu pretēji iepriekš teiktajam.

V.Dombrovskis šodien ir izplatījis atklātu vēstuli I.Godmanim, labklājības ministrei Ivetai Purnei un Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājam Augustam Brigmanim, kur norāda, ka 10.septembra KNL raidījuma laikā I.Godmanis publiski izteica nepamatotu apvainojumu, nosaucot par meliem V.Dombrovska apgalvojumu. Lai izvērtētu, kurš 10.septembra KNL meloja vai kuram bija vairāk argumentu, piedāvājam noskatīties videofragmentu no šī gada februāra KNL debatēm. Iespējams, premjers balstīja savus vārdus uz pēdējās nedēļās teikto, taču, apskatot arhīva materiālus, izrādās, ka I.Godmanis tomēr ir teicis – pabalsts no 45 uz 60 latiem tiks palielināts. Savukārt 10.septembra KNL Godmanis apliecināja, ka pabalsts nākamgad paaugstināts netiks.

Premjera vēstulē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kuras projekts tika atbalstīts 9.septembra valdības sēdē, lasāms, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā straujāka paaugstināšana būtu novērtējama pozitīvi, „ja vien 2009.gada budžetā šim mērķim būs pieejami papildus nepieciešamie valsts budžeta līdzekļi”. Uzsverot, ka ar pabalsta apmēru ir sasaistīti trīs valsts sociālo pabalstu apmēri un sešu sociālās apdrošināšanas sistēmas pakalpojumu apmēri, premjers secina, ka „pat neliels valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra paaugstinājums rada lielus valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta papildu izdevumus”.

Pamatojums – mainās situācija

„Nu, situācija taču mainās!” Godmaņa teikto februāra KNL komentē viņa preses sekretārs Edgars Vaikulis. Viņš skaidro, ka gada sākumā pēdējie zināmie dati par iekšzemes kopprodukta pieaugumu bija ap 10%, kas ir krasi atšķirīgs skaitlis no jaunākā rādītāja. „Vai tad kāds, iepriekš solot algu pielikumus, apzināti meloja? Nē, vienkārši bijām cerējuši uz daudz lielākiem ieņēmumiem,” stāsta E.Vaikulis. Viņš uzsver – vainot premjeru apzinātā melošanā būtu vienkārši nelietība, jo gada sākumā vēlme pacelt pabalsta apmēru tiešām esot bijusi. Raidījumā teiktais domāts tā – apzinoties esošo budžeta situāciju, I.Godmanis pabalsta paaugstināšanu nav solījis.

Lai gan 10.septembra KNL debatēs I.Godmanis lika klausīties tajā, ko saka viņš kā valdības vadītājs, par labklājības sfēru ir atbildīga konkrēta ministre – I.Purne. Arī viņa debatēs februārī apgalvoja, ka ar nākamo gadu „mēs paceļam” pabalsta apmēru. Kad 3.jūlijā Saeima noraidīja pensiju likuma grozījumus, kā rezultātā pēc tam notika tautas nobalsošana, I.Purne debatēs sacīja, ka ir plānots palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru no 45 uz 60 latiem, līdz ar to palielināsies arī visu veidu pensiju minimālais apmērs. Arī ministrei jāatbild par saviem vārdiem un jāuzņemas atbildība par solījuma neizpildi. Var piesaukt ekonomikas bremzēšanos un „taupības” budžetu, bet solījumiem nav pāris nedēļu vai mēnešu noilguma, un tāpat šie solījumi netika doti ar atrunu – tie tiks pildīti tikai pie strauja iekšzemes kopprodukta kāpuma.

Solījums bija arguments neatbalstīt referenduma grozījumus

No sociālā nodrošinājuma pabalsta ir atkarīgs gan minimālais vecuma pensijas apmērs, gan citi sociālās palīdzības veidi. Piemēram, ar pabalsta lielumu saistītas arī invaliditātes pensijas, kas ir mazākas nekā vecuma pensijas – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka jūlijā vidējais vecuma pensijas apmērs bija 144 lati, bet invaliditātes pensijas apmērs 103 lati. Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis uzskata, ka situācija ar invalīdu materiālo nodrošinājumu ir graujoša, jo cilvēki nevar iziet no mājas, normāli paēst vai no nopirkt zāles. „Dzīvot vienam ar 45 latiem nav iespējams,” KNL stāsta invalīds Dmitrijs, kas septembrī ir sācis strādāt, bet iepriekš dzīvošanai saņēma pabalstu 45 latu apmērā, nevis invaliditātes pensiju, jo viņš saslima universitātē un viņam nebija vajadzīgā darba stāža invaliditātes pensijas saņemšanai. Dmitrijs dzīvo ar vecākiem un skaidro – ja dzīvotu viens, 45 lati aizietu tikai pārtikai, un arī tad pietiktu „tikai putrām”, bet esot jāpērk arī dārgas zāles. Vaicāts, vai kaut ko atrisinātu 15 latu pielikums, viņš atbild retoriski: „Bet kā jūs domājat?”

Pēdējā Jaungada uzrunā premjers teica: „Es droši varu teikt – valsts maksimāli rūpēsies par trim sabiedrības grupām: bērniem, pensionāriem, invalīdiem. Punkts. Tur nav diskusiju.” „Invalīdi ir tā grupa, kam tas ir viskritiskāk,” atzīst Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aina Verze, gan uzsverot, ka pabalsta paaugstināšana ir būtiska vairākām iedzīvotāju grupām. Viņa uzskata, ka federācijai „bija viss pamats domāt”, ka pabalsts tiks palielināts, un tagad, ja valdība lēmumu nemainīs, tiks rīkota operatīva Vislatvijas pensionāru sanāksme, kurā tiks pieprasīts to mainīt. „Mēs nedrīkstam uz šo cilvēku rēķina stabilizēt budžetu, tas nav pieņemami!” saka A.Verze. Kad augustā notika referendums par pensiju likuma grozījumiem, federācija tos neatbalstīja. A.Verze stāsta, ka solījums paaugstināt pabalstu „bija viens no pamatojumiem, kāpēc neatbalstīt referenduma grozījumus”.


Video: „Sabiedrība citai politikai” priekšsēdētājs Gatis Kokins aizrāda valdības pārstāvjiem, ka ir atcelts lēmums palielināt sociālā nodrošinājuma pabalstu. Arī Eiropas parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis norāda, ka pirms referenduma valdība publiski ziņoja, ka grozījumi neļaus pabalstu paaugstināt, bet premjers Ivars Godmanis apgalvo, ka valdība nemeloja tāpēc, ka valdības vadītājs ir viņš un viņš televīzijā minēja citus soļus, ko varēs īstenot. Bet Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis aicina V.Dombrovski rakstveidā iesniegt dokumentus, ar kuriem frakcija ļoti rūpīgi iepazīsies. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 10.09.2008.)

Video: Premjers Ivars Godmanis uzskaita darbus, kas tiks veikti pensionāru stāvokļa uzlabošanai, tai skaitā apgalvo, ka valdība palielinās sociālā nodrošinājuma pabalstu no 45 uz 60 latiem. Arī labklājības ministre Iveta Purne stāsta, ka no nākamā gada pabalsta apmērs tiks pacelts. (Fragmenti no „Kas notiek Latvijā?”, 13.02.2008. un 27.02.2008.)

Ministru prezidenta atbildes projekts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai

EP deputāta Dombrovska atklāta vēstule Godmanim, Purnei un Brigmanim



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: