Cik lielas būs minimālās pensijas, ja grozījumi referendumā tiks pieņemti?
Vai sociālā nodrošinājuma pabalsts tiks palielināts līdz 60 latiem?
Uz cik lielu pensionāru skaitu izmaiņas attieksies, ja grozījumi tiks pieņemti?
Vai grozījumi ir taisnīgi un negraus pensiju sistēmu?
Cik ilgi grozījumu pieņemšanas gadījumā pensijas būs lielākas?
Cik daudz budžeta līdzekļu prasīs dažādu scenāriju īstenošanās?
Vai referendums varētu sagraut valsts budžetu?
Vai grozījumu pieņemšana mudinās cilvēkus nemaksāt nodokļus par visu atalgojumu?
Kas notiks ar lielajām pensijām, ja budžetā trūks līdzekļu?
Vai valdība šogad jau ir izdarījusi pietiekami daudz pensionāru situācijas uzlabošanai?

Cik lielas būs minimālās pensijas, ja grozījumi referendumā tiks pieņemti?

To šobrīd nemaz nevar pateikt, jo vecuma pensijas minimālais apmērs ir saistīts ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram atkarībā no darba stāža ir piemēroti dažādi koeficienti – tieši šos koeficientus referendumā būs iespēja izmainīt. Šobrīd, kad pabalsts ir 45 latus liels, minimālās pensijas lielums atkarībā no darba stāža ir 49,5 līdz 76,5 lati. Labklājības ministrija (LM) un valdošās koalīcijas pārstāvji laika gaitā ir pauduši pretrunīgu informāciju par to, vai pabalsts nākamgad tiks vai netiks palielināts līdz 60 latiem. Taču tas būtiski ietekmētu minimālo pensijas apmēru, ja grozījumi referendumā tiktu pieņemti. Ja grozījumi stātos spēkā, bet pabalsts paliktu 45 latus liels, pensijas minimālais apmērs atkarībā no stāža būtu 135 līdz 202,5 lati. Ja pabalsts pieaugtu līdz 60 latiem, pensijas minimālais apmērs būtu 180 līdz 270 lati.

Vai sociālā nodrošinājuma pabalsts tiks palielināts līdz 60 latiem?

PRET. Šī gada 27.februāra debatēs KNL labklājības ministre Iveta Purne sacīja, ka sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru ar nākamo gadu „mēs paceļam”, tāpat 60 latu pabalsts tika izmantots, kad LM aprēķināja, ka grozījumu pieņemšanas gadījumā no budžeta būs nepieciešami papildus apmēram 460 miljoni latu, un draudēja iedzīvotājiem ar sagrautu budžetu. Citkārt referenduma kritiķi atkal ir pauduši uzskatu, ka grozījumu pieņemšanas gadījumā pabalstu palielināt nevarēs atļauties, līdz ar to cietīs invalīdi un citas sociāli aizsargājamas grupas, kuru saņemto līdzekļu apjoms arī ir saistīts ar pabalstu.

Šajā pirmdienā intervijā „Latvijas Radio 1” ministre, uzskaitot sasniegumus, stāstīja: „Un, protams, ka mēs plānojam paaugstināt šo valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.” Taču tai pašā intervijā I.Purne arī paziņoja, ka referendums savu „aktualitāti” esot zaudējis, pamatodama apgalvojumu tādējādi, ka valdība ir panākusi to, lai pensijas nākamā gada sākumā būtu aptuveni tikpat lielas kā tad, ja tiktu pieņemti referenduma grozījumi. Tā tas ir tikai tad, ja rēķina, ka grozījumu pieņemšanas gadījumā pabalsts tomēr paliek 45 latus liels. Tā kā lēmums par pabalsta palielināšanu pieņemts nav, šobrīd nevar zināt, kas ar to nākamgad notiks. Taču, mēnešiem ilgi sekojot līdzi informācijai, rodas iespaids, ka valdošās koalīcijas pārstāvji informāciju par pabalsta paaugstināšanu vai nepaaugstināšanu izmanto tā, kā tai brīdī ir visizdevīgāk.

PAR. „Sabiedrība citai politikai” (SCP) valdes loceklis Aigars Štokenbergs februāra debatēs KNL uzsvēra, ka jebkurai minimālajai pensijai ir jābūt iztikas minimuma līmenī un, ja tas tā nav, tad politiķi var pastāstīt vienīgi to, ka uzskata – viņi vispār nav pelnījuši dzīvot. Taču tai pašā raidījumā viņš arī aizrādīja LM pārstāvim, ka tas savos aprēķinos bija izmantojis 60 latu lielu sociālā nodrošinājuma pabalstu. Bet, ja pabalsts paliktu pašreizējo 45 latu apjomā, tad pēc referenduma pat cilvēki ar 30 gadu darba stāžu saņemtu mazāk par iztikas minimumu, kas jūlijā sasniedza 161,91 latu. Protams, ne jau no SCP šobrīd ir atkarīgs, vai pabalsts tiks vai netiks palielināts, taču var vērtēt, cik godprātīgi organizācija rīkojas, saistot referenduma grozījumus ar iztikas minimumu, ar ko tam tiešas saistības nav, un nestāstot iedzīvotājiem, ka var būt arī tā – referendumā nobalso, bet daļa pensiju iztikas minimumu nesasniedz šā kā tā.

Uz cik lielu pensionāru skaitu izmaiņas attieksies, ja grozījumi tiks pieņemti?

PRET. „Šie konkrētie grozījumi skar ļoti ierobežotu pensionāru skaitu – tātad mēs runājam par tiem pensionāriem, kuri saņem minimālās pensijas,” I.Purne sacīja pirmdienas intervijā „Latvijas Radio 1”. Viņa arī skaidroja, ka pašreiz minimālās pensijas saņem tiešām ierobežots cilvēku skaits, proti, apmēram 25 000 cilvēku. Šie vārdi iedzīvotājus varētu maldināt. Likuma grozījumos nav runa par minimālo pensiju saņēmējiem, runa ir par pensijas minimālo apmēru, līdz ar to patiesībai neatbilst apgalvojums, ka grozījumi skars tikai tos pensionārus, kas saņem minimālās pensijas. Piemēram, ja pensionārs ar 45 gadu darba stāžu šobrīd saņem 150 latus, viņš nesaņem minimālo pensiju, bet tādā gadījumā, ja referenduma grozījumi tiks pieņemti, viņa pensija būs mazāka par likumā noteikto minimālo apmēru, rezultātā šī cilvēka pensija pieaugs un arī viņu varēs skaitīt pie minimālo pensiju saņēmējiem. LM atzinumā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai pati informē – ja grozījumi stātos spēkā un sociālā nodrošinājuma pabalsts tiktu palielināts līdz 60 latiem, tas skartu 98% vecuma pensionāru, nevis „ļoti ierobežotu pensionāru skaitu”.

Vai grozījumi ir taisnīgi un negraus pensiju sistēmu?

PRET. Būtisks pārmetums, ko referenduma grozījumu pretinieki ir pārmetuši atbalstītājiem, saistās ar vecuma pensionāru un citu sociāli aizsargājamo grupu dalīšanu. 30.aprīļa KNL debatēs Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča norādīja, ka grozījumi palielinās pensijas apmēru tikai vecuma pensiju saņēmējiem, bet ne cilvēkiem, kuri saņem invaliditātes pensiju, apgādnieka zaudējuma pensiju vai izdienas pensiju, un šāda kritika grozījumiem izskan joprojām. A.Štokenbergs KNL solīja, ka iešana talkā invalīdiem būs nākamais, ko SCP darīs, taču norādīja arī uz to, ka palīdzēšana citām sociālajām grupām prasītu ļoti nelielus līdzekļus, salīdzinot ar simtiem miljonu, kas vajadzīgi vecuma pensiju paaugstināšanai. Jāpiebilst arī, ka tad, kad valdošajai koalīcijai traucēja kāda lieluma sasaiste ar sociālā nodrošinājuma pabalstu, tā šo sasaisti vienkārši likvidēja – šajā pavasarī tika indeksētas nevis tās pensijas, kas nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kā tas bija ierasts, bet gan konkrētus 150 latus. Ja tas būtu vajadzīgs, nebūtu neiespējami no pabalsta lieluma atsaistīt arī invaliditātes un cita veida pensijas. Iepriekšminēto iemeslu dēļ aicinājums nebalsot „par” invalīdu un citu sabiedrības grupu dēļ šķiet nedaudz demagoģisks.

PAR. Kā jau minēts, referenduma grozījumi gadījumā, ja sociālā nodrošinājuma pabalsts tiktu palielināts līdz 60 latiem, skartu 98% vecuma pensionāru. Ir pamats apšaubīt, vai tāda pensiju sistēma, kurā 98% pensionāru saņem minimālās pensijas, ir uzskatāma par normālu un labu. Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aina Verze februāra KNL grozījumus kritizēja arī par to, ka „tiek nolīdzināti” cilvēki ar atšķirīgām profesijām un atšķirīgu nodokļos samaksāto naudu – ar 40 darba gadu stāžu vienādu minimālo pensiju saņemtu gan profesors, gan sētnieks. A.Štokenbergs diskusijā atzina, ka viņu priekšlikums nav „perfekts”, un uzsvēra, ka līdz nākamā gada janvārim ir vēl 10 mēnešu laika, lai „uztaisītu vienu normālu likumu”. Šeit rodas jautājums – vai valstiski noskaņota organizācija, kas apzinās, ka konkrēts grozījumu projekts ir pamatoti kritizējams, neveltītu laiku tā pārstrādāšanai un tikai pēc tam neaicinātu iedzīvotājus par to balsot? SCP „pieslēdzās” jau esošai parakstu vākšanai, nevis pati izstrādāja pārdomātus pensiju likuma grozījumus. Vai tas neliecina par gatavību spēlēties arī ar valsts pensiju sistēmu politiskās popularitātes iegūšanas nolūkā?

Cik ilgi grozījumu pieņemšanas gadījumā pensijas būs lielākas?

PRET. Tā kā gan šobrīd spēkā esošajā likuma „Par valsts pensijām” redakcijā, gan arī grozījumu redakcijā ir noteikts vecuma pensijas minimālais apmērs līdz 2009.gada 31.decembrim, grozījumu kritiķi ir publiski izteikušies, ka lielās pensijas pensionāri saņems tikai vienu gadu. Apvienojumā ar draudiem par sagrautu budžetu tas varētu atturēt potenciālus referenduma dalībniekus no balsošanas „par”. Vēl 11.augusta žurnāla „Nedēļa” numurā Dzintars Jaundžeikars, partijas „LPP/LC” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks, norādīja – tie, kas neredz, ka grozījumi būtībā uz vienu gadu palielina pensijas, pēc dzīrēm var atmosties ar lielām paģirām. LM atzinumā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai gan raksta, ka tik augsti minimālie vecuma pensiju apmēri tiem pensionāriem, kuri pensionējušies līdz 2009.gada beigām, būs jāgarantē. Tas nozīmē, ka mazākas pensijas teorētiski varētu sākt piešķirt tikai tiem cilvēkiem, kas pensionēsies, sākot ar 2010.gadu. Tātad tiem pensionāriem, kuri ir pensionējušies līdz 96.gadam un kuriem šobrīd ir ļoti mazas pensijas, nav pamata uztraukties par to, ka tās tiks palielinātas tikai uz gadu. Līdz ar to nav saprotams, kāpēc valdošās koalīcijas pārstāvji pauduši pretrunīgu informāciju par šo jautājumu – vai iemesls ir bijis nezināšana vai kāds cits.

PAR. A.Štokenbergs ir sacījis – grūti iedomāties, ka jebkura nākamā Saeima, apspriežot pensiju likumu, varētu atteikties no prasības par cilvēka cienīgu pensiju („Latvijas Avīze”, 18.aprīlis). Savukārt cits SCP pārstāvis Gatis Kokins ir norādījis – ja notiks referendums, ultralabējiem politiķiem būs ļoti grūti pieņemt likumus, kuru rezultātā pensijas būtu mazākas („Diena”, 23.aprīlis). „Grūti iedomāties” un „būs ļoti grūti” gan nav pietiekami spēcīgi argumenti, lai SCP garantētu, ka grozījumu pieņemšanas gadījumā augstākas pensijas saņems arī, piemēram, tie cilvēki, kas pensionēsies 2010.gadā. SCP saprot, ka var notikt arī citādi, un tomēr viņi to necenšas izskaidrot iedzīvotājiem, kurus aicina referendumā balsot „par”.

Cik daudz budžeta līdzekļu prasīs dažādu scenāriju īstenošanās?

PRET. Februāra KNL debatēs LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks skaidroja – ja sociālā nodrošinājuma pabalsts tiek palielināts līdz 60 latiem, referenduma grozījumi budžetam papildus izmaksātu 461 miljonu latu – ievērojamā naudas summa referenduma pretinieku teiktajā kļuva par vienu no būtiskākajiem argumentiem balsot „pret”, jo citādi tiktu grauts budžets. Turpmākajos mēnešos gan pati LM virzīja dažādus pasākumus, kas uzlabotu pensionāru situāciju. Šobrīd tiek ziņots, ka visu LM iecerēto pasākumu īstenošanai (arī pabalsta palielināšanai līdz 60 latiem) nākamgad būtu vajadzīgi papildus 170 miljoni latu, kas arī nav maza summa. Savukārt tādā gadījumā, ja referendumā grozījumi tiek atbalstīti, LM aprēķinos pieņem, ka pabalsts tomēr paliks 45 latus liels, un tad, lai īstenotu visus pārējos LM iecerētos pasākumus, kā arī izpildītu referenduma grozījumus, kopā būtu vajadzīgi papildus 214 miljoni latu. Līdz ar to šobrīd, kad referendums būs jau pēc dažām dienām, kā arguments „pret” vairs netiek izmantotas milzīgas grozījumu izmaksas, ar ko kritiķi balsotājus centās pārliecināt daudzu mēnešu garumā.

PAR. Aprīļa KNL A.Štokenbergs nosauca grozījumu īstenošanai nepieciešamās papildus summas gan pie pabalsta 45 latu lielumā, gan 60 latu lielumā. SCP publiski nav iestājusies par to, ka pabalsts nākamgad noteikti būtu jāpalielina, kas referenduma grozījumu pieņemšanas gadījumā izmaksātu vairākus simtus miljonu latu. Taču, ja pabalsts paliktu 45 latu liels, visas pensijas nesasniegtu iztikas minimumu, par ko SCP ir daudz runājusi.

Vai referendums varētu sagraut valsts budžetu?

PRET. Augstāk jau aprakstīts, kā mainījušās LM aprēķinātās naudas summas. Un ir jāvaicā, cik korekti iepriekš bija pārmest referenduma atbalstītājiem budžeta graušanu, ja tagad iznāk, ka pati LM, īstenojot pensiju palielināšanas pasākumus, ir gatava iztērēt 170 miljonus, bet grozījumu pieņemšanas gadījumā tie būtu 214 miljoni latu, tātad salīdzināma summa. Tāpat referenduma pretinieki, runājot par budžeta graušanu, ir ignorējuši SCP priekšlikumu papildus līdzekļus ņemt nevis no speciālā budžeta, bet gan pamatbudžeta. Un pieminēšanas vērts ir arī finanšu ministra Ata Slaktera teiktais februāra KNL debatēs, kad Saeima grasījās paaugstināt slieksni, līdz kuram aprīlī indeksē pensijas. Viņš sacīja, ka „nekādi tādi pārāk lieli citi soļi nav iespējami” un patiesībā arī šis palielinājums esot valdības labas gribas žests, kad tā atļaujas to, ko nedrīkstētu atļauties. Un tomēr šogad ir veikti papildus pasākumi pensionāru situācijas uzlabošanai, un tādi ir paredzēti arī nākamgad, kad ekonomikas bremzēšanās apstākļos LM prasīs papildus 170 miljonus latu. Var tikai minēt, vai šai aktīvajai rīcībai ir kāds sakars ar referenduma notikšanu, taču iedzīvotājiem ir pamats vērtēt – ja finanšu ministrs apgalvo, ka papildus soļi nav iespējami, bet pēc tam tomēr tiek atrastas iespējas tos īstenot, kas to lai zina, vai kaut kur nav kādas „rezerves” pensiju vēl lielākai paaugstināšanai.

PAR. A.Štokenbergs KNL debatēs ir uzsvēris, ka nepieciešamo naudu piedāvā iegūt, palielinot ieņēmumus pamatbudžetā. Aprīļa KNL viņš galvenos SCP priekšlikumus uzskaitīja konkrētāk – likvidēt izšķērdību valsts pārvaldē, samazināt nodokļus un izskaust aplokšņu algas. Šobrīd publikai ir pieejams SCP „Latvijas ekonomikas stabilizācijas plāns”, taču dažādas tajā ierakstītās lietas prasās rūpīgi izvērtējamas. SCP piedāvā no 25% uz 20% samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Valdošās partijas šo nodokli pirms šīs Saeimas vēlēšanām solīja samazināt līdz 15%, tai skaitā Tautas partija, kuras biedrs bija A.Štokenbergs. Tomēr vēlēšanas pagāja, un nodoklis joprojām ir 25% augsts, kas tiek pamatots ar ekonomisko situāciju.

SCP piedāvā, piemēram ierēdņu un valsts iestādēs strādājošo skaita samazināšanu administratīvā kārtā par 15%, turklāt trīs mēnešu laikā. Eksperti, tai skaitā valsts kontroliere Inguna Sudraba, ir kritizējuši jau 5% mehānisku „griešanu”, bet diez vai trīs mēnešu laikā ir iespējams rūpīgi izvērtēt katru valsts pārvaldes štata vietu un izlemt, kurās iestādēs atlaižami cik un kuri darbinieki. Diezgan drastiski SCP vēlas samazināt arī ministriju skaitu – no 18 pāriet uz 11. Ja skaits tiktu samazināts tik būtiski, varētu rasties risks, ka vismaz sākuma periodā, kamēr visi iestrādātos jaunajā sistēmā, valsts pārvaldē strādājošie paveiktu mazāk nekā šobrīd, kas ekonomikas bremzēšanās laikā varētu būt īpaši bīstami.

SCP ir arī izstrādājusi antiaplokšņu algu (AAA) likumu, kas paredz – ja darbinieks par darba devēju sniedz tādu informāciju, kas ir pietiekama, lai darba devēju varētu saukt pie atbildības par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, šim informācijas sniedzējam pienākas atlīdzība 5000 latu apmērā. Vai šāda likuma pieņemšana sabiedrībai radītu vairāk laba vai slikta, katrs var spriest pats, taču ir vērts pievērst uzmanību arī SCP aprēķiniem par nesamaksāto nodokļu apjomu. Gada laikā nedeklarēto algu apjoms ir rēķināts pēc trim dažādām metodēm, un ir iegūti trīs atšķirīgi rezultāti, no kuriem lielākais ir par 38 % lielāks nekā mazākais, kas arī liecina par to, cik šādi aprēķini var būt precīzi un atbilst patiesībai. Var arī apšaubīt, vai situācijā, kad ekonomika stāv uz recesijas sliekšņa, varam būt pārliecināti, ka nodokļu samazināšana tiešām palielinās ieņēmumus.

Vai grozījumu pieņemšana mudinās cilvēkus nemaksāt nodokļus par visu atalgojumu?

PRET. Grozījumu kritiķi ir izteikuši bažas, ka cilvēki grozījumu pieņemšanas gadījumā vairs nebūtu motivēti maksāt nodokļus par visu atalgojumu, jo valsts viņiem vienkārši garantētu augstāku pensiju par to, ko viņi paši varētu nopelnīt. LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece aprīļa KNL debatēs uzsvēra, ka, maksājot iemaksas no vidējās algas, vidējā jaunpiešķirtā pensija ir 177 lati, turklāt no 96.gada viena ceturtdaļa strādājošo konstanti maksājot nodokļus no minimālās algas. Taču ir jāņem vērā, ka, ja netiks paaugstināts sociālā nodrošinājuma pabalsts, minimālā pensija tomēr varētu būt zemāka nekā paša nopelnītā, līdz ar to motivācija saglabātos. Piemēram, ja pabalsts būtu 60 lati, minimālā pensija cilvēkam ar 40 gadu darba stāžu būtu 240 lati, bet pie 45 latus liela pabalsta tā būtu mazāka – 180 lati. Turklāt šāda apjoma minimālā pensija diez vai varētu apmierināt šodienas jauniešus, kam līdz pensijai vēl ilgi jāstrādā. Visticamāk, pēc vairākiem desmitiem gadu ievērojami lielākas būs gan algas, gan cenas.

PAR. Tiem cilvēkiem, kas pensionēsies samērā drīz un nesaņem augstu atalgojumu, patiešām varētu būt tā, ka pašu nopelnītā pensija ir mazāka par valsts garantēto. SCP savos aprēķinos nav parādījusi, ka tā ir ņēmusi vērā ietekmi, ko uz speciālā budžeta ieņēmumiem varētu atstāt šis faktors.

Kas notiks ar lielajām pensijām, ja budžetā trūks līdzekļu?

PRET. LM ir paudusi, ka tad, ja pāris gados tiktu iztērēts speciālā budžeta uzkrājums, risinājumi līdzekļu iegūšanai varētu būt, piemēram, pensionēšanās vecuma strauja celšana un nodokļu paaugstināšana. A.Barča redz vēl kādu varbūtējo rīcības scenāriju – jauna pensiju likuma pieņemšanu, kas atbilstoši budžeta iespējām vienādotu visu pensiju lielumu („Diena”, 19. Aprīlis). Taču LM speciālists I.Alliks ir uzsvēris tiesiskās paļāvības principu, kas neļautu pēc 2009.gada beigām pensionāriem, kuru pensijas grozījumu rezultātā būtu pieaugušas, tās atkal samazināt („Diena”, 19. Aprīlis). Tad vai budžeta līdzekļu trūkuma gadījumā tiesiskās paļāvības princips vairs nedarbotos un visiem pensionāriem pensijas varētu brīvi samazināt? Jāpiebilst arī, ka, brīdinot potenciālos balsotājus par visu pensiju iespējamu samazināšanu, referenduma kritiķi atkal nerunā par iespējām, ka līdzekļu trūkumu speciālajā budžetā varētu kompensēt ar papildus pamatbudžeta ieņēmumiem, kā to piedāvā SCP.

Vai valdība šogad jau ir izdarījusi pietiekami daudz pensionāru situācijas uzlabošanai?

PRET. LM plašsaziņas līdzekļos uzskaita virkni pasākumu, kas panākti pensiju palielināšanai, lai pārliecinātu iedzīvotājus, ka nav nepieciešams referendumā balsot „par”. Nevar noliegt, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, izdarīts ir vairāk. Par izdarīto varat lasīt ministrijas mājaslapā, taču ir arī lietas, ko izdarīt šobrīd nav izdevies. A.Verze februāra KNL atklāja pensionāru prasību – tā kā palielināto piemaksu par darba stāžu līdz 96.gadam sāka maksāt tikai no jūnija, valstij jāsamaksā pensionāriem arī pirmajos piecos gada mēnešos nesamaksātā summa. Šis „valdības parāds” pensionāriem arvien nav segts. Labklājības ministre arī vēlējās panākt, ka no nākamā gada piemaksa būtu vienu latu liela. Februārī I.Purne KNL skaidroja, ka patiešām iestājas par latu un neatkāpsies no sava, tomēr šobrīd ir pieņemts, ka piemaksa būs 70 santīmus liela.

PAR. Var jau apgalvot, ka ar LM īstenotajiem pasākumiem nav gana, taču, tā kā SCP nevar panākt, ka sociālā nodrošinājuma pabalsts tiek paaugstināts līdz 60 latiem, viņi arī nevar garantēt, ka referenduma grozījumu pieņemšanas gadījumā pensionāri saņems ievērojami augstākas pensijas par tām, ko šobrīd sola LM. Neviens taču neliedza izstrādāt citādus pensiju likuma grozījumus – piemēram, tādus, kur nebūtu sasaistes ar pabalstu, bet gan iztikas minimumu vai vidējo algu valstī.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””

LM īstenotie pasākumi pensionāru situācijas uzlabošanai

LM atzinums Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai

SCP „Latvijas ekonomikas stabilizācijas plāns”