Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 13.12.2024.
 

Loskutova atbildība - bez lietussargiem, ar jocīgām lietām?

Korupcija, KNAB

19.06.2008. Jānis Domburs  A A A Komentāri: 4
Uz masu protestiem ne ar, ne bez lietussargiem, neviens neaicina. Kategoriski par Alekseja Loskutova atbrīvošanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata ir tikai valdošās koalīcijas politiķi. Kategorisks nav ģenerālprokurors, kurš gan ir līdzautors negatīvajam atzinumam par KNAB priekšnieka neatbilstību amatam. Opozīcija piesauc piemērus, kad citi likumpārkāpēji vai nelikumības savā pakļautībā pieļāvuši vadītāji paliek amatos. Tikmēr skaidrības nav ne par naudas pazušanas motīviem, ne par iespējamo KNAB darba vājināšanu pēc iespējamās priekšnieka maiņas. Tāds ir īss kopsavilkums vakarvakara debatēm „Kas notiek Latvijā?”. Līdz ar to argumentu pretrunīgums par Loskutova atbrīvošanas pamatotību un mērķi saglabājas arī pēc ģenerālprokurora komisijas atzinuma un valdības lēmuma.

Attiecībā uz pārkāpumiem komisijas atzinums ir konkrēts – no pērngada Valsts kontroles un ģenerālprokurora pārbaudēm secinājumi nav izdarīti, auditi atlikti, iekšējo kontroles sistēmu varēja izveidot, tās neizveidošana un naudas pazušana kā bezdarbības sekas kvalificējama kā trīs likumu pārkāpumi. Tieši definēts, ka Loskutova darbība varētu novērst naudas zagšanu, gan nav, bet, protams, runa ir par to, ka stingrāka kontrole varētu radīt situāciju, kurā zagt neuzdrošinātos.

Līdzās viena konkrētā notikuma vērtēšanai, gan politiķi, gan nepolitiķi, gan nu jau arī ģenerālprokurors akcentē, ka, ja spriež par atbilstību amatam, varētu un vajadzētu vērtēt visu KNAB priekšnieka darbu. Skaidra definējuma likumā par šo tēmu nav – var interpretēt, ka neatbilstībai iemesls var būt viens skandāls, bet var pieņemt, ka neatbilstība jāvērtē plašākā kontekstā.

Par pašu naudas pazušanu vai zagšanu arī arvien vēl nav skaidrības – ja pazudusī nauda bijusi fiksēta kā lietiskie pierādījumi nevis tikai kā summas, bet kā banknotes ar konkrētiem numuriem, tās piesavināšanās un izmantošana būtu absurda, jo pēc laika seifā atgrieztos tāda pati naudas summa, bet jau citas banknotes. Izmantot šo naudu, saglabājot konkrētas banknotes, arī ir visnotaļ apgrūtinoši. Gribot negribot šīs pretrunas vedina atgriezties pie provokāciju versijām. Lai gan arī tām nav apstiprinošu argumentu.

Tomēr, runājot par Saeimas lemšanu un atbildību, naudas pazušanā konstatētais jocīgo lietu saraksts, kā vakar izteicās ģenerālprokurors, gan ir faktors, kas būtu jāņem vērā. Uz visa minētā fona atbrīvošana no amata kā soda mērs jau ir ļoti strīdīgs. Tiesa gan, citu bezatbildības piemēru piesaukšana arī ir vērtējama kritiski – tas jau šajā gadījumā nemaina notikušo, un būtu demagoģiski mazināt atbildību viena pārkāpumam, izmantojot citus, pavisam atšķirīgus. Tomēr, pirms pabeigta kriminālizmeklēšana par notikušo KNAB, kas var skaidrāk atklāt motīvus un iemeslus notikušajam, politiķu lemšanai nav pilnvērtīga pamatojuma. Būtisks aspekts šī brīža situācijā un šai koalīcijai ir arī sabiedrības uzticības faktors – jāatceras tomēr, ka sabiedrības uzticības kredītu šai pašai koalīcijai iztukšoja tieši apšaubāmā lemšana par Loskutovu pērngada rudenī.



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: