Labdien! Paldies cien. Kristīnei Krūmiņai par uzdrīkstēšanos un lietas padziļināto analīzi! Valsts institūcijas gan daudzos citos gadījumos, gan arī šajā konkrētajā gadījumā - Satversmes tiesa interpretējot likumdošanas normas, manuprāt, ir rīkojusies pēc jau pieminētā profesora V.Sinaiska principa par normu interpretāciju un pielietošanu "pašmērķu" labad. Nedomāju, ka robežlīguma leģimitātes pierādīšana bija Satversmes tiesas pašmērķis, bet drīzāk tas bija "mērķis" uz kuru bija jānonāk, jo Saeima un MK jau bija nodedzinājuši visus atkāpšanās tiltus. Ar "mērķi" es saprotu informācijas telpā pieminēto "...A.Kalvīša valdības steigu pabeigt Latvijas-Krievijas robežlīguma ratifikācijas procesu un apmainīties ar līguma ratifikācijas rakstiem...". Ņemot vērā augstāk pieminēto un izskatot ST tiesneses Kristīnes Krūmiņas atsevišķās domas, varu tikai secināt, ka Satversmes tiesas spriedums attiecībā uz Robežlīgumu ar Krieviju pēc formas un satura citādāks nemaz arī nevarēja būt! Ar cieņu, Zigurds Tomiņš