Ēnu ekonomika kā Latvijas tautsaimniecības problemātika un valsts budžeta ieņēmumu palielināšanas avots nu jau tiek daudzināta gadiem ilgi, attiecībā uz šāgada budžetu jau aktīvi rēķinot budžetā papildus iekasējamos miljonus . Kopš pērngada ir spēkā valdības akceptēts ēnu ekonomikas plāns daudzu desmitu punktu apjomā, par lielu daļu no kuriem jau tiek publiski vēstīts, ka tie izpildīti. Tomēr arvien ir pamats šaubām, ciktāl šajā jomā faktiski ir notikušas būtiskas izmaiņas un ciktāl apkarošanas pasākumi atbilst problemātikai un izvirzītajiem mērķiem.

Ēnu ekonomika ir sadalāma vairākos segmentos – sākot no legālas darbības, tikai izvairoties no nodokļu nomaksas, līdz kriminālām aktivitātēm. Abu virzienu mērogus vismaz sadzīviski ļauj nojaust publiskā patēriņa apjomi, ko grūti samērot ar statistiķu fiksēto atalgojuma līmeni valstī.
VID regulāri ziņo par kārtējām aktivitātēm uz robežas vai iekšzemē kontrabandas sakarā  un nodokļu krāpšanas sakarā, taču pat finanšu ministrs publiski atzīst, ka, piemēram, akcīzes nodokļa iekasēšanā rezultāti ir nepietiekami. „Aplokšņu algu” apkarošanā daudzkārt izskanējušas atsauces uz VID līgumiem ar nozaru asociācijām, tomēr tik skaļi neizskan ziņas par būtiskiem rezultātiem, turklāt līgumi nav ne tuvu ar visām lielākajām organizācijām.
Finanšu ministrijas pēdējos mēnešos sagatavotie un valdībā akceptētie projekti par fizisko personu sākumdeklarēšanos un uzņēmumu nodokļu parādu amnestiju izraisījuši visnotaļ pretrunīgas atsauksmes. Taču trūkst arī alternatīvu risinājumu.

Šodien notiekošās Finanšu ministrijas un Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotās konferences nosaukums ir „ Ēnu ekonomika Latvijā: kā iedegt gaismu?”. Šāds jautājums rada pamatu arī pieņēmumam, ka pašreiz vēl arvien „ēnā” ir situācija ne tikai ar apkarošanas procesu, bet arī ar saprašanu par to, ko vispār īsti apkarot. Piemēram, ņemot vērā ēnu ekonomikas apjomu aplēses amplitūdā no pārdesmit līdz turpat četrdesmit procentiem no iekšzemes kopprodukta. Līdz ar to arī jautājums par pelēkās ekonomikas struktūru un īpatnībām. Par cēloņiem un sekām, mērķiem un līdzekļiem – šīvakara debates.

Raidījumā piedalīties aicināti: finanšu ministrs, VID vadība, vairāku organizāciju un nozaru asociāciju pārstāvji un ekonomikas analītīķi.
Raidījuma sākums plkst.21.20 LTV 1.kanālā, e-pasts skatītāju viedokļiem un jautājumiem – knl@knl.lv