Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 26.05.2018.
 

Kā „apgūt” budžetu: tehnika „pēc iespējām” un ārpakalpojumi

Valsts budžets`2011 video_f grafiks doc

02.05.2011. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 1
Ar šo rakstu noslēdzas „Kas notiek Latvijā?” rakstu sērija ar analīzi par straujo valsts budžeta izdevumu pieaugumu vai līdzekļu „apgūšanu” pērngada decembrī vairāk nekā 100 miljonu latu apjomā, salīdzinot ar citu mēnešu vidējiem izdevumiem. Šis fakts rada pamatu jautājumiem par to, vai vēsturei jāatkārtojas šogad un uz kā rēķina notiks budžeta konsolidācija 2012.gadā. Pēc precedentiem ar straujiem atalgojumu pieaugumiem un neplānotiem remontiem, šajā rakstā – par ārpakalpojumiem valsts institūciju „kapacitātes trūkuma” dēļ, par tehnikas pirkšanu, iztērējot visu pieejamo naudu, un par maksājumiem par ēkas uzturēšanu astoņus mēnešus uz priekšu.

Tehnikai decembrī – gandrīz puse no gada izdevumiem

Ārkārtīgi nevienmērīga no valsts budžeta finansētajās institūcijās pagājušajā gadā bijusi datoru un citas biroja tehnikas iepirkšana – visu ministriju resoros kopā decembrī tam iztērēti vairāk nekā 3,5 miljoni latu, kas ir 43% no gada izdevumiem. Daudzos resoros īpatsvars bija vēl krietni augstāks – veselības resorā sasniedzot pat 82%. Iestādes neslēpj – decembrī tehnika tika iepirkta par visu naudu, ko tam varēja atvēlēt. Ar tehnikas nepieciešamības pamatojumu gan nav tik pārliecinoši.

Piemēram, Zemkopības ministrijā (ZM) par 49 tūkstošiem latu nopirkti vairāki desmiti datoru, monitoru, kopētāju un citas tehnikas vienību. Gada sākumā šādi kapitālie izdevumi nebija ieplānoti, nauda tiem novirzīta no ietaupījumiem citās pozīcijās. Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece KNL skaidroja, ka lēmums pieņemts, ņemot vērā ikgadējās inventarizācijas gaitā veiktos „konstatējumus par tehnikas nolietojumu un nepieciešamo nomaiņu”. Taču attiecīgajā aktā ir tikai uzskaitīts, cik kāda veida tehnikas vienības ir iegādātas no 2002. līdz 2005.gadam, un apgalvots, ka šī tehnika „ir tikusi intensīvi lietota un ir uzskatāma par ikdienas darbam nepiemērotu”. Šāds vispārīgs apgalvojums gan paliek bez pamatojuma, katra konkrētā tehnikas vienība sīkāk nav vērtēta. ZM Budžeta un finanšu departamenta direktors Jānis Šnore KNL arī atzina, ka iekšējas „rakstiskas procedūras”, pēc kādiem precīziem kritērijiem no saraksta izvēlēties prioritāri nomaināmās vienības, nav.



2010.gada 1.decembra akts „Par ilglaicīgi lietoto datoru un koplietošanas biroja tehniku”

Citāds stāsts ir par Finanšu ministriju (FM), kur decembrī budžeta programmā „Finansiālās un fiskālās politikas veidošana un valsts budžeta izstrāde” tehnikas iegādei izdeva 29 tūkstošus latu. Komunikācijas nodaļas pārstāve Agnese Beļkeviča KNL skaidroja, ka plānveidīgā datoru un biroja tehnikas nomaiņa FM notiekot gada beigās, kad ir skaidrs budžets atlikums pēc neplānotajām iegādēm. Tehnikas izvērtējums regulāri notiekot gada ceturtajā ceturksnī, kad tiek organizēta ikgadējā inventarizācija, kurā „tiek padziļināti izvērtēts esošās datortehnikas un biroja tehnikas stāvoklis un identificētas nomaināmās vienības”. Arī šajā gadījumā nonākam līdz situācijai, kad vienotas kārtības tehnikas norakstīšanai valstī nav, tikmēr FM inventarizācijas rezultātā norakstītas sešas tehnikas vienības, kā pamatojumu definējot – ja „konstatē fiziski vai morāli novecojušu vai salūzušu pamatlīdzekli”, bet iegādāti vairāki desmiti jaunu vienību.

FM Iepirkumu, līgumu un darbības nodrošinājuma nodaļas vadītāja Māra Gūtmane-Reinolde KNL apstiprināja, ka precīzi rakstītu kritēriju šim formulējumam nav. Attiecīga dokumenta sākumā gan ir apgalvots, ka tehnika tika izvērtēta un atlasīta, ņemot vērā virkni parametru – gan iegādes gadu, gan virkni specifiskāku –, tomēr ministrijas pārstāve nenoliedz, ka patiesībā sarakstā ir „visa vecā tehnika”, kas lietota kopš 2006.gada vai ilgāk.

Jebkādu komentāru vietā atliek vien uzdot retorisku jautājumu – ja šādā stilā „intensīvi lietotā” vai „morāli novecojusī” datortehnika valsts pārvaldē tiek nomainīta krīzes laikā, tad cik apjomīgiem un nepamatotiem iepirkumiem tas paver ceļu nākotnē, kad budžetā naudas varētu būt vairāk?

„Biroja tehnikas saraksts nomaiņai, izvērtējot 2010.gada inventarizācijas rezultātus” (1.lappuse)

Par ēku un aizsargtērpiem – priekšapmaksas

Tēriņos uzturēšanas izdevumiem visos resoros kopā ēku, būvju un telpu uzturēšanai decembrī izdoti 1,2 miljoni latu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā šī mēneša tēriņu īpatsvars gada izdevumos sasniedza 28%, ZM – 34%. Uz jautājumu, kāpēc ZM programmā „Politikas plānošana, īstenošana un uzraudzība” uzturēšanas izdevumiem, kam oktobrī bija nepieciešams 21 tūkstotis latu, decembrī pēkšņi vajadzēja jau 230 tūkstošus latu, ministrijas pārstāve sākotnēji apgalvoja, ka līdzekļi tika izlietoti „telpu uzturēšanas izdevumu apmaksai tuvākajam periodam”. Taču vēlāk izrādījās, ka tuvākais periods nozīmē astoņu mēnešu priekšapmaksu – par tik ilgu laiku ZM samaksājusi decembrī.

Ministrijas budžeta un finanšu departamenta direktors šādu rīcību pamatoja ar to, ka gada beigu izdevumi neesot elastīgi – ja 31.decembrī kas neesot izdarīts, naudu pazaudējot, bet publiskie iepirkumi daudzo sūdzību dēļ šobrīd kavējoties, tāpēc tiek organizēta naudas pārdale.

Šis nav vienīgais piemērs, kad decembrī tērēta valsts nauda par pakalpojumiem, kas saņemami krietni vēlāk. Iekšlietu ministrija decembrī samaksājusi 174 tūkstošus latu par ugunsdzēsēju aizsargcimdiem un aizsargtērpiem turpmākajiem diviem gadiem. KNL kā pamatojumu saņēma atsauci uz FM rīkojumu par budžeta apropriācijas pārdali, kurā šai pozīcijai piešķirts papildus finansējums.

Jāatgādina, ka finanšu ministrs Andris Vilks pēc jautājuma par decembra nesamērīgajiem izdevumiem februārī KNL debatēs miglaini izteicās, ka „pārsvarā gadījumu” viss bijis kārtībā, tomēr citos gadījumos pārdalē „var būt arī politiski lēmumi”. Retoriskais jautājums par to, kurš no šādas politikas ir ieguvējs, bet kurš zaudētājs, forsēti tērējot budžeta līdzekļus, gan paliek atklāts.



Video: Andris Vilks un Gatis Kokins par „decembra fenomenu”. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 09.02.2011.)

„Pietrūkst kapacitātes”, tāpēc pērk ārpakalpojumus

Caurskatot valsts budžeta izdevumus decembrī, KNL konstatēja arī vairākus piemērus, kad iepirkti ārpakalpojumi, lai veiktu darbus, kam it kā attiecīgo iestāžu darbiniekiem trūkstot laika. Piemēram, Vides ministrija samaksājusi 2,7 tūkstošus latu „MS Modius”, lai sagatavotu priekšlikumus finanšu instrumentu piesaistes stratēģijas aktualizācijai, jo „patlaban nav pieejami nepieciešamie papildus cilvēkresursi šāda darba ātrai izpildei”. No firmas „Profin” par trīsarpus tūkstošiem latu pirka tehniskā eksperta rakstveida atzinumu sniegšanu par ūdenssaimniecības tehniski ekonomiskajiem pamatojumiem – „projektu vērtēšanas komisijas kapacitātes sloga samazināšanai ierobežoto termiņu dēļ”. Par 2,8 tūkstošiem latu no šī paša uzņēmuma – iekšējās kontroles sistēmas apraksta izstrādāšanu kārtībai, kādā tiek īstenots viens projekts, jo ministrijā nebija „piesaistīti papildus darbinieki un esošajiem darbiniekiem pietrūkst kapacitātes”. Šos iepirkumus, iespējams, var saukt arī par ārpakalpojumiem no savējiem – saskaņā ar publiski pieejamo informāciju viens no uzņēmuma īpašniekiem Zigfrīds Brūvers senāk ir ilgus gadus strādājis šajā resorā, bijis pat valsts sekretāra vietnieks.

Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija savukārt pagājušā gada martā ar zvērinātu advokātu Jāni Dzirnieku noslēdza līgumu „Par juridiskās palīdzības sniegšanu” ar 1815 latu lielu ikmēneša summu, ieskaitot PVN. Administrācija bez tam decembrī samaksāja arī divarpus tūkstošus latu citam zvērinātam advokātam Jānim Vaitam par pārskatu „Atbrīvojuma no dabas resursu nodokļa sistēmas praktiskās darbības problēmas”. Ar šo pārskatu iepazīties nevarēja, jo tam ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tāpat nevarēja gūt pilnu skaidrību par J.Dzirnieka paveikto. Direktore Sandra Bērziņa KNL sniedza atbildi, kurā uzskaitīts iesniegumu, lēmumu, līgumu projektu un citu dokumentu skaits, taču ar atrunu, ka darbi sagatavoti, fonda administrācijas darbiniekiem sadarbojoties ar J.Dzirnieku, līdz ar to paliek nezināma tieši viņa darba daļa. Taču, ja katru mēnesi ir nepieciešams apjomīgs jurista darbs, jāatgriežas pie jautājuma par to, kāpēc ar to nenodarbojas juristi, strādājot šajā institūcijā pastāvīgā darbā.

Atbilde par Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas iepirktajiem juridiskajiem pakalpojumiem

Šajā un iepriekšējā KNL rakstā atspoguļotie valsts budžeta izdevumu piemēri no pērngada decembra, kas reāli palielināja valsts parādu, rada pamatu vairākiem jautājumiem.
Vai šāgada budžetā uz deficīta rēķina plānotos izdevumus jau atkal paredzēts „apgūt” gada pēdējos mēnešos līdzīgi kā pērn?
Vai budžeta izdevumu plānošanā arvien saglabāsies nevienlīdzība starp resoriem un vienotu kritēriju trūkums analoģiskām pozīcijām?
Vai nav tā, ka, ja notiktu pienācīga tā saukto „bāzes izdevumu” revidēšana, jau šogad varētu gan atrast līdzekļus daudzām prioritātēm, kam trūkst finansējuma, gan rast ekonomiju, lai racionālāk konsolidētu 2012.gada budžetu?


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: