Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 23.09.2019.
 

Tarifs vai drošība, kabeļi vai aizsargjoslas– ko izvēlēties?

Enerģētika video_f

06.01.2011. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 0
Pēdējo nedēļu energoapgādes traucējumi Latvijā raisa jautājumus divos virzienos – kā visātrāk un visefektīvāk krīzes situāciju risināt, kad tā ir radusies, un ko darīt ilgākā termiņā, lai iespējami novērstu krīzes rašanās iespēju. Gan enerģētikas jomas atbildīgās personas, gan elektrības patērētāji 5.janvāra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” (KNL) sprieda par nepieciešamo politiku. Taču dalībnieki debatēs skaidrāk varēja uzrādīt dilemmas, starp kurām jāizdara izvēle, nevis izvēlētos uzstādījumus.
Esošie energoapgādes traucējumi tiek salīdzināti ar vētras izraisīto situāciju 2005.gadā, taču nevar noliegt, ka traucējumi lielākam vai mazākam skaitam „Latvenergo” klientu ir bijuši arī starp šīm divām plašākajām krīzēm. Zemnieku saimniecības „Kalnavoti” īpašnieks un Kokneses novada domes deputāts Jānis Dzenis KNL uzskaitīja, cik tūkstoši klientu kuros gados ir palikuši bez elektrības, un apgalvoja, ka ne Ekonomikas ministrija, ne „Latvenergo” neizdara secinājumus un nemācās. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Ivars Zariņš skaidroja, ka alternatīvas var būt investīcijas tīklos, gaisa vadu vietā ierīkojot kabeļus, vai, ja tas ir pārāk dārgi, stigu paplašināšana. Viņš arī uzsvēra, ka tas ir politikas jautājums – vai mēs strādājam uz pēc iespējas zemāku tarifu vai maksimālu drošību. Tomēr skaidri politiskie uzstādījumi debatēs neizskanēja.

Par nozari atbildīgais ekonomikas ministrs Artis Kampars minēja aprēķinus, ka tīklu ielikšanai zemē tikai 5000 kilometru garumā vajadzētu 100 miljonus latu, kas būtu jāierēķina tarifā. Taču viņš nesacīja, vai uzskata šo par nepieciešamu soli. „Latvenergo” valdes loceklis Uldis Bariss, raksturodams iepriekšējos un esošos investīciju apjomus, atzina, ka uzņēmums labprāt palielinātu investīcijas – attiecīgi arī tarifus –, bet vajag ministrijas uzstādījumu, un tā pagaidām nav.

Arī par stigām precīza uzstādījuma nebija. Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis pauda šaubas, vai izcirst gar līnijām tādu platību kā Jūrmalas šosejai būtu risinājums, bet A.Kampars gan apgalvoja, ka stigām noteikti ir jābūt „krietni” platākām. Taču konkrētu platumu viņš neminēja, tikai solīja veikt precīzus aprēķinus par izmaksām un to ierosināt.

Arī pašvaldību pārstāvji kategoriskas nostājas nepauda, bet prasīja aprēķinus – gan par to, vai lētāk ir rakt kabeļus vai piešķirt mežu īpašniekiem kompensācijas par platākām stigām, gan par to, vai investīcijas tomēr neizmaksātu lētāk nekā elektrības traucējumu dēļ tautsaimniecībai nodarītie zaudējumi. Pēc 2005.gada vētras gan varēja cerēt, ka uz aprēķiniem balstītas politiskās izšķiršanās jau būs veiktas.

Video: Jānis Dzenis, Ivars Zariņš, Aldis Lieljuksis, Artis Kampars, Uldis Bariss un Andris Vaivods par to, ar kādiem risinājumiem ilgtermiņā novērst apjomīgu elektroapgādes traucējumu rašanos. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 05.01.2011.)


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: