Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 20.08.2019.
 

Budžeta’2011 meli: 1/3+2/3 proporcijas un 1,2 miljardi

Valsts budžets`2011 video_f table

21.12.2010. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 1
Saeimā pieņemtā 2011.gada valsts budžeta tapšanas laikā visbiežāk kritizētais bija atteikšanās no solījumiem par konsolidāciju, kas 1/3 apmērā notiks uz ieņēmumu palielināšanas, bet 2/3 – uz izdevumu samazināšanas rēķina. Reaģējot uz šo kritiku, politiķi un amatpersonas sāka apgalvot, ka jau līdzšinējos trijos gados budžeta samazinājumos konsolidācija veikta lielākoties uz izdevumu rēķina – 1,2 miljardu latu apjomā. „Kas notiek Latvijā?” (KNL) izpētīja solījumu vēsturi un izanalizēja konsolidācijas aprēķinus – gan atrunas par proporciju, gan paziņojumi par izdevumu summu ir meli.

Solījumu neizpilda un sāk runāt par trim gadiem

KNL debašu, tāpat kā vairāku citu mediju arhīvi pierāda, ka attiecībā uz budžeta konsolidācijas proporcijām runa bija tieši par nākamā gada budžetu, bez jebkādām atrunām par vairāku gadu kopsummu.

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis jūnija beigās atzina, ka attiecīgā proporcija no 400 miljoniem latu ir „optimālais, ko mēs varam sasniegt”.
Premjers Valdis Dombrovskis („Vienotība”) oktobra sākumā, jau pēc Saeimas vēlēšanām, stāstīja, ka trešdaļu no 350 līdz 395 miljonu latu konsolidācijas „varētu segt no nodokļu ieņēmumiem”.
Decembra sākumā finanšu ministrs Andris Vilks („Vienotība”), atbildot uz kritiku par proporcijas neievērošanu, skaidroja, ka „bija vēlme” redzēt lielāku konsolidācijas daļu izdevumu pusē, bet Reformu vadības grupas atrastos pasākumus neakceptētu ne politiķi, ne sabiedrība. Nu jau tika apgalvots, ka vajadzīgā proporcija ievērota triju gadu kopējā konsolidācijā.

Izdevumi mazināti par 1,2 miljardiem, bet kļuvuši lielāki

Ar šo pašu argumentu izpildvara centās pārliecināt arī deputātus 9.decembra Saeimas ārkārtas sēdē, kurā budžeta likumprojektu paketi skatīja pirmajā lasījumā. V.Dombrovskis paziņoja, ka no 2008. līdz 2010.gadam izdevumu samazināšana tika veikta 1,2 miljardu latu apjomā, bet ieņēmumu palielināšanas pasākumi īstenoti par 633 miljoniem latu. A.Vilks skaitļus atkārtoja un uzsvēra, ka „neviena Eiropas Savienības valsts nav veikusi tik lielu fiskālo konsolidāciju uz izdevumu samazināšanas rēķina”. Minētie skaitļi iekļauti arī FM prezentācijā, kas tika publiskota novembrī un par ko KNL debatēs izteicās FM valsts sekretārs.

Būtu loģiski pieņemt, ka saskaņā ar šo apgalvojumu jau pašreiz izdevumi valsts budžetā ir par 1,2 miljardiem latu mazāki nekā 2007.gadā, taču realitāte ir cita. Šobrīd aktuālais plāns par šī gada budžeta izdevumiem rāda, ka tie kopš 2007.gada ne vien nav samazinājušies, bet pat ir pieauguši. Kopsummā pieaugums ir par 440 miljoniem latu, savukārt, rēķinot pret izdevumu „pīķi” 2008.gadā, samazinājums šogad ir par 381 miljonu latu.

Neatbilstības iemesls ir tas, ka FM rēķinājuši lēmumus par konsolidāciju, neņemot vērā tā saukto „bāzes izdevumu” pieaugumu, ko var radīt, piemēram, gada laikā veikti izdevumu palielinājumi, kas attiecīgi palielina nākamā gada „bāzi”, lielāks maksājums, kas valstij konkrētajā gadā jāveic saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem u.c. Protams, objektīvs izdevumu palielinājums šajā laikā ir bijis valsts parāda apkalpošanai, bet tas neatbilstību ne tuvu neizskaidro – pieņemot 2010.gada budžetu, tajā procentu izdevumiem tika paredzēti 249 miljoni latu vairāk nekā 2007.gadā, lai gan faktiski šogad nepieciešamie izdevumi ir mazāki. Augusi arī budžetā paredzētā summa Eiropas Savienības fondiem, piemēram, nākamgad šo fondu apguvei paredzēti 1,15 miljardi latu. FM valsts sekretāra vietniece Baiba Bāne laikrakstam „Dienas bizness” skaidrojusi, ka šis apjoms ir dubultojies, salīdzinot ar 2007.gadu, bet pret 2010.gadu pieaudzis par nepilniem 300 miljoniem. Ja divas minētās izdevumu pozīcijas atskaita nost, šī gada budžeta izdevumi kļūst tikai nedaudz mazāki nekā 2007.gadā un 1,2 miljardu latu samazinājums arvien nav redzams.

Pensiju samazināšana atcelta, bet vienalga ieskaitīta

Izrādās, ka uzskatāma aprēķina par to, kuri izdevumi un ar kādu pamatojumu ir pieauguši, atbildīgajai ministrijai nav. FM Komunikācijas daļā skaidro, ka to varot izlasīt budžeta paskaidrojumos. Tie ir simtiem lappušu apjomīgi dokumenti pie katra budžeta, bez atsevišķas retrospekcijas vairāku gadu garumā.

Savukārt pēc jautājumiem par 1,2 miljardu aprēķinu kā atbilstošu apkopojumu FM norādīja materiālu angļu valodā par 2009. un 2010.gadu, kas atbilst tam, kā konsolidācijas pasākumi saskaņoti ar starptautiskajiem aizdevējiem, taču arī saglabā iepriekšminētās pretrunas. 2008.gada skaitlis savukārt aprēķināts, vienkārši atņemot no sākotnējiem izdevumiem grozīto izdevumu apjomu. Tas nozīmē, ka politiķi un secīgi arī mediji publiski tiražē paziņojumus par 1,2 miljardu skaitli, bez pamatojuma, ko īsti tas ietver.

Saskaitot kopā FM sniegtos skaitļus par konsolidācijas pasākumiem izdevumu pusē, kopā iznāk nevis 1,2 miljardi, bet mazliet zem 1,1 miljarda latu. Taču, apskatot 2009.gada pasākumu sarakstu, atklājas, ka tajā iekļauta arī pensiju samazināšana. Lai gan to Satversmes tiesa vēlāk atcēla un nebūtu nekāda pamata pie izdevumu samazinājumiem pieskaitīt arī tos miljonus, ko valstij vēlāk nācās pensionāriem atmaksāt.

Analītiķi „vienmēr ir teikuši”, bet Latvija... ?

Protams, 1/3 un 2/3 proporcija, politiķu apsolīta vai neapsolīta, nav pašmērķis. Šīs proporcijas ievērošanas jēga būtu meklēt tādu fiskālo konsolidāciju, kas būtu ilgtspējīga un iespējami labvēlīgāka valsts turpmākajai ekonomiskajai attīstībai. Iepriekš solītās proporcijas neievērošanas rezultāts nu ir tas, ka nodokļi Latvijā var kļūt par iemeslu konkurētspējas zaudēšanai salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, kas rezultātā negatīvi atspoguļosies arī valsts budžetā.

Argumenti par labu lielākai valsts budžeta konsolidācijai uz izdevumu rēķina atrodami arī akadēmiskajā vidē, virknē izdevumu, kuros analizēta gadu desmitu laikā dažādās pasaules valstīs veiktā budžeta konsolidācija un tās sekas. To pašu atkārtoja arī FM valsts sekretārs jūnija KNL – ka vēsturiski analītiķi „vienmēr ir teikuši”, ka ilgtspējīgai konsolidācijai primāri ir jāmazina izdevumi, nevis jāceļ ieņēmumi. Vēl gan ir „rezerves”, lai atgrieztos pie izdevumu proporcijas palielināšanas – nule pieņemtā budžeta iespējamajos grozījumos aizdevēju iebildumu dēļ un 2012.gada budžetā.


Video: Mārtiņš Bičevskis, Valdis Dombrovskis, Žaneta Jaunzeme-Grende, Andris Vilks un Jānis Reirs par budžeta konsolidācijas proporcijām. (Fragmenti no „Kas notiek Latvijā?”, 30.06.2010., 06.10.2010., 01.12.2010. un 08.12.2010.)

Finanšu ministrijas informācija par konsolidācijas pasākumiem 2009. un 2010.gadā (angļu val.)

Prezentācija „Informācija par makroekonomiskās attīstības scenāriju 2011. – 2013. gadam, vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2011. – 2013. gadam un priekšlikumi par 2011. gada valsts budžetā īstenojamiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem”

 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: