Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 20.08.2019.
 

Vismaz 50 miljonu papildus konsolidācija: kur to darīt?

Valsts budžets`2011 video_f

17.12.2010. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 1
Ceturtdien Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Komisija kopīgi izplatīja paziņojumu, kurā pavēstīja, ka 2011.gada budžeta konsolidācijā papildus vajadzīgi augstas kvalitātes strukturālie pasākumi vismaz 50 miljonu latu apmērā. Šim faktam vēl neesot zināmam, iepriekšējās dienas publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” gan pozīcijas, gan opozīcijas politiķi un budžeta vērtētāji atbildēja uz jautājumu, kuros sektoros un kā viņi piedāvā samazināt budžeta izdevumus. Viņu atbildes liek būt ļoti bažīgiem par to, kā Latvija sagatavos gaidāmos budžeta grozījumus.

Būtiski, ka aizdevēji prasa gan kvalitatīvus, gan strukturālus pasākumus, un visaptveroša nodokļu celšana diez vai atbilstu šiem kritērijiem. Taču, prasot ar budžeta veidošanu vai vērtēšanu saistītajiem par izdevumu samazināšanu, konkrētības atbildēs nebija faktiski nekādas.

Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs Roberts Ķīlis bija vienīgais, kurš atzina, ka radikālas reformas var īstenot ne tikai daudzu nosauktajā izglītības sektorā, bet arī pensiju jomā, ka jāatgriežas ir pie visu jomu vērtēšanas. Par labklājības nozari atbildīgās Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Staķis savukārt klusēja pēc tam, kad viņam prasīja par apvienības piedāvājumu un norādīja, ka pamatbudžetā, uz ko varētu pārcelt pensiju piemaksas, jau tā ir deficīts.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle sacīja, ka strukturālas reformas ir nepieciešamas gan izglītības, gan veselības aprūpes sektorā, bet pilnīgi konkrētus uzstādījumus neteica. Pilnīgi vispārīgs bija „Par Labu Latviju!” valdes loceklis Mārtiņš Zemītis, kurš nosauca sektorus, kuros ļoti nopietni jāpārskata „šo sektoru uzbūve” un jāskatās „uz finansējuma principiem”. „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis savukārt pauda viedokli, ka uzlabojumi ir veicami tikai, veicot institūciju starpresoru konsolidāciju, bet norādīja, ka konkrētiem priekšlikumiem būtu jāizlieto nauda starptautisko konsultantu piesaistei. Bet „Saskaņas centra” Saeimas deputāts Igors Pimenovs vispār nenorādīja izdevumu samazināšanas ceļus, tā vietā uzsverot, ka valstij vajadzētu vairāk iesaistīties biznesā līdztekus privātuzņēmējiem.

Premjera partijas biedre, „Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece un vienlaikus Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele pavēstīja, ka pusgada laikā valdības prioritātes reformām būs – augstākā izglītība, veselība un valsts aktīvu pārvalde. Bet, stāstot par to, kas tiks darīts valsts aktīvu pārvaldības jomā, atklājās, ka tas ietver darba grupas veidošanu. Viņa gan pauda viedokli, ka aizdevēju ārējais spiediens ir vērtējams pozitīvi, „kas liek visiem mums saņemties”. Pēc visu atbilžu noklausīšanās iedzīvotājiem droši vien paliek šī cerība, ka vismaz aizdevēju paziņojums to varbūt izdarīs.

Video: Roberts Ķīlis, Andrejs Staķis, Elīna Egle, Mārtiņš Zemītis, Ilze Viņķele, Einārs Cilinskis un Igors Pimenovs par to, kurās jomās un kā vēl samazināt budžeta izdevumus. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 15.12.2010.)



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: