Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 29.03.2024.
 

Strīķe, Vilks un Vilnītis: kurš pametīs darbu KNAB?

Korupcija, KNAB video_f

25.11.2010. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 3
Vairums iesaistīto personu un vērtētāju 24.novembra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” atzina, ka konflikts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ir eskalējies tiktāl, ka biroja priekšnieks un abi viņa vietnieki kopā strādāt vairs nevarēs. Atšķirīgas gan bija versijas par to, kurš pie sastrādāšanās problēmām ir vainīgs un kā konfliktsituāciju risināt.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs Kārlis Seržants (Zaļo un Zemnieku savienība) to, ka KNAB vadības trijotne kopā strādāt nevar, nosauca par skaidru un acīmredzamu faktu. Viņš pieļāva, ka vainojama varētu būt KNAB priekšnieka vietnieces korupcijas apkarošanas jautājumos Jutas Strīķes vēlme turpināt kontrolēt savu „bērnu” un būt iestādē premjeram, „priekšniekam atstājot prezidenta lomu”. Taču uz apdomājamu aspektu norādīja KNAB arodbiedrības priekšsēdētāja Ilze Dravniece, kura nepiekrita trīs personu strīdam, „jo aiz vietniekiem stāv ļoti daudz darbinieku”. Tieši uz potenciālām sekām nevis trīs vadītāju amata izmaiņās, bet visā KNAB darbinieku kolektīvā norādīja arī sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētniece un KNAB sabiedriskās konsultatīvās padomes dalībniece Iveta Kažoka. Viņa pauda viedokli, ka „gala izvēle” šajā brīdī ir starp priekšnieku un diezgan daudziem kompetentiem darbiniekiem un Latvijas pretkorupcijas politikai „daudz lielāka nelaime būtu, ja no KNAB aizietu paši kompetentākie darbinieki”.

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors un starpinstitūciju komisijas priekšsēdētājs Arvīds Kalniņš gan uzsvēra, ka ne tikai priekšnieka, bet arī vietnieku atbrīvošanai no amata ir jābūt tiesiskam pamatam, nevis tam, ka „viens ar otru nevar sastrādāties”. Pati J.Strīķe apgalvoja, ka strādās tik ilgi, kamēr būs iespējams nodrošināt uzsākto operatīvo procesu un izmeklēšanu turpināšanu, bet viņa prognozēja, ka tāda iespēja ilgā laika posmā neturpināsies. KNAB priekšnieka vietnieks korupcijas novēršanas jautājumos Alvis Vilks savukārt atzina, ka par iespējām sastrādāties ir „absolūts pesimists” un KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša vadībā ilgi darbu birojā vairs neturpinās.

Pats N.Vilnītis sacīja, ka tagad nolaist rokas un pateikt, ka iet prom, nozīmētu, ka viņam nav bijusi taisnība, bet viņš uzskata, ka taisnība ir viņa pusē. Premjers Valdis Dombrovskis („Vienotība”) gan apšaubīja, vai ar N.Vilnīša atnākšanu vietnieki un vairums darbinieku pēkšņi ir kļuvuši nekompetenti vai kašķīgi, un pauda viedokli, ka „Vilnīša kungam būtu vaina pašam sevī jāpameklē”. Taču, neraugoties uz šo atziņu, premjers līdz šim nav rosinājis vērtēt N.Vilnīša atbilstību amatam

Video: Kārlis Seržants, Ilze Dravniece, Iveta Kažoka, Arvīds Kalniņš, Juta Strīķe, Alvis Vilks, Normunds Vilnītis un Valdis Dombrovskis par to, kāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks un viņa vietnieki nevar sastrādāties un kā to risināt. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 24.11.2010.)


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: