Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 19.03.2024.
 

Budžets: citi prasa par daudz vai politiķi dara par maz?

10.Saeimas vēlēšanas video_f

21.10.2010. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 1
Lai gan ir jau oktobra otrā puse, šobrīd lielāko skaidrību par nākamā gada budžetu var iegūt no Valda Dombrovska („Vienotība”) vienošanās projekta potenciālajiem koalīcijas partneriem, un arī tur minēts vien mērķis no 2014.gada pievienoties eirozonai, pieļaujamā budžeta deficīta apjoms pa gadiem un uzstādījums, ka apmēram trešdaļu no konsolidācijas apjoma sasniegs ar nodokļu pasākumiem, bet divas trešdaļas ar izdevumu samazināšanu. 20.oktobra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” izrādījās, ka lielāku skaidrību iespējamās koalīcijas politiķi arī mutiski nevar sniegt, bet par jau minēto konsolidācijas virzienu proporcijām raisījās strīdi ar nevalstiskā sektora pārstāvēm.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žanete Jaunzeme – Grende runāšanu par nodokļu pacelšanu, kamēr valsts pārvalde nav „padarīta slaida”, nosauca par „amorālu”, un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle aizrādīja, ka ēnu ekonomika mazumā neiet un šādā situācijā „turpināt stāstīt par to, ka mums ir zemākais nodokļu slogs Eiropas Savienībā un, lūdzu, paaugstināsim nodokļus, tas tiešām nav korekti”. Neraugoties uz šīm iebildēm, V.Dombrovskis apstiprināja, ka viņa versija nozīmē nodokļu celšanu, savukārt izdevumu samazināšanas daļa ietver arī pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšanu. Arī Augusts Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienība) apstiprināja, ka pie nodokļiem nāksies ķerties klāt, un plāni nodokļu jomā bija arī Gaidim Bērziņam („Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK). Vienīgais klātesošais politiķis, kas iebilda pret nodokļu celšanu, bija Andrejs Klementjevs no „Saskaņas centra”, taču viņam nebija alternatīva budžeta konsolidācijas redzējuma – izstrādāt programmu viņš piedāvāja tikai pēc aktuālas informācijas saņemšanas, bet, kad viņam norādīja uz datu pieejamību un prasīja, ko vēl vajag iedot, tieši uz jautājumu neatbildēja.

Starp E.Egli un V.Dombrovski radās domstarpības par pienākumiem. E.Egle aicināja mainīt koncepciju, kas paredz nodokļu paaugstināšanu, jo bizness to nevar atbalstīt un to ir pateikusi Latvijas Banka un „n-tie starptautiskie eksperti”. Taču pašreizējais premjers V.Dombrovskis iebilda, ka „n-tie eksperti” nav konkrēti norādījuši, kurus izdevumus iesaka mazināt. Viņš norādīja, ka bizness nevēlas lielākus nodokļus, bet nozares savukārt nevēlas mazākus izdevumus savās nozarēs. Tā neapšaubāmi ir pastāvoša pretruna, taču ir pamats vērtēt, cik argumentēta ir nostāja, ka arī politikā un valsts pārvaldē nestrādājošiem ekspertiem būtu jāvar uzlikt galdā precīzus priekšlikumus, lai drīkstētu kritizēt izvēlētos virzienus.

Raidījumā arī kļuva redzams, ka politiķi nav gatavi uz lielāku konkrētību pat tad, ja plāns par konsolidācijas proporcijām paliek spēkā. A.Brigmanis, izpelnoties kritiku, sacīja, ka „šī saruna varbūt nedaudz ir priekšlaicīga” un, tā kā vienošanās darba grupās nav panāktas, būtu „priekšlaicīgi un muļķīgi, un bezatbildīgi” tagad stāstīt lietas.

Video: Žanete Jaunzeme – Grende, Elīna Egle, Valdis Dombrovskis, Augusts Brigmanis, Gaidis Bērziņš un Andrejs Klementjevs par to, kas (ne)tiek darīts budžeta gatavošanā. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 20.10.2010.)


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: